Apskates objekts Nr.1

 Vai esat ievērojuši, kādi apskates objekti ir minēti vienmēr (nu, gandrīz vienmēr) jebkurā maršrutā? Dievnami! Izmantojot Muzeju nakts piedāvājumu, arī devāmies baznīcas virzienā, šoreiz Pārdaugavas pusē. Sv. Mārtiņa baznīca, kas pie sava vārda tikusi, pateicoties Mārtiņam Luteram, bija pirmais dievnams, kas uzcelts Daugavas kreisajā pusē. Baznīca atrodas Slokas iela 34, kur ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu (1.,4, 5. tramvajs no centra līdz pieturai Mārtiņa iela, kā arī autobusi Nr. 37 un 41 līdz pieturai Baldones iela). No manas, Ziepniekkalna puses, devāmies ceļā ar 46.autobusu, izkāpjot pieturā Āgenskalna iela tieši pie  Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas (Melnsila-Āgenskalna krustojums).  Tad, skaistu un vērienīgu ēku ieskauti, kas, manuprāt, ir 20.-30.gadu būvētas, taisnā virzienā devāmies pa Āgenskalna ielu Slokas ielas virzienā apmēram puskilometru. Pretī arī ieraugām 1888. gadā pārbūvēto celtni , kas plašas teritorijas ieskauta un savus apmeklētājus gaidoša. Tā kā tas bija īpašs vakars, baznīcā savu koncertu sniedza kolosālais Xylem TRIO . Baznīca bija ļaužu pilna, mazākie tās apmeklētāji varēja zīmēt vai veidot draudzes meiteņu pavadībā. Pēc koncerta devāmies iepazīt baznīcu tuvāk. Varēja uzkāpt abos baznīcas torņos, uz kuriem veda līkumotas, šauras koka kāpnītes. Ja ir bail no augstuma, labāk nekāpiet, jo vēl būs jānokļūst lejā, bet tas no torņa, kur atrodas zvans, nebija nemaz tik vienkārši bailīgākajiem.  Gidi pastāstīja, ka torņu smailes augstums ir 36 m, taču mēs atradāmies 18 m augstumā, no kura pavērās skats uz apkārtni . Vienā tornī atradās baznīcas zvans, kas tur gan nav no tās pirmsākumiem. Nespēju pat iedomāties, kā tādu milzi varēja uzdabūt augšā tādā šaurībā.
Pa vidu baznīcai atrodas pulksteņa, kas redzams uz ielas, mehānisms,  kas ražots jau tālajā 1895., bet atjaunots 1996. gadā. Meistars stāstīja, ka tuvākajā nākotnē (neatceros datumu, atvainojiet) pulkstenis sāks sist laiku katru pusstundu (1 sitiens) un katru stundu (cik stundas, tik sitienu).  Aplūkojām arī ērģeles, , kuras būvējis tas pats Vācijas uzņēmums, kas ērģeles Domā. No turienes paveras kopskats uz baznīcas iekšieni ar milzīgajām dzelzs kaluma lustrām centrā .
Beiguši ekskursiju un izgājuši laukā, vēlreiz paskatījāmies uz torņiem no apakšas. . Neizskatās nemaz tik augstu, taču kāpšana sagādāja neērtības.
Tā kā tuvojas kultūras notikums, kas Latvijā notiks otro gadu, ar nosaukumu BAZNĪCU NAKTS, iesaku ieplānot kādu no Latvijas dievnamiem apskatei no pavisam citas puses. Jāņem gan vērā, ka ar ratiņiem izbraukāt nevarēs un arī pavisam mazus bērnus nest līdzi augšā pa kāpnēm, manuprāt, nebūtu prātīgi. Bet lielāki bērni un skolnieki noteikti būtu priecīgi iepazīt dažādu konfesiju dievnamu greznojumus, vēsturi, noklausīties kādu koncertu. Un tas viss, protams, bezmaksas. Tuvāka informācija iegūstama www.baznicunakts.lv