№60 Rasa: Man ir svarīga mūsu ikdiena...

03. Feb 2013, 23:06

Ai! Kā man nepatīk vārds – garlaicība. Nespēju saprast tās vietu attiecībās un godīgi sakot nemanu tās klātbūtni mūsu kopdzīvē. Nav laika garlaikoties. Esam nemitīgā skrējienā. It īpaši, kopš piedzimis mazulis, esam aizņemti vairāk, kā nekad. Drīzāk mums pazīstamāks vārds būtu „rosība”, kā labos, tā arī ne tik labos tikumos.

Laikam jau jāatzīst, ka mūsu kopdzīves laikā, laiku pa laikam, pa durvīm nemanot iezogas nepacietība, dusmas un mūsu pašu impulsivitāte. Atceroties mūsu lielākos ķīviņus, kad tika lidinātas pa gaisu mantas un piesaukti vārdi, ko vēlāk nožēlojām viens otram uz pleca raudādami, tagad tie vairs nešķiet tik svarīgi. Bet vai šīs mūsu ikdienas problēmas var nosaukt par garlaicīgām. Drīzāk kaitinošām. Jāatzīst, ka vienmēr esam vēlāk dusmojušies paši uz sevi, kad otram ticis kas pārmests, vai uzrūkts, kad esam spītējušies katrs par savu taisnību. Bieži smejam, ka mēs esam kā tādi divi nesavaldīgi un spītīgi itāļi – izklaigājamies, izbrēkājamies un tad kaislīgi metamies apkampt viens otru un atvainoties. :D

Protams, man nudien nešķiet, ka tā ir norma. Man vienmēr ir bijusi vēlme apstāties, paklusēt un pagaidīt, kad emocijas norims. Bet kā iemācīties savaldīties, kā iemanīties visu uztvert ar vēsu prātu? Kā? Mana padomdevēja man teica, ka tas diemžēl nāk tikai ar laiku. Vai tiešām?

Vīrs šo ikdienas kašķu iemeslus parasti skaidro tā, ka neesam vēl pierīvējušies, pieslīpējuši negludumus un saraduši viens ar otru. Piekrītu! Jā - Arvien nākas no jauna iepazīt kādu otra īpašību un ja tā nepatīk, tad izrūgt, kamēr sarod. Jo kas gan ir 3 gadi (10 mēneši no tiem laulībā). Esam iepazinuši labi ja redzamo daļu, no katra EGO aisberga. Bet vai tādēļ, ka kašķējos nemīlu... NĒ! Mīlu ļoti, man rūp mans vīrs. Man ir svarīga mūsu ikdiena, tādēļ pēdējais laiks ķerties klāt mūsu attiecību telpas ģenerālai tīrīšanai.

Kad lasīju šīs nedēļas uzdevumu, dikti sapriecājos, jo, iespējams, esmu atradusi veidu, kā mazināt šos kašķus, jeb – kā izbēgt no tiem... Iespējams, šis uzdevums palīdzēs vīriņu labāk saprast, atrast veidu, kā iepazīt viņu vēl dziļāk un patiesāk, kā noslāpēt savu egoismu un neskatīties uz ikdienas mazajiem sīkumiem tik nopietni. Cerēsim, ka man veiksies.

Tā kā mēs ar vīru ticam, ka mūsu dzīvēs ir Dievs un viņa nebeidzamā mīlestība, mēs bieži vien savu mierinājumu meklējam lūgšanās un Bībelē. Tad nu arī šoreiz, kad nav vārdu ar ko sākt, vēru savu mīļo grāmatu vaļā un aidā – meklējumos.

1. ATZĪT SAVAS KĻŪDAS – Abi ar vīru esam samērā spītīgi radījumi. Ja viens dusmojas un nepiekāpjas, tad otrs diez vai tik ātri padosies, bet zobiem nagiem turēsies pretī. Esam jau tik daudz par šo sprieduši, ka šī mūsu netikuma daļa ir visriebīgākā. Kad bieži vien kašķis turpinās, bez maz vai tikai kašķēšanās pēc.

Tad atmiņā ataust - „Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam, kā arī Dievs Kristū jums ir piedevis.” [Efeziešiem 4:32] Kādēļ, lai gan es dusmojos. Vai strīdu sāku es, vai viņš. Kāda tam nozīme. Tas mūsu attiecībās neko nedod. Man jāatzīstas – kļūdījos arī es savā vīrā neieklausījusies un sākusi burkšķēt pretī.

Secinājums: Atrodi sevī piedošanas dzirksti. Nespītējies, ja esi kļūdījies. Lūdz piedošanu ja esi bijis netaisns. Ja otrs lūdz Tev piedošanu, nespītējies un piedod viņam. Prātā iegulst teiciens no Skalbes „Kaķīša dzirnaviņām” – „Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas labāk prieks.” Spītība vairo sāpes. Piedošana vairo prieku.

2. AIZSKAITĪT LĪDZ 10, PIRMS PAR KAUT KO DUSMOTIES – Jāatzīst, ka mana ātrā daba, mēdz mani ļoti pievilt. Sastrebjos karstu un pēc tam nezinu, vai šī zupa man vispār garšoja, vai nē... „Ātrās dusmās neprātīgais rīkojas neprātīgi, bet apdomīgs cilvēks paliek mierīgs.” [Sal. Pamāc. 14:17] Ja vīrs spēj kaut nedaudz apdomāties pirms izsaka kādu rūgtāku vārdu, tad man ar to klusēšanu ir kā ir. „Skaista sieva bez savaldības un goda ir kā zelta gredzens cūkas purnā.” [Sal. Pamāc. 11:22] Tad nu skatos uz sevi citu reizi spogulī un domāju, vai tiešām es nespēju paklusēt, vai vajadzēja to indīgo piezīmi? Secinājums: Ja esi dusmīgs par kaut ko, apdomā pirms ko saki. Ar rūkšanu, dūkšanu, burkšķēšanu, purpināšanu un sarauktu degunu tāpat pie risinājuma nevar nonākt. Labāk apsēsties, apdomāt un tad vēlāk izstāstīt kas apbēdināja, kāpēc un piedāvāt risinājumus konkrētajai situācijai.

3. PAJAUTĀT,PIRMS DARĪT – Dažkārt mēs pieņemama vienpersoniskus lēmumus. Bieži nākas no vīriņa saņemt kādu dusmīgāku nopūtu, ka esmu kur naudiņu lieki tērējusi, vai ko nevajadzīgu nopirkusi. Citu reizi atkal es redzu, ka vīrs nolēmis kur doties, bet plānus par mūsu brīvdienām ar mani nav saskaņojis. Ja tā padomā – vai tad tik grūti uzjautāt – vajag mums jaunu pulksteni, vai nē... Kādi mums plāni svētdienai??? Secinājums: Lēmumi. Tos pieņemot konsultēties ar otru, jo vienpersoniski pieņemti lēmumi nereti noved pie nesapratnes. Nesapratne pie strīda un dusmām. Vai vieglāk nebūtu, ja pirms darītu, vispirms izrunātos, kā abiem ērtāk.

4. ANALIZĒT PIRMS NOSODĪT – Bieži saskaros ar sajūtu, ka vīriņu pārlieku mācu. Tas nav tā un šis nav tā, vai - Tu to dari nepareizi... Arī vīram šad tad uznāk vēlme aizrādīt, ka manas metodes nav tās labākās. „Netiesājiet, lai jūs netopat tiesāti. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tapsit tiesāti; un, ar kādu mēru jūs mērojat, ar tādu jums taps atmērots. Bet ko tu redzi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neieraugi?” [Mateja ev. 7:1-3] Secinājums: Ir jābremzē sevi un jāsapot, ka otra mācīšana, un nosodīšana grauj attiecības. Padoms – jā, savu metožu uzspiešana – nē!

5. SAGATAVOT PĀRSTEIGUMUS - „Ir labāk kāpostu virums ar mīlestību nekā barots vērsis ar naidu.” [Sal. Pamāc. 15:17] Mazi mīļi nieciņi – tēja no rīta gultā, dāvaniņas, bučiņas, vēstules, parastas vakariņas padarīt par maziem svētkiem.Secinājums: Ja otrs ir dusmīgs, iepriecini viņu un lūdz piedošanu. Mīli un lolo, lai nevairojas dusmas.

6. ATPŪSTIES – „Viena ar mieru pilna sauja ir labāka nekā abas dūres pilnas darba pūļu un vēja ķeršanas.” [Sal. Māc. 4:6] Mēs bieži vien ieslīgstam rutīnā, ja nav izrāviena, ja nav ilgu, ja nav kaisles. Domāju, ka reizēm arī jābūt vienatnē, lai tad saprastu, cik labi ir diviem būt. Man – teātris, pasēdēšana ar draudzenēm, veikalu ķemmēšana. Vīram – pirts pie draugiem, medības. Secinājums: Viena atšķirtības diena satuvina, liek ilgoties un domāt par otru.

7. KOPT UN TĪRĪT- Laiku pa laikam rast brīdi, kad kopīgi izrunāt vajadzības, kad izsūdzēt otram savu bēdu. Kaut uzrakstīt vēstulē, bet neturēt pie sevis, lai domstarpību krustugunīs nepieliktu lieku dzirksteli jau tā sprēgājošai dusmu liesmiņai. Tā teikt - iztīrīt savus sirds kambarus, lai neierūsē.

8. LAIKS- Atvēlēt laiku diviem vien. Izrauties no ikdienas rūpēm. Būt divvientulībā – sarunās, priekos, bēdās, mīlestībā. Vismaz reizi mēnesī atrast brīdi tikai mums, diviem. Randiņam. Aiziet uz kino, kafejnīcu, kaut tikai pastaigā...

9. ĶERMENIS- Apskaut, samīļot biežāk. Katru rītu skūpstīt pirms celies, kad esi nomodā, kad dodies dienas darbos. Atgriežoties mājās. Masāžas. Kopā iet vannā. Nav nepieciešam plika kaisle, vajadzīga aizraušanās, degsme vienam pēc otra arī tad, kad esam atšķirti.

10. ATZINĪBA- Pateikties par visu, par izdarītiem darbiņiem, par kopā pavadītu laiku, par sapratni, par mīlestību. Uzslavēt un priecāties par otra veikumu.

Lai tuvāk viens otru saprastu, turpmāk centīsimies tiekties uz šādu savas dzīves formulu -

Kārlis un Rasa ir lēnprātīgi viens pret otru, Kārlis un Rasa ir laipni, abi neskauž, Kārlis un Rasa nelielās, viņi nav uzpūtīgi. Viņi neizturas piedauzīgi un nemeklē savu labumu, viņi neskaistas viens uz otru, viņi nepiemin ļaunu. Kārlis un Rasa nepriecājas par netaisnību, bet priecājas par patiesību. Abi apklāj visu, tic visu, cer visu, panes visu. Abi mīl viens otru. (Mūsu 1.Kor 13:4-8 interpretācija)

3. Uzdevums bija grūts, jo laiku kopīgiem brīžiem šonedēļ atrast bija sarežģīti, tomēr šodien papūlējāmies un devāmies kopīgā pastaigā ar mazulīti. Vēlāk vakarā uztaisīju vīriņam skaistas vakariņas. Noskatījāmies filmu, iemalkojām šampanieti (pēdējā pudele, kas bija saglabājusies no kāzām) un nu dodamies uz čučumuižu. Ko vēstīs nakts un rītdiena...??? Ceru ka mīļumu un vairāk saticības! :) :) :)