Kā būt apmierinātam ar dzīvi?

RSU Psihosomatikas klīnikas Attiecību skolā uzsākts lekciju cikls par to, kā veidot attiecības ar dzīvi. Pirmajā nodarbībā galvenais jautājums bija – „Kā būt apmierinātam ar dzīvi?”. Asoc. prof. dr. Gunta Ancāne: „Atbilde ir ļaut sev atrasties nemitīgā pilnveides un attīstības procesā. Nodrošināt sev to. Atrast sevī drosmi nebaidīties no pūlēm, ko tas prasa.”

Cilvēka dzīves būtība ir nemitīgs attīstības un pilnveidošanās ceļš, galīgs mērķis nav sasniedzams, ir tikai nemitīga virzība uz to. Šī virzība ir prieka un gandarījuma avots.

Cilvēks sāk slikti justies, ja viņa attīstības procesā parādās šķēršļi, kas var būt gan ārēji, gan iekšēji. Ārēji šķēršļi ir, piemēram, sabiedrībā valdoši uzskati, aizspriedumi, nolikumi, likumdošana, noteikumi, kas kaut ko nepieļauj, ierobežo, neļauj. Ārējais šķērslis ir arī  emocionāla atbalsta trūkums. Toties iekšēji šķēršļi ir psihiskās veselības traucējumi.

Par šķēršļa esamību liecina dažādi simptomi, piemēram, parādās ķermeņa simptomi, kuri saistīti ar emocionālajiem faktoriem, parādās vēlme pārāk bieži lietot alkoholu, vēlme izvairīties no sabiedrības, dažādiem pasākumiem. Arī dažādas bailes, fobijas, trauksmes izjūta, attiecību problēmas mājās, darbā un bezspēcīgas dusmas norāda, ka attīstības procesā ir kāds šķērslis. Par to liecina arī ticība paranormālajam, bailes no ļaunas acs uzlikšanas, noburšanas, pastāvīgs īgns garastāvoklis. Šādi simptomi signalizē, ka nepieciešama psihoterapeita palīdzība.

Kā jūtas cilvēks, ja viss uz priekšu virzās labi? Cilvēks spēj drosmīgi izjust plašo jūtu gammu – gan patīkamās, gan nepatīkamās izjūtas. Dominē priecīgs un možs garastāvoklis. Cilvēks apzinās, ka mērķtiecīgi dodas uz savu mērķi. Cilvēks ļauj sev gribēt un negribēt, ļauj īstenot savas spējas un talantus. Šāds cilvēks prot gribēt, baudīt un priecāties, prot veidot draudzīgas un koleģiālas attiecības ar cilvēkiem, kuri paši un kuru uzskati liekas pievilcīgi. Dzīve virzās labi, uzvarot un zaudējot, paklūpot un pieceļoties, bēdājoties un priecājoties. Tā ir gan notikumiem, gan pārdzīvojumiem bagāta psihiski vesela cilvēka dzīve.

Emocionāls atbalsts – tas ir svarīgs tieši tādēļ, ka cilvēka dzīvē ir krīzes, kāds klupiens vai pat kritiens, pēc kura jāspēj piecelties. Ja šāds atbalsts ir, cilvēks jūt uzmundrinājumu, iedrošinājumu, viņam ir vieta un laiks fiziski un psihiski atpūsties, „sagrupēties”, „pārgrupēties”, ir iespēja nobriest jauniem dzīves uzdevumiem.