Apstājies uz mirkli

Ikdienas steiga, darbs, katrai savas ģimenes būšanas un nebūšanas, attālums – tas viss ir izpostījis mūsu draudzīgās mammas un meitas attiecības. Mēs tik reti tiekamies, tik reti atliek laika telefona sarunām un kad atrodas šis mirklis, kad varētu parunāt, tad mums nav par ko runāt – tik ļoti esam atsvešinājušās. Kā, lai atgūst tās draudzīgās un mums tik nepieciešamās attiecības?

Kopš bērnības mūsu attiecības bija labas un mīļas. Kad es paaugos, mēs kļuvām kā draudzenes viena otrai stāstījām visu un varējām runāt par visu, bez jebkādiem aizspriedumiem. Kad sāku mācīties vidusskolā, tad arī lēnām sākām atsvešināties. Tad sākās man sava ģimenes dzīve un viņai sava, sākām tikties vien divas reizes gadā, jo mamma dzīvo vienā Latvijas galā, es otrā un  mūžīgā aizņemtība un neprasme atrast laiku, lai apciemotu vienai otru - visu sabojāja.

Mums nekad nav laika, pa dzīvi skrienam kā zirgi, bet varbūt vajadzētu apstāties uz mirkli un ieklausīties savā dvēselē. Mēs skrienam uz darbu nevaldāmā steigā, bet tas taču nekur neaizmuks. Varbūt ir laiks apstāties un neskriet laikam pa priekšu. Atrodam laiku, lai parunātos, lai pabūtu kopā. Man tevis pietrūkst Mammu!