Nē - baseiniem!

Sveikas MK lasītājas!

Mans emociju stātst sākās bērnībā pamatskolas mazākajās klasītēs. Tad bija citi laiki un citi noteikumi un izvēlēties ko bērns 3. klasītē var, vēlas un māk nevienam neinteresēja. Mums bija obligātās peldbaseina nodarbības. Jāatzīst, ka līdz tam kā jau lauku bērnam man nebija bijusi iespēja būt peldbaseinā vai kā tagad izklaides un atrakciju parkos. Pienāca skaidra ziņa vecākiem - Jūsu meitai būs peldēšanas nodarbības. Sākums jau bija satraucošs, bet pozitīvā nozīmē, jo mums mācīs peldēt un tas kā mazam ķiparam liekas varonīgi. Ierodoties baseinā mani sagaidīja tāds šoks, kuru ilgi nevarēju aizmirst. Jau pirmajā nodarbībā mums lika lēkt baseinā, nirt zem dažādu līmeņa pludiņiem. Tā bija man kā elle, jo man jau baiļu šoks iestājās no tā vien, ka mani ar varu stumj zem ūdens, jo normatīvi jāpilda visiem bez izņēmumiem. Tas vai Tu māki noturēt degungalu virs ūdens nevienam neinteresēja. Kur vēl pareiza elpošana, lai nesarītos hlorēto ūdeni.

Nodarbības sekas -

Man no spurošanās pretī sadistiskajam trennerim bija pret pludiņiem nobezts plecs, kuru nācās ārstēt, jo bija jēls uzberzts. Kur vēl emocijas un psiholoģiskais aspekts - bailes, riebums pret ūdeni un baseiniem. Sāpošas plauša un kakls no sarītā hlorētā ūdens.

Nākamās nodarbības man vairs nebija, jo mamma ieradās skolā un skolotājai paziņoja, ka viņas bērns pats iemācīsies peldēt un bez varmāciskām metodēm. Jāpiebilst, ka skolotāja ga bija pret šādu rīcību, jo bērnu māca peldēt un tas esot tikai pozitīvi. Tomēr nevienam jau neinteresēja ar kādām metodēm tas tika darīts. Pēc tam sākās man tādas veselības problēmas, kā slapināšana gultā, pa nakti miegā bļāvu un murgoju.

Kā tiku galā?

Pagāja vairāki mēneši kopš spēju nomierināties un aizmirst gan savus nakts murgus, gan slapināšanu gultā. Kā viens no faktoriem es vairs neapmeklēju un tuvumā negāju baseiniem, upēm un ezeriem.

Tagadne -

Šobrīd jau pati esmu mamma un savam bērnam mācu ūdens priekus iepazīt lēnām, bez piespiešanas.

Tagad labprāt apmeklēju baseinus un pats galvenais - ES IEMĀCĪJOS PELDĒT PATI!

Atziņa ko esmu guvusi tagad kā jau mammai esot - visam savs laiks un visi iemācās ne tikai peldēt, bet rāpot, staigāt  un patstāvīgi ēst utt.

Kā saka latviešu sakāmvārds - lēnāk brauksi, tālāk tiksi!

Blogu konkurss: kā emocijas saistītas ar slimībām?

Psihoterapija – iespēja sev palīdzēt, kad emocionāli un fiziski sāp!

Ja esi gatavs risināt problēmas kopā ar ārstu psihoterapeitu, zini, ka Psihosomatikas klīnika piedāvā profesionālu un atbildīgu ārstu psihoterapeitu palīdzību. Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās Medicīnas un Psihoterapijas klīnikā strādā vadošie ārsti psihoterapeiti, tai skaitā Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēji, docenti un profesori.

Psihosomatiskas klīnika atrodas Kapseļu ielā 23, Rīga (Pārdaugava).

Tālrunis: 67625655

E-pasts: info@psihosomatika.lv

www.psihosomatika.lv