Atpakaļ pie ikdienas

Lai arī laiks mūs nelutināja Pāviolstā, bet tomēr skaistās triju dienu brīvdienas gāja uz beigām. Žēl ka pagājušajā nedēļā laiks nebija tik jauks kā šonedēļ, bet neko darīt.

Pamodāmies, kārtīgi pabrokastojām un devāmies uz māju pusi. ļoti negribējās braukt prom no jūras šalkoņas un atgriesties ikdienas rutīnā un par darbu vispār negribējās domāt. Ja parasti vasarā man bija pusotrs mēnesis brīvs, tad šogad pēc bērna kopšanas atvaļinājuma man ikgadējais nepienākas un dikti žēl ka vasaru nevaru pilnvērtīgi pavadīt kopā ar ģimeni. Bet nu atgriežamies pie ceļojuma.

Par cik bijām tik ļoti ieciklējušies uz mājup braukšanu, piemirsām ''atvadīties'' no jūras. Pa ceļam meklējām vietu, kur varētu tikt pie jūras. Visur kur ceļš ved uz jūru stāv trekniem burtiem rakstīts ''Privātīpašums'' vai arī atrodot Publisko pludmali par stāvvietu jāmaksā 1,50 Euro. Ja es gribu tikai aplūkot jūru uz pāris minūtēm man jāmaksā par to? Tas man vienīgais šajā ceļojumā neptika. Bet mēs atradām vietējo veikalu, kur nolikt auto un līdz jūrai gājkām kājām (500 metri). Skaisto jūras stāvkrastu atradām Jūrkalnē. Tur ir gan akmentiņu, gan smilšu puldmale vienkopus. ļoti jauka un skaista vieta.

Atvadījāmies no jūras un devāmies mājup. Atcerējos pirms jūras pa ceļam piebraucām pie Rivas upes. Tur ir Liels koka konstrukcijas tilts pāri Rivas upi. Te kādreiz gāja pāri vecais Liepāja-Ventspils dzelzceļš.  Latvijā šis ir viens no retajiem, ja ne vienīgais koka atgāžņu sistēmas konstrukcijas tilts, turklāt tas atrodas viegli atrodamā un ērti pieejamā vietā.

Pēdējais mūsu apskates objets bija Alsungas ordeņa pils. Sena ordeņa pils, kuras vecākā daļa ir celta 1372. gadā ar 2,3 m bieziem mūriem, kā arī ar aizsargtorņiem un pārējām būvēm, kas būvētas no 15. gs. līdz 18. gs.

Iekšā negājām, jo izskatījā diezgan nedroši, jo iespējams apskatīt tikai divas telpas un griezti gāžoties iekšā un prasoties pēc renovācijas, bet uvākajā laikā nav paredzēti tam līdzekļi. Bet šeit ir arī dažas jaukas vietas, ko aplūkot Alsungā ir vērts aplūkot. Žibgravas veselības taku ar gleznainiem Kauliņupes lejteces līkumiem. Var apskatīt Mursķšku fermu. Saimniece izrādīs murkšķus, pastāstīs interesantus stāstus un piedzīvoto, varēs murkšķus nedaudz pabarot ar viņiem iecienīto kārumu zemesriekstiem vai kādu citu našķi, kas nekaitē murkšķu vēderiņam. Bez murkšķu apskatīšanas vēl piedāvā izmantot brīnišķīgu iespēju pabūt vēsturiskās Reģu muižas apkārtnes ainaviskajās vietās. Pastāv iespēja doties pastaigā vai nodarboties ar nūjošanu pa tuvējām lauku un mežu takām, apskatot dažādus dižkokus un dabas veidojumus. Tāpat tiek piedāvāts izbraukt ar laivu pa Reģu muižas dīķi. Dīķa malā var rīkot piknikus, pieejams aprīkojums grillēšanai un zupas vārīšanai, nepieciešamības gadījumā nodrošina ar nepieciešamajiem traukiem. Ja pēc piknika jūtams nogurums un tālāk ceļā doties nav vēlēšanās, tad droši var uzsliet savu telti vai sarunāt guļvietu zem jumta. Tāpat murkšķu audzētava sadarbojas ar vietējiem suitu saldskābās maizes, sklandu raušu un  plātsmaižu cepējām, kā arī bišu dravniekiem. Līdz ar ko, iepriekš laikus piesakot, var sarūpēt vai sarunāt dažādu suitu našķu iegādi pie vietējiem mājražotājiem. Jebkurā gadījumā, pirms došanās ciemos pie murkšķiem, vēlams iepriekš sazināties ar murkšķu audzētavas saimnieci Silviju Teteri un vienoties par paredzamo apmeklējuma laiku un vēlmēm. Ieejas maksa murkšķu audzētavā: pieaugušajiem - 1,00Ls , bērniem - 0,50Ls. Norēķini iespējami tikai skaidrā naudā. Mobilais tālrunis: +371 26020002

Tāda lūk bija mūsu atpūta pie jūras. Dikti vējaina, bagāta ar jūras šalkām, kuras var dzirdēt naktī, kad liekās ka jūra tepat pie mājas, bagāta ar svaigo priežu aromātu un nakts lietu (lietus lija tikai pa nakti). Gribējās vairāk saules un siltuma, lai mazais ķipars varētu dzīvoties gar jūras krastu un papļuņčāties ūdenī. Šoreiz iztikām tikai ar kāju slapināšanu jūras mežonīgajos viļņos.

Šajās kasrtajās dienās atliek vien sapņot par jūru un doties atveldzieties tuvējā karjerā. Lai Jums jauks, saules bagāts pēdējais vasaras mēnesis. Gūstiet daudz poztīvu emocīju un smelieties košās krāsas, jo ziema parasti ir gara un jau janvārī gribās skaitīt dienas līdz brīdim kad sāksies atkla saulainais un siltais laiks.