Mūsu mīlestības krāsa ir oranža. Gan tāpēc, ka tā mūsu ģimenei ir mīļa krāsa – ir istaba ar oranžām sienām, ir apģērbi oranži gan bērniem, gan pašiem. Gan arī tāpēc, ka mums abiem patīk vērot saulrietus un reizēm tie ir oranži. Mums tas asociējas ar romantiku, īpaši mūsu kopdzīves sakumā, kad varējām brīvi kā putni doties baudīt saulrietu vai ik katru nedēļu.
Ar vienu no šādiem brīvajiem vakara saulrietiem mums ir īpašas atmiņas. Kādā siltā augusta vakarā nolēmām braukt baudīt saulrietu uz Siguldu. Aizbraucām līdz Gūtmaņu alai, pamazām satumsa, debesis krāsojās sārtos un oranžos toņos, līdz zemi pārklāja tumsa. Tiesa, diviem mīlētājiem tumsa ir draugs. Nolēmām pastaigāties līdz Gaujai, un mūsu acis ieraudzīja kaut ko neparastu, izskatījās, ka celiņa malā esošos krūmus kāds izrotājis ar ziemassvētku lampiņām. Ejot tuvāk ieraudzījām, ka tās nav lampiņas, bet gan visi krūmi ir pilni ar jāņtārpiņiem – tas izskatījās fantastiski!
Mūsu mīla ir kā uguns – brīžiem silda, brīžiem apdedzina. Mēs cenšamies tu uzturēt un pagaidām izdodas. Arī uguns mēles ir oranžas.
Zīmols mums nav jāizdomā, jo zīmols ir tas, pēc kura mūs atpazīst savējie. Un tās ir trīs lietas:
1) Dāvanas ar „odziņu”. Ja pati dāvana ierastāka, tad varam izdomāt neparastu iepakojumu. Pat puķes ne vienmēr ir tradicionālas:
2) Ja aicinām ciemos, tad draugi un radi zin, ka varam pasniegt visādas neparastas lietas vai arī parastas lietas neparastos salikumos.
3) Ja aizbraucam ciemos ar nakšņošanu, tad namamāte no rīta var mierīgi gulēt, jo mans mīļotais vīrietis būs brokastis sarūpējis – parasti negaidītas kombinācijas salātus, dīvaini, bet lielākoties visi tos labprāt ēd.
Lai arī neesam tikko kā iepazinušies un ne tik jauni, reizēm esam vēl gana traki un nepieradināti:
Projektam Labākā Sieva 2013 saku paldies par iespēju vēlreiz pārliecināties, ka attiecībās svarīgi ir tās kopt ik dienu, ik stundu un ik minūti. Svarīgi otram būt līdzās un ne tikai gaidīt atbalstu un lutināšanu, bet arī to dod. Un pats svarīgākais – mēs neesam tikai vecāki saviem bērniem, bērni saviem vecākiem, labi darbinieki darba devējiem un taml. bet arī vīrietis un sieviete, kurus joprojām vieno ne tikai kopīgas ikdienas rūpes, bet mīla, kura kvēlo mūsu abu sirdīs, un kuras liesmas mūs silda un kuru mēs barojam un piepildām, lai tā neizdziest.