№41 Linda: Saulespuķe, rudzupuķe un lilija...

Mīlestība, kādā krāsā Tu esi? Vai Tu esi sarkana, rozā, balta, melna? Kāda? Ilgi mums nebija jādomā par mūsu mīlestības krāsām, vai to kādā krāsā mīlestību redzam mēs.

Dzeltenā, kas ir tuva zeltam, saulei, gaismai. Tā, tāpat kā zelts ir mūžības simbols un arī mēs vēlamies, lai mūsu mīlestība ir mūžīga kā saule, kas spīd debesīs, kā zvaigznes, kas mūs aplaimo naktī. Dzeltenā jeb zelta krāsa ir rudens krāsa, pirmā krāsa, ar ko mēs asociējām rudeni. Šis ir gadalaiks mums ir īpaši svarīgs, jo tieši rudenī mēs iepazināmies un tieši rudenī mēs iemīlējāmies, laikā, kad viss bija koši dzeltens, skaists un pēdējās saules ielenkti. Tāpēc, kad kāzās bija jāvienojas par kāzu pamatkrāsu, mēs abi ātri nonācām pie kopsaucēja, ka tā būs tieši dzeltenā krāsa, saules un zvaigžņu krāsa, kuras simbols uz zemes, mūsu izpratnē ir saulespuķe.

Dzeltenā krāsa, kura tiek papildināta ar ziliem akcentiem, kas simbolizē debesis, tālumu un ūdeni. Tā ir tīra, nemateriāla, patiesības un uzticības krāsa. Kā ūdens tik dziļa ir mīlestība vienam pret otru, kā debesis, kuras ar roku neaizsniegt, tā mēs mīlam viens otru. Tai ir jābūt balstītai uz jūtām, nevis naudu, tai ir jābūt patiesai un vienmēr ir jāuzticas otram, nepieļaujot domu par sānsoli. Zila, zila kā rudzupuķe.

Dzelteni zili, bet pāri visam balta krāsa. Baltā, kas simbolizē gaismu, cerību, ar visa sākumu un galu, to vienotību. Kā gan mīlestība var iztikt bez miera un savienības izveides starp diviem cilvēkiem? Nekā. Tāpēc noteikti arī baltā ir mūsu mīlestības krāsa. Attiecībām ir jābūt patiesām, tīrām un bez melnumiem. Pat bez melna punktiņa, tai ir jābūt kaut kam vairāk nekā mēs spējam aprakstīt vārdos. Tai ir jāizstaro no mums, kad mēs esam līdzās viens otram. Mīlestība var būt bez vārdiem, tai ir jābūt mums līdzās ikdienā, gan sāpīgos, gan priecīgos brīžos. Balta kā lilija.

Šīs trīs krāsas, kuras mēs redzam tieši šajos ziedos, mēs mēģinājām uzzīmēt, pirmo reizi abi sēdāmies kopīgi pie audekla, ar otām un zīmējām, zīmējām šīs trīs graciozās puķes, trīs, kas mums ir svarīgas, īpašas un mūsu mīlestības krāsas.

"Radīts ar mīlestību". Lai radītu mūsu zīmolu, mūsu interpretāciju par radīts ar mīlestību, bija jāapspriežas, kas ir tāds, kas mums abiem patīk un, ko mēs kopā varētu paveikt. Ēst gatavošana, jā, to mēs ik pa laikam veicam kopā, taču ja man ļoti patīk gatavot un eksperimentēt, tad vīram ļoti patīk visus manus eksperimentus pārbaudīt. Nolēmām, ka tās varētu būt kraukšķīgās vafeles, bet tā kā mums mājās nav un nevienam radiniekam nav saglabājusies šī veco, labo laiku vafeļu panna, tad mums viss sākās ar pannas meklējumiem. Es divas dienas sēdēju netā un sekoju līdzi visiem jaunumiem, beigās mums paveicās un beidzot mēs tikām pie iespējas to iegādāties. Zvans vīram un vīrs ātri aizbrauca, satikās un atveda mājās vafeļu pannu. Tad jau tālāk sekoja mūsu logo izveide. Mana ideja, vīra realizācija. Tā, mēs izcepām vafeles, ar bērnības garšu. Kāpēc ar bērnības? Jo, lai sajustu mīlestību ir jāļaujas visam jaunajam, nenoliedzot neko, ko Tev sniedz otrs, ir jāpriecājas par katru dienu, par katru lietu, ko esiet kopā paveikuši, gluži kā to dara bērni! Mīlēsim kā bērni, bet paliksim pieauguši un saprātīgi!

Pats svarīgākais projektā "Labākā sieva 2013" šajās četrās nedēļās man bija sajust tās emocijas, kuras bija attiecību sākumā. Abiem tā satraucošā sajūta, gaidot nākamo konkursa uzdevumu, līdzinājās mūsu pirmajiem randiņiem, kas nāca tikpat negaidīti, tikpat satraucoši un tikpat interesanti. Šis projekts ļāva mums abiem atgriezties pagātnē, gremdēties atmiņās par tiem skaistajiem laikiem, kad tikai tik tikko bijām viens otru iepazinuši, par laiku, kad bija bail pieskarties vai pateikt kaut ko ne tā. Tā patīkamā sajūta, veidojot viens otram vārdnīcu, kas patiešām ļauj izprast vienam otru daudz vieglāk. Sēdējām, pārlasījām, ko otrs ir uzrakstījis. Protams, to jau nojautām viens par otru, bet tagad, kad tas ir pateikts skaļi, ir vieglāk, vieglāk elpot un būt līdzās. Tas jaukais pārsteiguma moments pagājušajā nedēļā, ļāva mums atcerēties jaukos piedzīvojumus ārzemēs, būt kopā pēc darba dienas vakara un relaksēties no visa. Ļāva aizbēgt no ikdienas, no problēmām un būt tikai divatā, kopā abiem. Paldies, projekta rīkotājiem, kas ļāva mums abiem piedzīvot atkal iemīlēšanās periodu. Ja draudzene var pateikt: „Linda, kas ar Tevi? Kur tu lidinies?”, tad es varēju pateikt – es atkal esmu iemīlējusies! Un nevienā citā kā savā vīrā! Savā ideālajā vīrā!cijas, kuras bija attiectu, ko esiet kopz otrs, ir j