19.04 14:00-15:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 1
Lai gan 46% no pilngadību sasniegušajiem Latvijas iedzīvotājiem ir precējušies, reģistrēto laulību skaits krasi samazinās. 2016. gadā no 20 gadu vecuma līdz sirmam vecumam Latvijā ir 1582416 iedzīvotāji, no tiem precēti ir 722,8 tūkstoši iedzīvotāju. Pēdējos 20 gados izteikti palielinās to cilvēku laulību šķiršana, kuri kopā nodzīvojuši 20, 30 un vairāk gadus. Vidēji vienā dienā Latvijā 34 pāri noslēdz laulību, bet 17 laulības tiek šķirtas.
Centrālās statistikas pārvaldei ir pieejama informācija par laulību reģistrēšanu kopš 1922. gada. Tas ļauj izdarīt secinājumus, ka laulību skaits ir atkarīgs, gan no ekonomiski aktīvā vecuma, gan kara laika un pēckara gadiem, kā arī „treknie gadi” ietekmējuši laulību skaitu. Piemēram, „treknajos gados” tās bijušas lielākā skaitā nekā pēc tam krīzes gados. Tāpat tas, ka šobrīd pieaug noslēgto laulību skaits, ir saistīts ar salīdzinoši augsto dzimstību astoņdesmito gadu vidū – tajā laikā dzimušie šobrīd ir „precību” gados.
„Precību bums” Latvijā bija piecdesmitajos līdz septiņdesmitajos gados
Šī gada 1. ceturksnī reģistrētas 1 626 laulības, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni laulību skaits ir samazinājies par 7% jeb 131 laulību. 2016. gada sākumā precēti ir 722.8 tūkstoši iedzīvotāji - 356.8 tūkstoši vīriešu un 366 tūkstoši sieviešu. Šī precēto vīriešu un sieviešu atšķirība veidojas, jo Centrālā statistikas pārvalde datus par laulībām ņem no Iedzīvotāju reģistra. Tā kā, cilvēkiem izšķiroties, nereti viens no viņiem sakārto šķiršanās dokumentus, bet otrs to neizdara, informācija par otras puses laulību reģistrā paliek. Tomēr tas vairāk attiecas uz senākiem reģistra datiem. Otrs iemesls ir arī tas, ka diezgan daudz sieviešu precas ar ārzemniekiem, bet ārzemnieks nav Iedzīvotāju reģistrā, ja viņš te nedzīvo.
„Precību bums” Latvijā, kad bijis 10 un vairāk laulību uz tūkstoš iedzīvotājiem, bijis laikā no 50.-tajiem līdz 70.-tajiem gadiem. Savukārt pēc laulību skaita vīriešiem un sievietēm visvairāk pirmās laulības bijušas 2007. gadā. Savukārt vismazāk pirmās laulības vīriešiem un sievietēm reģistrētas 2000. gadā. Vismazāk otrās laulības vīriešiem bija 2010. gadā, bet sievietēm 2005. gadā.
Ekonomiski aktīvā vecumā (20-34gadi) ir vērojamas krasākas izmaiņas laulību noslēgšanā. Neskatoties uz šīm svārstībām, vīrieši vecumā no 20 līdz 24 gadiem precas arvien mazāk, savukārt 30 līdz 34 gadu vecumā precas arvien vairāk. Sievietes 18-19 gadu vecumā ievērojami mazāk precas – 1994. gadā šajā vecuma grupā bija vairāk nekā 2200 laulību, savukārt 2015. gadā tikai 178 laulības, kas ir samazinājums par 92%. Tāpat kā vīriešiem vislielākās laulību skaita noslēgšanas svārstības ir ekonomiski aktīvajā vecumā – no 20-34 gadiem.
Šķiršanas ilgstošās laulībās esošie pāri
1936. gadā salīdzinājumā ar 1926.gadu samazinājās šķirto laulību skaits un šķirto laulību skaits uz 1 000 noslēgtām laulībām par 38%. Savukārt 1941. gadā šķirto laulību skaits pieauga par 111%. Tomēr jau pēc gada - 1942. gadā pieauga kā noslēgto laulību skaits, tā šķirto laulību skaits.
Arī pēc kara gados - 1946. un 1947. gadā šķirto laulību skaits pieauga par 129% un 88%, un šajos gados procentuāli šķirto laulību skaits uz 1 000 noslēgtām laulībām pieauga par 62 un 65%.
Krass šķiršanās pieaugums bija arī 1957. un 2011. gadā.
1994. gadā parādās laulību šķiršana laulībām, kas ilgušas 30 un vairāk gadus. Tāpat pēdējo 20 gadu laikā izteikti palielinās laulību šķiršana tiem, kuri precējušies 20 līdz 30 gadus. Samazinās to laulību šķiršana, kas ir neilgu laiku - līdz vienam gadam, 1-2 gadus, 3-4 gadus. Lai arī 5-9 gadu ilgušu laulību šķiršana samazinās, tomēr tas ir laulību ilgums, kurā procentuāli ir viens no lielākajiem šķirto laulību skaitiem no kopējo laulību skaita.