№62: Per aspera ad astra ❤

Jau atkal paskrējusi nemanot nu jau februāra pirmā nedēļa un diemžēl tai līdzi arī mūsu mīļais sievu projekts, kurš nu jau kļuvis daudzām, arī ieskaitot mani,  par  tradīciju un iespēju apskatīt un izvērtēt gan sevi, gan mūsu ikdienas attiecības ar „vīru” no cita skatu punkta. Šīs nedēļas uzdevums man lika ieslīgt visdziļākajās pārdomās un pateicoties tam es nonācu pie daudziem secinājumiem, kuri arī mani spēja patīkami pārsteigt.

Pārsteigumi? Hmm, kas tie tādi?

Šāds jautājums līdz šim brīdim man vienmēr ienāktu prātā, ja kāds vēlētos uzzināt, kā mēs ar „vīriņu” viens otru pārsteidzam, jo vienmēr man ir šķitis, ka nu viņš man tiešām nav nekāds pārsteigumu cilvēks, bet pasēžot un ilgāk padomājot jeb tinot filmu atpakaļ galvā es nonācu pie secinājuma, ka vienmēr pārsteigumu esmu uztvērusi kā kaut ko lielu un pamanāmu, bet tāču pārsteigumi skaitās arī  tie maziņie, sīciņie, kuri  liek pasmaidīt ikdienā.

Tad nu tā, pirms atbildēt uz šī uzdevuma jautājumu, vispirms vērsos pie „vīriņa” ar saviem jautājumiem:

-”Mēs vispār esam viens otram pārsteigumu kādreiz uztaisijuši?” sēdēju gultā un vaicāju savam “vīram”, kurš īsti nesaprazdams, ko no viņa vēlos skatījās uz mani kā uz tādu jocīgo.

Ilgi prātojām kopīgi, kas tad nu varētu būt šis pārsteigums un sākām skatīties bildes un lasīt vecos pierakstus, kad atklājās, ka tomēr ir sanācis vismaz vienreiz tā kārtīgi pārsteigt vienam otru.

Pārsteigums no viņa:

Pirmais pārsteigums no viņa bija liels lācis. Bija mana vārda diena. Mēs bijām kopā nieka trīs mēnešus un viņš apsolijās nopirkt mazu dāvaniņu, kas varētu man patikt. Sēžot istabā pēkšņi atvērās durvis un pirmais,ko pamaniju bija LIELS LĀCIS viņam rokās.Es biju ļoti pārsteigta par šo dāvanu ,jo viņš solīja  dāvināt mazu, bet mīļu nieciņu. Šis lācis viņam šķita maziņš un atgādināja mani. Nu mūsu attiecību simbols ir LĀCIS.

Vēlāk sekoja otrs pārsteigums, kurš bija vēl  īpašāks par pirmo. Bija pienākusi mana vārda diena. Tajā laikā ,kad piedzima vecākais dēls mēs katrs dzīvojām savā pilsētas malā. Viņš bija kopā ar saviem vecākiem atbraucis ciemos apraudzīt mazo un uzēst kūkas gabaliņu. Sēdēju kopā ar draudzeni un dēliņu istabā un pļāpājam par bērnu lietām..Pēkšņi "vīriņš"ienāca istabā un notupjoties pasniedza man kārbiņu. Protams, tajā bija mazs jauks gredzentiņš, bet tas nebija bildināšanas, bet gan jauka vārda dienas dāvana ar ko mani pārsteidza,jo negaidiju no viņa saņemt ko tādu.

Ps.Es ļoti priecājos, ka tas nebija bildinājuma gredzens ,jo tad vēl noteikti nebūtu gatava teikt JĀ un domāju, ka tas būtu diezgan nepatīkams pārsteigums viņam, ja es noraidītu viņa bildinājumu.

Pārsteigums no manis:

Bija februāris un tieši viņa dzimšanas diena. Viņam neko nezinot iekāpu autobusā ar 20 baloniem, dāvanu maisiņu un devos savu slimnieciņu apsveikt.

Kad ierados pie viņa viņš saldi gulēja savā gultā. Apsēdos viņam blakus un ap roku apsēju visu balona pušķi  (viņš pat nejuta, ka gramstījos gar viņa roku, sienot balonus). Tad es kārtīgi iebakstiju viņam, lai pamostās no ciešā miega. Atverot acis viņš bija gan pārsteigts par baloniem,gan par to, ka esmu atbraukusi.

Mūs pārsteidz dēli:

Kad pieteicās mūsu vecākais dēliņš pirmos mēnešus mēs neko nenojautām. Kad devos uz vizīti pie dakteres noskaidrot veselības problēmas atklājās, ka esmu gaidībās nu jau gandrīz trīs mēnešus. Nu ko bijām kļuvuši par super jaunajiem vacākiem.:D

Bet mūsu jaunākais dēliņš mūs pārsteidza ar to ,ka meitiņas vietā mums piedzima puisītis.Tieši šie pārsteigumi ir palikuši ļoti spilgti mūsu atmiņās un vēl ilgi atcerēsimies par tiem.

Mūsu mīlas dzirksteļojošais sarakstiņš

Patiesībā pēc puiku piedzimšanas mums nav īsti bijis laika darīt daudz ko kopā- cik nu gultā guļot viens otram blakus. Tāpēc šis uzdevums man likās tiešām noderīgs mūsu attiecību pilnveidošanai un mazas dzirkstelītes atjaunošanai. Tad nu izveidoju sarakstiņu, kas mums noteikti abiem būs jāizpilda:

• Pliko lēciens no vagoniņa Siguldā(Adrenalīns ,kas ieplūdīs  asinīs dos pozitīvas emocijas un drošības sajūtu, jo būsim sakabināti kopā- gluži kā viens vesals J )
• Vienas nakts atpūta mežā. (Ja mēs apmaldītos un zinātu, ka glābēji būs tikai no rīta pakaļ mums vajadzēs veidu kā izdzīvot  šo nakti. Tā nu nodarbes visas nakts garumā nodrošinātas).
• Laba filma kinītī . (Ne jau filmu iesim skatīties, bet kā saka-  sēdēsim pēdējā rindā un baudīsim filmu ar neredzētām ainām.)

Topošais nedēļas surprise

Mans pārsteigums šoreiz ir nevis vienas dienas garš, bet gan ilgs visu nedēļu. Esmu ieplānojusi diezgan lielu pārsteigumu, bet par to kāds bija iznākums, noteikti pastāstīšu savā nākošajā blogā, nu jau ārpus projekta ietvariem.

Tā kā jau biju ieplānojusi interesanti pārsteigt “vīriņu” dzimšanas dienā un valentīndienā tad nu izdomāju, ka visu gribu darīt tā, lai tiešām man izdotos viņu pārsteigt.

Lai cik dīvaini nebūtu man ļoti labi noder pagājušo nedēļ izgatavotie spēļu kauliņi. Viņš diezgan bieži uzmeta kauliņu uz vārda ĒDIENS, tāpēc izdomāju, ka jāpagatavo kaut kas spešal viņam- viņa mīļākie salāti.

Nākamās dienas solis- AUKSTS ALIŅŠ LEDUSSKAPĪ... pēc garas darba dienas viņu sagaidija manis sagādāts aliņš.

BALLĪTE- kad viņš rīt dosies uz darbu es viņu pārsteigšu ar ziņu ,ka, lai piektdien neko neplāno ,jo dosimies ciemos.. Kur? To viņš uzzinās vēlāk,bet varu jums pačukstēt, ka tā ir draugu pārsteiguma ballīte ar ko es plānoju pārsteigt viņu.

Tik mīļš kā mazs lācītis...

Mūsu mīkstais,pūkainais un vienmēr skaidrā prātā esošais lacis ir mūsu ģimenes talismans. Šis lācis ir bijis pat līdzi manā 18 gadu ballītē un zklaidējis lielāko daļu viesu. Bet laika gaitā mūsu ģimenē ir  radīti arī mūsu mazie enerģiskie lācēni-mūsu dēliņi.

Par projektu kopumā varu teikt tikai visu pozitīvo, jo tas ir devis ne tikai man, bet arī manai otrajai pusītei daudz jaunu iespēju kā padarīt mūsu ikdienu un attiecības daudz dzirksteļojošākas. Protams, šo nedēļu laikā ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi un arī doma par padošanos un izstāšanos nav pametusi mani līdz pat šim brīdim, bet es atklāju, ka šādos brīžos vajag vienkārši paskatīties uz visu daudz vienkāršāk un apspriežoties ar savu „vīriņu” mēs vienmēr nonācām galā pie kāda secinājuma. Paldies jāsaka visiem projekta autoriem un īpaši uzdevumam ar metamā kauliņa izveidi, jo pateicoties tam es nu jau daudz biežāk dzirdu mīļus vārdus no savas otrās pusītes un ceru, ka drīzumā viņš arī sagādās man kādu jauku pārsteigumu. Uz tikšanos arī nakamgad sievu projektā! :)