Arvien kopā

Kā mēs iepazināmies? Tas notika pirms 7,5 gadiem, kad es nolēmu piedalīties velo maratonā Jūrmalā. Tādā pasākumā grasījos iesaistīties pirmo reizi, pat nenobīstoties no prognozētajiem + 30 grādiem un karstuma rekordiem. Kopā ar labu kolēģi iekāpām vilcienā, kurā pamanīju arī savu nākamo vīru. Ievēroju, ka viņam ir tāds domīgs skatiens... Bet viņš, savukārt, ievērojis manas lielās un skaistās acis, kā arī mūsu jautro čalošanu. Ārā kāpjot, viņš palīdzēja izcelt mūsu velosipēdus, un turpmāko ceļu veicām kopā, jo arī viņš grasījās piedalīties maratonā. Katrs pieveicām savu distanci, bet beigās nejauši satikāmies atkal un atpakaļceļu mērojām visi kopā. Tā pamazām, nemanot, sarakstoties www.draugiem.lv, iepazināmies tuvāk un sadraudzējāmies.

Manuprāt, mēs esam lielisks piemērs tam, ka arī sports vieno un sniedz iespējas iepazīties, tas nenotiek tikai klubos vai internetā, jo nu jau piecus gadus esam precējušies.

Vēl varu padalīties, ka mums patīk ne tikai piedalīties dažādos pasākumos, bet arī pārsteigt vienam otru. Piemēram, kādā Valentīna dienā man bija jādodas komandējumā. Kāds gan man bija pārsteigums, kad stjuarte pasniedza rozi! Tā bija sūtīta no sirds, jo izturēja gan divus lidojumus uz katru pusi, gan arī laiku ārpus Latvijas un atšķirtībā. Smieklīgs bija gadījums, kad mēs gājām uz teātri, bet izrādījās, ka es esmu sajaukusi vietas. Vai citu reizi – mēnesi.

Nezinu, vai bez mana vīra būtu vēl kāds, kas pieņemtu mani tādu, kāda es esmu. Un arī viņš ir laimīgs, ka saticis mani. Esam kā cimds ar roku, tikai vēl neesam izlēmuši, kurš ir cimds, bet kurš – roka.:)