Mūsu mīlestība – Iņ un Jaņ

Nolēmu pastāstīt mūsu iepazīšanās stāstu :)

Nopietnas, paliekošas attiecības, tādas, kad zinātu – jā, šo cilvēku vēlos precēt, man nekad nav bijušas, līdz es satiku Jāni. Protams, bija dažādi draugi, bija randiņi un izbraukumi, bet nekad nebija tā īstā sajūta.

Tā nu domāju, ka gadi tak iet, nav vairs padsmit, un pat agrie divdesmit nav vairāk, jāsāk ir domāt par ģimeni un gribās jau arī ļoti mājas sajūtu, ne tikai kaut kur izbraukt zaļumos vai pasēdēt uz soliņa parkā.

Tā nolēmu pievērsties draugam internetam un iepazīšanās sludinājumiem. Sākumā vēstuļu rakstīšana bija tāpat, pa jokam, uzgāju kādu interesantu anketu un uzrakstīju kaut ko, vai arī atbildēju uz kāda rakstītāja vēstulīti.

Bet tā kā meklēju ne tikai izklaidi, bet arī nopietnas attiecības, tad uzreiz uzstādīju savas prasības, lai pēc tam nesanāktu vilties.

Kādā vakarā, sērfojot pa interneta pasauli, iegāju „Oho” saitā, parasti apskatīju, kuri cilvēki ir onlainā un ātri izskatīju anketas. Parasti rakstīju tiem, kuriem anketā bija kāds interesants teikums, aiz kā „pieķerties”, lai uzsāktu sarunu, tā arī tajā reizē „pieķēros” kādam teikumam un aizrakstīju.

Viņš atrakstīja, es aizrakstīju, viņš atrakstīja, es aizrakstīju, viņš atrakstīja...

Sarakstījāmies kādas pāris dienas, aicināja uz randiņu, bet biju diezgan noslogota ar darbiem tajā laikā, tā, ka pat sākumā nemaz netiku... Pēc pāris sarakstes dienām, tomēr sanāca brīvs laiks, to biju izbrīvējusi gājienam uz Ķīpsalas Grāmatu izstādi, ko apmeklēju regulāri, tad nu teicu – Ejam uz izstādi kopā!

Mūsu pirmā kopbilde 2006.gadā

Tas arī bija mūsu pirmais, ļoti intelektuālais randiņš starp grāmatām. Atceros, cik smieklīgs bija mirklis, ka abi centāmies it kā nejauši paņemt viens otra roku  :)

Pēc izstādes aizgājām uz kafejnīcu, nopļāpājām visu vakaru, otrajā dienā bija nākamais randiņš, trešajā dienā viņš uzaicināja mani pie sevis ciemos.

Aizbraucu, paliku, dzīvoju tur vēl šodien.

Apprecējāmies pēc 6 mēnešiem, vēl pēc 3 mēnešiem pieteicās Emīlija.

Kāzu dienā

Tagad esam kopā 4 gadus, un esam sagaidījuši arī Aleksandru.

Kāpēc Iņ un Jaņ? Kāzās kāds iedomājās, ka no mūsu vārdiem sanāk „Iņ un Jaņ” – Inese un Jānis.

Vai Tu esi izjutusi mīlestību no pirmās acu skatiena? Padalies savā pieredzē, iesūtot šeit!