№23 Ilze: Poga ,atslēga un ozols vieno mūs.

Laiks palikt vienatnē šonedēļ diemžēl nav ne mirkli,jo mājās visi slimi un es pati ar nedaudz. Tad nu izmantoju mirkli,kad kāds aizmidzis,kāds skatās Tv, kāds vienkārši atpūšas vai spēlējas savā nodabā.

Lai vispār atcerētos īpašos mirkļus ,jo tā uzreiz padomājot nāk prātā tikai kāzu dienu un bērnu dzimšana, ķēros klāt savai Dienasgrāmatai ,kuru cītīgi rakstīju mirklī ,kad iepazinos ar savu vīru. Tad nu pārlasot to sapratu ,ka mēs tak TIK STIPRI VIENS OTRU MĪLĒJĀM, BIJĀM GATAVI UZ VISU ,LAI TIKAI BŪTU KOPĀ. Un ko lai saka- mums izdevās.

Bet kuri tad bija tie īpašākie mirkļi mums kad lidoju mazliet virs zemes, kad sapratu, ka tiešām gribu mūžu pavadīt ar savu mīļoto.

Kā jau iepazīšanās anketā minēju, dejojām deju kolektīvā Metenis un bieži braucām uz dažādiem koncertiem. Un mūsu talismans saistās tieši ar šo īpašo mirkli.

Arī tajā reizē bijām devušies uz Stāmerienu. Pirms koncerta staigājām pa šo mazo ciemu, mūs veda ekskursijā, stāstīja par ievērojamām vietām. Un tad pieveda pie liela ozola. Stāstīja,ka tas ir Mīlestības ozols.

„Tas ir Dvīņu jeb dubultozols. Kāds nostāsts vēsta, ka Stāmerienas pils dārznieks bijis iemīlējies baronesē, bet precēties viņiem protams bijis liegts. Tādēļ dienā, kad baronesi izdeva pie vīra, dārznieks iestādījis pils priekšā koku un noteicis, ka tas zaļos tik ilgi, kamēr viņš mīlēs baronesi. Koks zaļo joprojām.

Par šo mīlestības koku radies  nostāsts, ka cilvēks, kas spēs izlīst cauri ozola diviem stumbriem, iegūs mīlestību, kura nekad nebeigsies. (info http://www.ltg.lv/milestibas.ozoli)Mums gids stāstīja ,ka pieskaroties šim ozolam reizē mīlestība šos cilvēkus vienos uz mūžu.

Jāsaka ,ka mūs tas īpaši uzrunājā. Mēs bijām kopā tad kādu gadu jau. Tad nu noklausoties šo teiku, nogaidījām ,kad pārējie aiziet,sadevāmies rokas un likām rokas kopā pie ozola, saskūpstījāmies un cerējām ,ka paliksim kopā mūžīgi. Mirklī kad to darījām šķita ka griežas zeme un debesis. Jo solis bija nopietns ,tik pat kā „Jā” teikšana pie altāra. Tad nu tālāk turpinot ekskursiju devāmies uz Stāmerienas baznīcu un nosolījāmies,ja kādreiz precēsimies ,tad noteikti šeit. Diemžēl tas nav izdevies,bet vēl nekas nav zaudēts,jo esam tikai sarakstījušies ,tā ka kāzas baznīcā vēl priekšā.

 

Vakars tika pavadīts pie ezera,kura nosaukums bija Poga, kā arī ciemojāmies pie deju kolektīva ar nosaukumu Poga.  Tad nu pārrunājot ar vīru par to ,kāds tad varētu būt mūsu talismans viņš viennozīmīgi teica POGA. Kāpēc tā? Gan šo nosaukumu dēļ ,gan arī tāpēc ,ka dienā ,kad sagājām kopā bijām skatē,kur jādejo. Ģērbjoties un gatavojoties skatei viņam no taututērpa krekla bija noplīsusi poga. Un tad nu viņš cītīgi meklēja meitenei,kas varētu palīdzēt piešūt. Tai mirklī visi bija aizņemti un pieteicos tikai es. Tad nu viņš saka ,ka tas bija diezgan noteicoši,jo viņš šo gājienu bija sapratis kā manu piekrišanu kaut kam vairāk kā draugi.

Tad nu cītīgi gatavojām mīklu un veidojām savu mīlestības pogu abi kopā.

 

Mīlestības poga simbolizē mīlestības sākumu. Otrs talismans mums ir atslēga,kas jau mūs savienoja uz mūžu un simbolizē mūžīgo mīlestību!

 

 

Un pats grūtākais uzdevums- vēstule arī tika paveikts.