Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Pieļauju, ka mans raksts nebūs patīkams daudziem, bet lasot to, kas šobrīd notiek publiskajā vidē, nevaru samierināties.
Es šoreiz būšu skarba. Un skarba tieši pret mūsu žurnālistiem. Viss ir ļoti skaisti, mēs paceļam problēmas, parādam cik viss ir slikti, bet kas notiks tālāk……….
Kāds būs risinājums? Vai valdība lems par izmaiņām likumdošanā, vai tiks piešķirts papildus finansējums ? Vai varbūt,” Jūs” tie, kas šo problēmu ir atklājuši izveidosiet biedrību vai uzsāksiet sociālo uzņēmējdarbību, lai meklētu risinājumu un palīdzētu, reāli palīdzētu šiem bērniem.
Ar tādu pašu degsmi varat iefiltrēties veco ļaužu pansionātos, tikai tas nebūs tik interesanti.
BĒRNI – tā ir tēma, pret kuru sabiedrība ir ļoti jūtīga un te var izvērsties. Bērnu nama bērni slimnīcās ir vieni, bērnu namos ar viņiem neviens nenodarbojās u.t.t. . Paskatieties apkārt, cik daudz tādu vecāku, kam ir vienaldzīgi viņu bērni ir mums apkārt. Vecāki, kas lieto alkoholu, kas lieto narkotikas, tie, kas pastāvīgi pavada laiku pie datora sociālajos tīklos, vai, Jums, liekas, ka viņi nodarbojas ar saviem bērniem vismaz četras stundas dienā? Izejiet bērnu laukumos un pavērojiet tur notiekošo. Māmiņas stundām ir aizņemtas ar sevi, bet bērniņš sēž smilšu kastē un viens spēlējas .
Uzreiz teikšu, nestrādāju bērnu namā un arī mani draugi un radi ar šo sfēru nav saistīti. Pēc pirmās izglītības esmu pedagogs un man ir bijusi iespēja strādāt praksi bērnu namā, arī pie mazulīšiem. Vēlāk strādāju par audzinātāju un skolotāju un biju aizbildnis meitenītei no bērnu nama. Darbs bērnu namā ir ļoti smags darbs gan emocionāli , gan fiziski. Kad tu atver grupiņas durvis un maziņi ķipariņi sauc tevi par mammu, bet kad jāiet prom, tu saproti, ka ir tik smagi, gribas paņemt līdz visus, visus samīlēt, bet ar prātu saproti, ka tā nedrīkst, jo bērnam ir sirsniņa, viņš pieķeras un kad tu aiziesi un vairs neatgriezīsies, tu nodarīsi mazajam cilvēkam sāpes.
Gribu, lai mēs uz šo situāciju paskatāmies no otras puses. Ir ļoti viegli nosodīt cilvēkus, kas dara savu ikdienas darbu un no kuriem īstenībā nekas nav atkarīgs. Viņš pilda savus pienākumus un pilda tos labi , savu iespēju robežās, bet Jūs ar savu atklājumu visus šos cilvēkus pavilkāt zem vienas svītras – tie ir cilvēki, kas ir slinki, kas strādāt negrib, viņiem ir vienaldzīgs bērnu liktenis…….
Kā mēs redzējām aprūpētāju amats ir ļoti pieprasīts, bet tikai to, kas vēlas strādāt, nemaz tik daudz nav. Lasot komentārus, gribas pajautāt, vai tie, kas saka, ka tos, kas strādā bērnu namos ir jādzen prom no darba un sauc viņus par slaistiem, strādātu par 400 EUR mēnesī. Sadalīsim šo summu. Ja pieņemam, ka aprūpētāja strādā 15 diennaktis mēnesī, tad ceļa izdevumi sastādīs vismaz 34.5 EUR, maksa par dzīvokli ap 100.00 EUR plus elektrība un gāze. Bet ja darbinieks brauc no rajona? No manas puses braucot sanāk vēl 57.00 EUR . Kāds protams uzreiz teiks, tad lai meklē labāku darbu, bet kādam ir jādara arī šis darbs. Citā komentārā lasīju, ka šādiem darbiniekiem bērniem ir jābūt par - citēju “Mātēm un tēviem”.
Gribu pajautāt, vai kāds no Jums ir pamēģinājis šo saldo maizīti, būt mamma vai tētis pieņemtam bērniņam. Tādi cilvēki ir maz un tie ir ļoti īpaši cilvēki. Man ir paveicies, jo zinu vairākus tādus cilvēkus, kas savā ģimenē ir uzņēmuši un ar mīlestību audzina pieņemtus bērniņus , starp tiem arī ir bērni no bērnu namiem. Bet ir arī tādi, kas adoptē bērnus, lai saņemtu vienreizēju pabalstu un sakārtotu savas finansiālas problēmas. IESPĒJAMS, KA ŠĪ DRĪZĀK BŪTU TĒMA, kurā veikt savu izmeklēšanu. Šīs ģimenes īpaši neviens nekontrolē ja nav signālu, par problēmām. Bērni aug savā vaļā, tāpat tiek pakļauti emocionālai un fiziskai vardarbībai. Es noteikti neesmu vienīgā, kas uzskata, ka emocionālā vardarbība ilgtermiņā var atstāt daudz smagākas paliekošas sekas uz bērna attīstību.
Latvijas žurnālisti, tie, kas meklē sensācijas, pirms Jūs uzsākat savu uzvaras gājienu , atceraties, ka pēc Jums paliek dzīvi cilvēki, kam tālāk ar to ir jādzīvo.
Es to zinu,bet kur pārējā nauda paliek?
1500 alga tur nevienam nav! 1500 ir finansējums, ko saņem bērnu nams par katru bērnu. Pieskatītājām maksā mazliet virs minimālās/.
Kādu finansējumu piešķirt? Ar 1500 ir gana. Ja piekrītat par tādu algu strādāt,tad darat to no sirds nevis kā ar lopiem. Mums ir 3 mēnešus veca meitenīte mājās,viņa vairāk prot kā tie bērni no sižeta un nepaņemiet tikai viņu rokās,sāks raudāt,šie mazuļi klusē,jo no tādiem darbiniekiem siltumu nejūt. Tas ko dod ēst vispār briesmīgi.. un nevis viens darbinieks,bet divi tur strādā un var pakārtot laiku tā,lai mazuļus var samīļot vismaz reizi dienā un darbinieki,kas uz papīra ir darbā un patiesībā atvaļinājumā vispār kronis visam.. beidziet attaisnot šādu necilvēcisku rīcību! Pati strādājusi esmu ar sos bērniem,viņi tur ir mīļotāki kā šie bērniņi video kaut vienai mammai ir vesela māja ar bērniem un viņa palīdz visiem visu darīt.
Es uzskatu, ka audžuģimene ir kā aicinājums, jā varētu maksāt vairāk nekā šobrīd, BET es negribētu, lai audžumamma kļūtu par profesiju. Bērns ģimenes modeli lielā mērā pārņem no vecākiem/audžuvecākiem un man negribētos, lai bērniem rastos greizs priekšstats, ka jādzīvo no pabalstiem un tas ir normāli.
Zinu, ka mans viedoklis izpelnīsues kritiku, bet tomēr... Ja valsts tos 1500EUR novirzītu audžuģimenēm, domāju, ka tādas būtu krietni vairāk. Šī brīža nekāds reāls atbalsts nemotivē ģimenē uz laiku uzņemt svešu bērnu.
Ar vīru izrunājām, un visu izvērtējot, ar papildus 1000EUR mēnesī mēs varētu būt audžuģimene. Prasīsiet: Kapēc mums vajag vel tik daudz naudas? Elementāri. Mums tad vajadzētu papildus istabu, kura būtu jāiekārto. Tāpat drēbes, ēdamais, pulciņi, nodarbības, vingrošanas, baseini, utt. Ja tie ir īpaši bērniņi (kuriem vajag vairāk mīlestības, uzmanības un rūpes), tad gribētos arī pašiem iziet kādas apmācības. Droši vien vajadzētu piesaistīt kādus speciālistus (psihologus, logopēdus, fizeotetapeitus...). Un, sorry, bet bērnu neģērbtu kaut kādās lupatās un neguldītu salauztā, apgrauztā gultiņā. Nevajag kaut kādus super zīmolus, bet ne jau lupatas un kankarus, kādus visbiežāk atmet.
Bez tā visa, gribētos saņemt arī kaut kādu atalgojumu. Tad varētu izvēlēties - strādāt darbu vai būt audžuģimenes mamma.
Domāju, ka pa 1000EUR mēnesī daudzi piekristu.
Neviens nekur nesaka, ka audžuģimene ir tas pats, kas adopcija. Ja ir jāizvēlas kas labāk bērnam, tad noteikti audžuģimene uz laiku ir labāk nekā bērnu nams.
Man pēc šī sižeta vienkārši gribas raudāt.. Uzpūsts, neuzpūsts, kāda tam nozīme? Cieš jau tie mazie bērniņi.
Medaļai jau vienmēr ir divas puses. Tā kā ideāla risinājuma nav un nebūs. Bet arī es esmu pamanījusi, ka mūsdienu žurnālistika pat vairs necenšas dot ieskatu problēmā kopumā, bet šauj vienos vārtos. Neesmu gan redzējusi šo sižetu, bet redzēju līdzīgu par Japānu, kur teorētiski vajadzētu būt labākai situācijai, jo valsts bagātāka. Bet tā kā tur lielākā daļa bērnu uzaug bērnunamos, situācija līdzīga. Iestāde diemžēl nespēj sagatavot bērnu dzīvei. Tā kā vairāk naudas arī nerisina problēmu. Manuprāt audžu ģimenes ir labākais risinājums. Ja nemaldos, Francijā šis jautājums tika risināts, kā darbs no mājām, kur tiek saņemta alga par bērna aprūpi. Protams ideāli tas nav, bet šādi valstij izmaksas ir mazākas, un bērns uzaug vismaz ģimenei pietuvinātā situācijā.
Jums tiesam ir loti iptnejs viedoklis. Es labak atturesos no komentariem.
Nevēlos aizskart, bet tomēr.. Ja ko rakstat, tad, lūdzu, nerakstiet muļķības! Valdība nepieņem izmaiņas likumdošanā. To dara Saeima, kurai ir likhmdevēja vara. Valdība ir izpildvara. Valdība var pieņemt no likumiem izrietošas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos vai sagatavot un pieņemt jaunus noteikumus. Tāpat arī gala vārds par valsts budžetu pieder Saeimai. Un kādēļ jāuzbrūk žurnālistiem, kuri dara savu darbu. Neko.nav pārkāpuši, bet augstākajā līmenī likuši domāt un risināt šos jautājumus. Un tāpat mūsu valsts iet uz to, lai likvidētu bērnunamus un veicinātu bērnu augšanu ģimenē. Varbūt šādi sižeti pamudinās līdzcilvēkus aizdomāties un pieņemt šos bērmus savā ģimenē. Ja runājat par algām un darba darīšanu, tad tur atklājās nedarīšana un pārkāpumi. No valsts nauda tika novirzīta, bet netika izlietota tam paredzētajam mērķim. Varbūt pirms rakstat, vajadzētu vairāk izpētīt tēmu. Neredzu jēgu Jūsu rakstam.
Un nepiekrītu vaimanām, ka audžuģimenes neatrastos. To var visādi veicināt (+ arī jākontrolē, protams), vārdsakot, valstij ir jāveido labāka audžuģimeņu atbalsta sistēma.
Es arī neatbalstu bērnunamos strādājošo vispārēju "atspārdīšanu", jo arī ticu, ka, pat ja grib labi darīt, tas tādā sistēmā vienkārši nav iespējams tā, lai tiem bērniņiem būtu labi.
Bet tas liecina tikai par to, ka bērnunami kā iestādes ir jālikvidē un jāpāriet uz audžuģimeņu sistēmu. Jā, arī ar audžuvecākiem tiem likteņa pabērniem nebūs ideāli, bet labāk nekā iestādē.
Tas ir labi, ka par to tiek runāts.
ēsi epazināmies ar savu meitenīti ziemassvētkos, kad uzrakstījām viņai vēstuli un aizsūtījām dāvanu. Tad kļuvu par viņas UZTICĪBAS PERSONU" arī es ilgi domāju pirms pieņēmu lēmumu kļūt par audžu mammu. Tā kā manā gadījumā meitenei bija 12. gadi, prasīju viņas viedokli un viņa atbalstīja manu priekšlikumu. Tālāk pārbaudi veica bāriņtiesa, es apmeklēju sociālo pedagogu, pildīju testus, runāja ar maniem bērniem pēc kā saņēmu slēdzienu, ka varu būt audžu mamma. Tālāk visus dokumentus noformēja vietējā bāriņtiesa un es saņēmu viņu Lēmumu, ka esmu piemērota kļūt par audžu vecāku. Pēc tam katru gadu rakstīju atskaiti par līdzekļu izlietojumu un reizi gadā pie manis brauca bāriņtiesa. NEKAS sarežģīts tas nav, ja ir vēlēšanās, bet atrunas mēs atrast varam vienmēr.
Kā kļūt par au'dzuģimeni http://www.lm.gov.lv/text/1131
Kopsavilkuma mums jau ir trīs māmiņas, kas ir potenciālas audžu mammas. Atgriezīsimies pie šīs tēmas pēc gada,pastāstīsiet kura no Jums ģimenē ir pieņēmusi vēl kādu mazuli un kā Jums sokas ar šo procesu. P.S. Savādāk mēs vienmēr esam gatavavas kaut ko darīt, bet darīšana pie vārdiem vien paliek.😀
Es vienmēr esmu uzskatījusi, ka dvīņu vai trīnīšu māmiņas ir īstas varones, bet kā ir ar aprūpētāju, kam ir jāparūpējas par septiņiem bērniem? Ir viegli runāt , ja pasiem nav jāsaskarās ar šādām problēmām. KĀ JAU MINĒJU bērnu namā strādā ļoti daudz patiesi vienreizēju cilvēku, bet ar šo sižetu visi šie cilvēki ir pielīdzināti vienam standartam - slinki, bezatbildīgi cilvēki, kas savu darbu dara pavirši.
Kad es pieņēmu Lēmumu uzņemt bērnu savā ģimenē biju līdzīgās pārdomās. Bērnam vispirms ir vajadzīga mājas sajūta, sirds siltums un izaugsmes iespēja un tikai tad sava istaba.
es gribētu piekrist jūsu viedoklim. Mani kopš uzgāju blogu Manas Debesis - kurā audžumamma dalās savā ikdienā ar audžudēlu - kopš viņa ierašanās brīža, ļoti uzrunāja un lika aizdomāties. Ar vīru paši jau sen esam nolēmuši ka adoptēsim, pēdējo bērniņu. Un pēc vakardienas sižeta nu arī vīrs jau izklausījas pozitīvāk par iespēju kļūt par audžuģimeni. Uz to mani pašu tieši blogs pamudināja. Es gan nemelošu ka ļoti bail uzņemties šo atbildību, un vēl vajadzigs laik sevi nostādināt 100% uz to, bet domāju ka šis sižets noteikti vēl daudzus pārus, ģimenes un vnk cilvēkus ir pamudinājis par to domāt, apsperiest un izvērtēt iespējas.
Meitenes, tas nav viegli. Es kā audžu mamma izraudāju daudz asaras un vienmēr mani neatstāja sajūta, ka nemāku kautko iemācīt, nevaru iedot tik cik gribētos. Pavisam godīgi, es otreiz neesmu gatava kļūt par audzumammu. Tā ir ļoti nopietna atbildība un smags morāls pārdzīvojums.
Pirmais solis jau veikts, reorganizēta pedagoģijas augstskola😀.