Profesore: Sirdsdarbība no seniem laikiem tiek saistīta ar emocijām

Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) datiem attīstītajās valstīs vairāk nekā 50% nāves gadījumu iemesls ir sirds un asinsvadu slimības (World Health Statistics, 2009). Viena no galvenajām šo slimību grupā ir koronārā sirds slimība (KSS). Tās gala rezultāts ir miokarda infarkts (MI), kurš joprojām ir viens no galvenajiem saslimstības, mirstības un paliekošas invaliditātes iemesliem rietumu valstīs.

Dzīvesveids, personīgās īpatnības, cilvēka sociālais stāvoklis, attiecības ģimenē – visi šie faktori ietekmē asinsrites procesus un fizioloģisko regulāciju.

Kardiovaskulāro slimību attīstību un norisi ietekmē daudzi faktori. Slimību izcelsmē nozīme ir trīs veidu faktoriem – kā bioloģiskajiem, tā psihiskajiem un sociālajiem (G. Ancāne, 2004).

Cilvēka psihiskā sfēra un aktivitātes – tāpat kā fiziskā aktivitāte un slodze – nosaka sirds un asinsvadu sistēmas funkcijas un to izmaiņu rašanos un attīstību. Aktivitāte un miers, miegs un slodze, emocijas (gan apspiestas, gan vērstas uz āru) – tas viss ir saistīts ar dažādiem sirds un asinsvadu stāvokļiem.

Sirdsdarbība no seniem laikiem tiek saistīta ar emocijām. Piemēram, sirdsdarbības frekvence un arteriālais spiediens pieaug, kad notiek konflikts. Konflikta izteikšana vārdos var novest pie sirdsdarbības frekvences un asinsspiediena normalizēšanās. Lai gan sirdsdarbības izmaiņas notiek arī pie pozitīvām emocijām (mīlestība, prieks), patoloģiskas izmaiņas saistās ar negatīvām jūtām – bailēm, dusmām, agresivitāti, skumjām, grūtsirdību un citām, kas noved pie tā, ka notiek fizioloģiskas izmaiņas asinsvadu sistēmā un attīstās sirdsdarbības traucējumi vai pat slimība.

Psihosomatiskais simptoms var būt funkcionāla rakstura (sāpes sirds rajonā, sirds dauzīšanās, pārsitienu sajūta, kas iet kopā ar bailēm nomirt un bailēm no sirds apstāšanās) un var būt organiska rakstura (parasti novēro kādas hroniskas slimības saasinājuma veidā).

Kad cilvēks dusmojas, organismā izdalās adrenalīns un noradrenalīns, kuri sašaurina asinsvadus un, palielinot asinsspiedienu, uzpumpē asinis muskuļos (lai palīdzētu realizēties bēgt vai cīnīties instinktam).

Dažreiz šī asinsrites sistēmas aktivācija nerealizējas kādā darbībā, nenotiek izlādēšanās un kādu laiku, it kā gaidot šo aktivitāti, rīcību, sirds un asinsvadu sistēmas uzbudinājums saglabājas. Rezultātā saglabājas arī paaugstināts asinsspiediens.

Slimniekiem ar esenciālo arteriālo hipertensiju (hipertensija ir paaugstināts asinsspiediens) parasti nav pilnas izpratnes par savu saslimšanu. Cilvēkus ar arteriālo hipertensiju apraksta kā strādīgus, komunikablus, ar lielu atbildības sajūtu. Viena no klasifikācijām ir pat izdalīta „A tipa personība”, kura ir raksturīga cilvēkiem ar sirds un asinsvadu problēmām. Šiem cilvēkiem rodas iekšējie un ārējie konflikti, no kuriem viņi nespēj emocionāli izvairīties.

Pēdējā laikā ir ieteicams kombinēt arteriālās hipertensijas medikamentozo terapiju ar psihoterapijas metodēm, jo tas ļauj būtiski samazināt medikamentu devas un to blaknes. Spēja saprast, izprast, izjust un verbalizēt savas emocijas var būtiski palīdzēt simptomu samazināšanai un ārstēšanas procesam.

asoc. prof. dr. Gunta Ancāne

dr. Tarass Ivaščenko

Psihosomatiskas klīnika atrodas Kapseļu ielā 23, Rīga (Pārdaugava).

Tālrunis: 67625655

E-pasts: info@psihosomatika.lv

www.psihosomatika.lv