Ardievas perfekcionismam

Domājot par to, ko es gribētu mainīt, es aizdomājos par darbu. Zināmā mērā gaidāmā atgriešanās darbā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma var būt kā restarts, iespēja izanalizēt pieļautās kļūdas un mainīties. Tādēļ es vēlos atvadīties no perfekcionisma savā profesionālajā jomā.

Tas nebūt nenozīmē darīt savu darbu pavirši un neieinteresēti. Bet es vēlos uztvert to vieglāk, neņemt visu tik ļoti pie sirds un pārstāt baidīties, ka viss nenoritēs pēc plāna, kas nereti iesprosto rāmī un neļauj uz notiekošo paraudzīties no cita skatu punkta.

Pirms bērniņa piedzimšanas es strādāju daudz un smagi arī brīvajā laikā, uzņēmos vairāk nekā man vajadzētu un man bija grūti uzticēt pienākumus citiem, jo apšaubīju kolēģu spējas paveikt darbus labi. Vienlaikus man uzticēja ar vien vairāk, jo zināja, ka spēšu ar visu tikt galā un nekad neteicu nē. Bet es tā vairs nevēlos. Pietiks!

Tāpat arī man nav gandarījuma par paveikto, jo vienmēr var visu izdarīt vēl labāk. Vienmēr ir lietas, ko pilnveidot. Arī šajā ziņā man nepieciešama domāšanas maiņa, tādēļ turpmāk apsolos saskatīt vairāk pozitīvo un nepiekasīties sīkumiem kā savā darbā, tā arī kolēģu veikumā.

Laiks teikt perfekcionismam ardievas!