4 “vaļi”, uz kuriem balstās mūsdienu vēnu ķirurģija

Ilze Apine

Vēnu ķirurģija pazīstama jau kopš senās Romas laikiem. Tās pamatā ir slimo vēnu likvidēšana, lai tās nebojātu veselās vēnas. Līdz šīs tūkstošgades sākumam slimās vēnas tika izoperētas, tās izvelkot ārā caur iegriezumiem ādā, izmantojot speciālu metāla vai plastmasas zondi. Tā ir efektīva, tomēr traumatiska metode. 1998. gadā tika ieviesta endovenozā (vēnas slēgšana no iekšpuses) ķirurģija, pielietojot radiofrekvences metodi. Tā bija pirmā tehnoloģija, kas pilnībā izmainīja mūsdienu vēnu ķirurģijas principus. Metodes pamatā ir nevis slimās vēnas posma izņemšana, bet gan tā slēgšana, izmantojot karstumu, kuru rada caur adatas dūrienu vēnā ievadīts radiofrekvences katetrs. Pamatojoties uz šo principu, 2001. gadā tika ieviesta endovenozā lāzeroperācija ( EVLT) un 2008. gadā endovenoza tvaika mikroimpulsu vēnu ablācijas metode ( Cerma SVS). Visas šīs metodes nav traumatiskas un veicamas, izmantojot tikai vietēju atsāpināšanu un pēc operācijas pacients uzreiz var doties mājās, un nākamajā dienā atsākt ikdienas gaitas. 2012. gadā vēnu ķirurģija piedzīvoja krasu pavērsienu, jo vēnu ārstēšanai sāka pielietot cianoakrelātu (bioloģisko līmi), ko auto pasaulē var salīdzināt ar Ferrari. Ienākot šai tehnoloģijai, pavērās iespēja pilnībā atteikties no anestēzijas operācijas laikā, jo tā ir nesāpīga.

“Veselības centra 4 Baltijas Vēnu klīnika (BVK) joprojām ir vienīgā medicīnas iestāde Austrumeiropā, kurā vienkopus ir pieejamas visas šīs pasaulē atzītās vēnu ārstēšanas metodes. Turklāt tās tiek pielietotas ar ļoti veiksmīgiem rezultātiem, katram pacientam izvēloties atbilstošāko. Par to, ka pacienti mums uzticas, liecina to augošais skaits ne tikai no Latvijas, bet arī ārzemēm. Ja 2015. gadā ārstēšanu BVK izvēlējās 2121 pacients. Tad pērn tika veiktas par 410 operācijām vairāk,” atzīst BVK vadošais specialists, asinsvadu ķirurgs Ints Ūdris.

 Vēnu slēgšana ar bioloģisko līmi pasaulē atzīta par ļoti drošu un efektīvu metodi*. Izmantojot VenaSeal tehnoloģiju, operācijas laikā pa tievu katetru vēnā tiek ievadīta speciāla, cilvēka ķermeņa temperatūrā esoša bioloģiskā līme. Pēc pus gada to pilnībā nomaina organisma audi, ķermenī nesaglabājot nekādas svešas vielas. Šī metode neparedz ne griešanu, ne vēnas karsēšanu, līdz ar to pilnībā izslēdz nervu bojājumu risku un asinsizplūdumu veidošanos. Operācija ir nesāpīga, pēc operācijas nav jānēsā kompresijas zeķes, nav nepieciešamas pārsiešanas un pēcoperācijas aprūpe. Tā īpaši ieteicama pacientiem, kuriem ir psiholoģiskas bailes no ķirurģiskām manipulācijām, kā arī atsevišķas blakusslimības, kuru dēļ neiesaka anestēziju.

Tvaika mikroimpulsu metodes priekšrocība ir tā, ka vēnas slēgšanai tiek izmantots sterils uzkarsēts ūdens tvaiks. Atšķirībā no pārējām metodēm, kur vajadzīga kompresija, lai saspiestu vēnu sieniņu, šeit gluži otrādi, vajag, lai tvaiks brīvi ar spiedienu kā mākonis ieplūst vēnā. Ar viena precīzi dozēta mikroimpulsa palīdzību var slēgt ne tikai daudz lielāku vēnu posmu, bet arī sānu zarus, jo tvaiks vēnā darbojas uz visām pusēm 2 cm attālumā, ieplūstot arī vēnu sieniņu „kabatiņās”. Tā kā termiskā iedarbība (C°) uz apkārtējiem audiem ir pusi mazāka kā lāzeram, tvaika metode ir ļoti saudzējoša. Tā ir īpaši efektīva pēc trombozēm un atkārtotu operāciju gadījumā. Tvaika metode ir īpaši piemērota diametrā lielām, izlocītām vēnām ar sarežģītu anatomiju, kā arī vietās, kur nevar ievadīt lāzervadus.

Radiofrekvences ķirurģija ir pasaulē visvecākā un visvairāk pētītākā vēnu ārstēšanas metode. Caur nelielu punktveida dūrienu ultrasonogrāfijas kontrolē vēnā ievada speciālu radiofrekvences elektrodu katetru, kas ģenerē siltumenerģiju. Atšķirībā no lāzera, kas var pārsniegt pat 300 grādu temperatūru, radiofrekvences metodei nepieciešami 120 grādi. Tas ļauj daudz saudzīgāk un drošāk slēgt vēnu stumbrus, kas atrodas tuvu ādai, nebaidoties par iespējamo ādas apdegumu procedūras laikā. Metode ir ļoti precīza, jo aparatūra enerģijas jaudu un ilgumu regulē automātiski. To pielieto dažāda diametra vēnu ārstēšanai.

Lāzerķirurģija ir vispieejamākā, visilgāk lietotā un populārākā vēnu operāciju metode Latvijā. Gadu gaitā, uzlabojoties lāzertehnoloģijām, iespējams arvien precīzāk iedarboties uz vēnu sieniņu un panākt vēlamo efektu. Tā ir droša, ar medicīniskās statistikas datiem pierādīta kā metode ar vismazāko recidīvu skaitu ilgtermiņā, salīdzinot ar citām ķirurģijas metodēm. Lai pasargātu pārējos audus no operācijas laikā radītā karstuma, ap vēnu injicē fizioloģiskā šķīduma un anestēzijas līdzekļa maisījumu, to kontrolējot ar sonogrāfijas metodi. To pārsvarā pielieto lielu vēnu stumbru operēšanai.

Atsevišķākas varikozas saslimšanas formas, kad, piemēram vē­nas zars ir varikozs, bet lielās vēnas stumbra daļa nav bojāta, var ārstēt ar putu skleroterapiju, ko arī veic ultrasonogrāfijas kontrolē. To var pielietot, ja vēnas diametrā nav lielākas par 1 cm. Tās laikā vēnā tiek injicēts saputots medikaments, kurš noārda vēnas iekšē­jo slāni, kā rezultātā vēna slēdzas. Pēc procedūras uzreiz var doties mājās. Turklāt tā kā putu skleroterapijas laikā nav nepieciešams pielietot anestēziju, to var veikt neatkarīgi no vecuma un vispārējā veselības stāvokļa. Putu skleroterapija salīdzinoši ar citām metodēm ir aptuveni desmit reizes lētāka un līdz ar to šī ārstēšanas metode ir pieejama plašākam cilvēku lokam.

Šīs metodes mīnuss ir tāds, ka labs kosmē­tiskais rezultāts parasti ir tikai pēc vai­rākām nedēļām un procedūras dažreiz ir jāatkārto. Atsevišķos gadījumos iespējama arī slimības atkārtošanās, tomēr retāk kā pēc klasiskajām vēnu operācijām. Procedūras laikā, ievadot putas lielākā koncentrācijā, nekā nepieciešams, var veidoties arī ādas pigmentācija, tāpēc skleroterapijas veikšana būtu jāuztic šai jomā pieredzējušiem ārstiem.