Ar bērnu ratiņiem pa veloceliņu vai gājēju ietvi?

Mans vakardienas bloga ieraksts par riteņbraukšanu, ir raisījis nelielas pārdomas. Un neba par to, cik prātīgi un pieklājīgi būtu riteņbraucēji un kādas būtu viņu attiecības ar kājāmgājējiem. Šoreiz stāstiņš par mammām ar ratiņiem un to, pa kuru ceļa daļu gan viņām pārvietoties? Pa gājēju ietvi vai arī veloceliņu? Manuprāt, gājēju ietvi, jo jāņem tomēr vērā, ka brīžos, kad stum savus ratiņus pa velo celiņu, tu tomēr pārvietojies gājēja tempā, tātad kavē velobraucēja kustību (velobraucējiem taču ir brīvas tiesības pārvietoties pa veloceliņiem). Zinu, ka tūliņ manā virzienā lidos akmeņi, jo izrādu neiecietību pret jaunajiem vecākiem, taču, pirms balss pacelšanas atcerieties, ka arī es esmu mamma. Ok, mana ikdiena vairs nav ratiņu stumšana, taču pavisam nesen vēl bija. Un man nekad neienāca prātā, izejot lēnajā dienas pastaigā, stumties pa veloceliņu. Varbūt, piemēram, pārvietojoties pa Brīvības ielu, vietām pat nepamani, ka netīšām uzstumies uz velobraucējiem atvēlētās joslas, taču mērķtiecīgi pārvietoties tikai pa to... Nu, diez vai. Un ja teiksi, ka tas taču atbilst normai, pavaicāšu, vai ar ratiņiem pa veloceliņu stumtos arī, piemēram, Rīgā pa Skolas ielu, kur veloceliņš atrodas nodalīti no gājējiem, uz braucamās joslas? Tāpat arī jaunais veloceliņš uz Elizabetes ielas? Nē taču, vai ne?

Es nebūt neesmu ļauna, neiecietīga un nesaprotoša būtne, tikai vēlos, lai visiem būtu labi un apkārt būtu miers. Pie reizes vien piebildīšu, ja pārvietojies pa ietvi vai arī, nedod Dievs, šķērso ielu, tad atrauj savu skatienu no mobilā telefona ekrāna, jo viena sms vai iečekošanās Facebookā var maksāt dzīvību vai Tavu mīļo veselību.