Atpūta pie jūras

Tas ir mūsu divu gadu izsapņotais ceļojums uz Pāvilostu. Izsapņotais tāpēc ka mēs uz turieni gribējām doties nākamajā dienā pēc kāzām, bet mūsu vecāki bija parūpējušies par citu vietu, kur pavadīt dienas pēc kāzām. Pērn nesanāca, jo Adrītis vēl bija pavisam maziņš. Un šogad vecmāmiņa solījās mazo ķiparu pieskatīt un mēs uz Pāvilostu būtu braukuši divatā, bet apstākļu sakritības dēļ, mazais ķipars tomēr devās līdzi un redzēja jūru.

Pāvilostā mēs pavadījām nepilnas trīs dienas. Iebraucām 29. un atpakaļ devāmies 31. jūlijā. Mūsu naktsmājas bija ‘’Pāvilostā Marina’’. Tas ir pasakains atpūtas komplekss un jahtu piestātne. Tur ir četras brīnišķīgas mājiņas un kempings. Informāciju var atrast www.pavilostamarina.lv Mums bija ‘’Melnbaltā māja’’, uz divām naktīm 170 Euro, bet tagad jau cena par vienu nakti ir samazinājusies par 5 Euro. Mājiņa jārezervē jau kādu mēnesi iepriekš, jo tā vieta ir ļoti pieprasīta un mēs knapi tikām šajā vietā nakšņot. Šeit ir vieta ceļojumu gultiņai, te ir virtuve, kur paši varam gatavot, ir pieejami katliņi un trauki. Bet ja vēlas ar mazākām ērtībām, tad iespējams nakti pavadīt ‘’Baltajā kempingā’’ par 25 Euro.

Par maršrutu. Tāda konkrēta maršruta nebija, jo gribējām ļauties sajūtām un laikapstākļi katru dienu mainījās, tāpēc neko konkrētu izplānot nevarējām. Pirmajā dienā nolēmām izpētīt pašu Pāvilostu. Sameklējām priedi, kura ir Pāvilostas ģerbonī. Tad devāmies pastaigāt pa pašu pilsētu un aizgājām pastaigāt pa Simtgades parku. Parka centrā atrodas simtgades akmens. Parkā aug valsts eksprezidentes Vairas Vīķes - Freibergas 2007.gadā par godu Pāvilostas pelēkās kāpas apmeklējumam stādīta liepiņa. Katrs stādījums ir īpašs un ar savu stāstu – te ir Goda novadnieku liepu un ozolu aplis, deputātu ošu aleja, skolotāju liepu dārzs u.c. Parka teritorijā upes krastā atrodas Jāņa kalniņš ar dzirnavu akmeni centrā. Šo kalniņu kā laulību reģistrācijas vietu izvēlas neskaitāmi jaunlaulātie no Latvijas malu malām. Mākslīgi uzbērtais kalns, kura pamatideja - lai arī no Simtgades parka būtu redzama osta un jūra - ir parka veidotāja un kopēja Jāņa Ausmaņa vairāku gadu darbs. Tāpēc arī kalns nosaukts viņa vārdā.

Pēc pastaigas devāmies uz mājiņu, atpūtāmies, pagatavojām vakariņas un nolikām mazo ķiparu gulēt. Tad divatā devāmies vērot saulrietu un pastaigājāmies gar jūru. 

Tā mums pagāja pirmā diena.