Uh, jau atkal nedēļa noslēgusies,laiks atskatīties uz šo nedēļu un ne tikai, bet par visu pēc kārtas. 

Domāju kas pietrūkst mūsu attiecībās? Hmm....

Eh būtu jauki vairāk laika divvientulība, bet zinu ka tas šobrīd nav iespējams, jo bērns ir vēl mazs, bet cenšamies atrast mirkļus, kad bērns guļ. Ejam kopīgās pastaigās. Reizēm palūdzam kādam radiniekam pieskatīt, mazo. Zinu ka pavisam drīz jau atkal būs mums mazāk laika ko veltīt viens otram, jo ģimenē ienāks vēlviens ģimenes loceklis, kurš prasīs daudz uzmanības, bet es zinu ka kopā mēs tiksim galā. Pietrūkst mazliet vairāk romantikas, pietrūkst randiņi, biežāk ziedi. Laika būs jārunā ar vīru un jāsarunā aukle mazajam un jāiet uz randiņu. Uh gribas skaisti sapucēties, ar satrauktu sirdi doties satikties, skatīties uz otru cilvēku un runāties, koķetēt... Ai gribu to ieviest . Laikam to mums vajag, lai ieviestu jaunas vēsmas.Vēl tagad rakstu ar smaidu uz lūpām un taureņiem pakrūtē. 

Nobeigumā vēlos pateikties, par šo projektu, tas tiešām lika sapurināties, ieklausīties un novērtēt. Paskatījos uz savu vīrieti un sapratu kāds viņš man labs un mīļš. Biežāk tagad mīlināmies viens gar otru. Ir biežākas bučiņas un apskāvieni. Laikam sarunas palīdzēja beidzot uzklausīt vienam otru. Jo pēc šīm sarunām , esam sākuši vēl vairāk runāt. Nu tikai jānotur šī dzirkstelīte un vairāk jārunājas.

PALDIES ORGANIZATORIEM.