Bronhiālā astma bērniem

Bērni ir ļoti jūtīgi un uz dažāda veida problēmām reaģē ar ķermeni. Bieži veselības problēmas ir saistītas ar savstarpējām attiecībām ģimenē, īpaši starp bērnu un māti. Arī bronhiālā astma ir viena no saslimšanām, kuras pieder pie psihosomatiskajām saslimšanām, t.i., pie saslimšanām, kuru rašanās pamatā ir arī psihiskā komponente. Par bronhiālās astmas saistību ar psihosomatiskām saslimšanām stāsta Psihosomatikas klīnikas ārste-psihoterapeite dr. Maija Kārkliņa.

Jāatzīmē, ka bronhiālā astma bieži attīstās agrīnā vecumā, t.i., līdz 10 gadu vecumam. Zēni slimo 2-3 reizes biežāk nekā meitenes. Pubertātes vecumā apmēram puse no slimniekiem izārstējas.

Bronhiālā astma ir bieži sastopama klasiska psihosomatiska saslimšana, tai ir hronisks raksturs. Rodoties astmas lēkmei, slimniekam sāk trūkt gaisa. Tāds stāvoklis rodas, jo mazajos bronhos veidojas spazmas. Slimniekam ir grūtības izelpot, bieži ir klepus lēkmes. Rodas spiedoša sajūta krūšu kurvī, ko nosaka vēlme dziļi ieelpot un nepieciešamība pēc gaisa. Bronhiālās astmas lēkmes ir dzīvībai bīstamas.

Tā kā astma ir psihosomatiska saslimšana, tās izcelsme sastāv no trīs komponentiem: infekcijas, alerģiskās komponentes un psihiskās komponentes. Ir cieša saistība starp emocionālo sasprindzinājumu un elpošanu.

Astmas slimnieku veselības stāvolis ir cieši saistīts ar dažādiem stresoriem apkārtējā vidē. Zīdaiņiem psihosomatiski traucējumi ir bieži satopami, jo viņi savā vecumā var reaģēt tikai ar savu ķermeni. Citi saziņas veidi viņiem vēl nav pieejami.

Attiecības ģimenē un vecāku starpā ir ļoti svarīgas bērna personības attīstībā, socializācijā, arī psihiskajā un emocionālajā attīstībā. Problēmas rodas neaizsargātam bērnam, kad vecāku mīlestības nepietiek.

Piedzimšana ir grūts darbs un milzīgas bailes: „Kāda pasaule ir tur, ārā?” Par laimi, tur ir mamma un tētis, kuri var nodrošināt to pašu komfortu un drošību. Bet, ja viņu rūpju un uzmanības nepietiek, elpošana ir pirmā sistēma, kas tiek pakļauta riskam.

Tā kā mazs bērns ir pilnībā atkarīgs no pieaugušajiem, visbiežāk no mātes, visciešākais kontakts veidojas mātes un bērna starpā. Bērnam ir nepieciešams, lai viņu pabarotu, aprūpētu un aizsargātu, bet ne mazāk svarīgi ir lai viņam sniegtu arī mīlestību un emocionālu siltumu. Ja māte bērnam to nespēj sniegt, radīsies stress, kura rezultātā var attīstīties arī tāda saslimšana kā bronhiālā astma.

Astmas lēkme ir apspiesta raudāšana, tā ir vērsta uz māti. Bērns raudot grib saņemt to mīlestību, ko māte citādi nesniedz. Bērns sauc māti, bet astmatiķis to apspiež, jo viņam ir bail no noraidījuma, atteikuma. Šādas mātes bieži uz maiguma izpausmēm reaģē ar atstumšanu un noraidījumu. Pētījumu rezultāti apraksta vēl arī otra tipa mātes, proti, hiperrūpīgās, kuras ir pārāk aktīvas un bremzē jebkuras bērna iniciatīvas un rada savstarpēji atkarīgas attiecības.

Astmatiķiem ir kopējas vairākas rakstura iezīmes: vēlme pēc tuvības un maiguma, kas tiek slēpta; noslāpēta agresivitāte. Ar to es vēlos pievērst uzmanību tam, cik liela loma īpaši bērna agrīnajā vecumā ir attiecībām, tai skaitā mātes un bērna attiecībām.

Bronhiālo astmu sauc par apspiestu dusmu un neizraudātu asaru slimību.

Pieauguši bronhiālās astmas pacienti aizmirst savu bērnības pieredzi, bet viņu slimības paasināšanās notiek tad, kad ir jāizrāda drosme, jābūt atbildīgam, jāprot pārdzīvot bēdas, vientulību, būt neatkarīgam.

Vēlos uzsvērt ģimenes attiecību nozīmi un mūsu bērnu veselības un nākotnes saistību – lai jaunās māmiņas būtu pietiekami labas saviem bērniem un mazuļi būtu veseli un priecētu ne vien savus vecākus, bet arī visu sabiedrību!

Psihosomatiskas klīnika atrodas Kapseļu ielā 23, Rīga (Pārdaugava).

Tālrunis: 67625655

E-pasts: info@psihosomatika.lv

www.psihosomatika.lv