Pirms kāda neilga laika, man mājās bija tāda situācija- vakars vēls, elektības nav, jo līnijā bojājums, meitas guļ, vīrs darbā, es sēžu pie sveces un adu zeķi vīram, bet pie sevis domāju- varētu taču kaut ko labu izdarīt, kaut zeķītes uzadīt zīdainīšiem, nu tādiem, kas ne pie kā nav vainīgi.Nu domāju, adīju, bet aizgāju gulēt.
Pienāca rīts. elektrība atradās, un es tepat MK lasīju vienu veesmas rakstu, kurā tika pieminēta Sirds Siltuma Drabnīca, kurā tapušie darbi tiek dāvināti Steidzīgajiem bērniņiem, jeb pirms laika dzimušajiem.
Uzmeklēju draugiem.lv lapu Sirds Siltuma Darbnīca, sazinājos ar Ilzi Haku, un ķēros pie darba.Izpētīju cik gan ļoti mazus tos darbiņus vajag izgatavot.
No sākuma man tapa divi zeķu pārīši, jo tāda bija man dzija palikusi pāri no vīra zeķu dzijas.
Tad iepauzēju, jo bija citi darbi steidzamāki. Darot citus darbiņus, izdomāju ka nākamājām zeķītēm jābūt baltām ar sarkanām sirniņām, un lieta darīta, tādas arī tapa, un arī cepurīte klāt tika uzadīta.
Kad nu biju paveikusi savu megaprojektu Mežģīņzeķes meitai (Rokdarbnieču klubiņā ir raksts), uzadīju vēl vienu komplektiņu ar sirsniņām.
Pirmdien nesīšu darbiņus uz pastu un sūtīšu uz Valmieru, lai SSD koordinatore,Linda Vītoliņa tās iepakotu, apzīmogotu un nogādātu slimnīcās ap Lieldienu laiku.
Es to daru, tāpēc, ka man dāvināšana sagādā prieku, man tas prasa tikai manu sirds siltumu, un mieru.
Tie mazulīši taču ir visnevainīgākās būtnes uz Zemes, un viņi taču ir gaidīti vienalga, kaut ir Steidzīgi.
Ies laiks, un es turpināšu iesākto, jo šī darbnīca darbosies un darbosies, jo ir mazulīši Steidzīgie un ir siltas sirdis un čaklas rokas.
annijalise
veesma