Mātes un bērna enerģētiskā saikne: pirms un pēc dzemdībām

Daudzi zinātnieki nodarbojās ar cilvēka enerģētiskās struktūras jautājumiem, tāpēc mūsdienās zinātniskajā pasaulē neviens vairs neapšauba cilvēka bioenerģētiskā lauka eksistenci. Ikdienas sarunvalodā šis sarežģītais termins „bioenerģētiskais lauks” ir ieguvis citu nosaukumu – aura.

Krievu zinātniekam S.Kirlianam jau 20.gadsimta trīsdesmito gadu beigās izdevās atklāt veidu, kas ļāva nofotografēt auru. Viņš arī paziņoja, ka slima vai novājināta organisma aura (enerģētika) būtiski atšķiras no vesela organisma auras. Kirlians veica daudzus pētījumus, tomēr par visiespaidīgāko kļuva divu lapu fotogrāfija, kuras no pirmā acu uzmetiena šķita vienādas. Fotoattēlā vienai no lapām bija skaidrs oreols, bet cits blāvi spīdēja. Pirmā lapa bija vesela, bet otrā izrādījās slima. Foto tika iemūžināta ar slimību novājināta aura. Tāpēc pēc auras stāvokļa un tās krāsu gammas var spriest par cilvēka slimībām.

Astoņdesmitajos gados Ļeningradas universitātē veica kompleksu divu plānu cilvēka ķermeņu pētījumu. Biolauka fiziskās būtības noteikšanai nokonstruēja virkni speciālu devēju un ierīču, kuras reģistrēja cilvēkam apkārt esošos laukus. Iegūtie eksperimentu rezultāti atklāja, ka cilvēkam ir vairāki enerģētiskie apvalki, kuriem ir skaidras robežas.

Eksperimentu gaitā zinātniekiem izdevās noskaidrot, ka ārējais lauks, kas atrodas cilvēkam apkārt, vidēji svārstās no 1 līdz 3-4 metriem un vairāk (piemēram, ekstrasensam). Te var minēt faktu, ka dažādos senajos vēsturiskajos un reliģiskajos avotos var atrast norādījumus tam, ka dižiem garīgiem Skolotājiem tāds lauks varēja sasniegt pat līdz 5 kilometriem. Pastāv viedoklis, ka Kristum tas bija 1 km lielumā, bet Buddai – 5 km lielumā. No tā izriet, ka jo cilvēks ir labsirdīgāks un garīgāks, jo lielāks un stiprāks ir viņa biolauks.

Zināms, ka jo mazāks un vājāks ir auras diametrs, jo vājāks un iztukšots cilvēks jūtas. Parasti pilsētas iedzīvotājiem pārāk liela stresa dēļ biolauks var saspiesties līdz pat 60 cm, kas tiek uzskatīts par kritisku atzīmi. Tas runā par to, ka cilvēks  teju teju saslims ar ļoti smagu slimību.

Patiesībā aurai ir vairāki slāņi, dažādas krāsas un dažāds blīvums. Katrai krāsai ir sava nozīme. Pastāv dažāda aparatūra, kura ļauj nofotografēt auru. Ar vienu no šādiem aparātiem tika uzņemta bilde, kuru jūs redzat augstāk. Tagad tādu pašu foto ar „Aura kameru” var uztaisīt Rīgā, Origo.

Ja jautā, kā enerģētiskajā ziņā izpaužas mātes un bērna savstarpējā saikne, tad daudzi dziednieki atzīmē, ka bērns atrodas (un var redzēt, just) mātes aurā jau aptuveni pusotru – divus gadus līdz savai dzimšanai. Tāpēc tām dāmām, kuras ļoti vēlas kļūt par mātēm, domās ir maigi jāuzrunā savu nākamo bērnu, jāstāsta viņam, cik stipri jūs viņu gribat, jālūdz viņam palīdzību tēva izvēlē, ja vēl neesat satikuši savu izredzēto.

Tiek uzskatīts, ka vēl nedzimušie bērni, tāpat kā mazi Kupidoni, iepazīstina savus nākamos tēvus un mātes, ja tie vēl nav pazīstami. Tā, protams, ir lirika. Praksē gadās citādi: daudzas sievieties ilgi nevar palikt stāvoklī, jo viņu enerģētiskā aura neatbilst bērna dvēseles vibrācijām. Un tad bērns gaida, kad nu beidzot māte mainīsies: attiecībās kļūs labvēlīgāka pret cilvēkiem, būs pacietīgāka, tolerantāka, mazāk agresīva un principiāla. Šādos gadījumos bērni te parādās mātes aurā, te atkal pazūd... Ir cilvēki (pamatā dziednieki), kuri šos bērnus redz. Tomēr patiesībā enerģētisko iemeslu vēlajai grūtniecībai ir ļoti daudz.

Aptuveni divus gadus atpakaļ vienā no krievu mājas lapām es izlasīju interesantu rakstu par dzimšanas noslēpumu. Šī raksta autors rakstīja, ka bērns parādās gara veidā, redz visu negatīvo, kas ir mātes emocijās un uztver to kā attieksmi pret sevi. Vecāku sadzīves un psiholoģiskie konflikti var nonievēt viņu mīlestību. Mazulis to redz. Viņš stāv un gaida, bet tā kā māte ir pārāk aizņemta ar apvainojumiem un neapmierinātību ar savu dzīvi, bērnam rodas pārliecība, ka mani nemīl, jo manas dzimšanas dēļ tagad ir tik daudz problēmu! Šādā gadījumā vainas sajūta jau var krāties bērna aurā. Viņam ļoti nepieciešams savienoties ar māti un izveidot vienu veselu. Māte to ne vienmēr zina un, labākajā gadījumā, priecājas tam, ka bērns ir piedzimis, tomēr viņai obligāti jācenšas savienoties ar bērnu – uzreiz pēc dzemdībām nolikt viņu uz krūtīm (krūškurvja rajonā), paglaust, nomierināt, pateikt „Sveiki, mazulīt. Es tevi tik ļoti mīlu! Es visu mums piedodu! Un bērns ar prieku uzņems savu dzimšanu, un vainas sajūta pazudīs pati par sevi”. Diemžēl praksē bērni bieži baidās piedzimt, jo jūtas vainīgi tajā, kas notiek vecāku starpā, ar mātes dzīvi un ķermeni. Mīļās dāmas, lai arī cik sarežģīti būtu grūtniecības apstākļi, nenožēlojiet to, neprojecējiet uz nevainīgu bērnu vainas sajūtu. Sargiet bērnu pat no savām skumjām domām, jo viņš jūs dzird.

Bērnam arī pēc dzimšanas ir cieša enerģētiskā saikne ar māti. Tas arī saprotams, jo dzimšanas brīdī nogriež tikai jaundzimuša fizisko saikni ar mātes ķermeni – nabassaiti. Vienlaicīgi stipra enerģētiskā saikne paliek vismaz līdz 5-7 gadiem.

Lieta tāda, ka uz dzimšanas brīdi bērnam vēl nav līdz galam noformējušies tie plānie ķermenīši vai, kā tos zinātniski sauc – elektromagnētiskais lauks. Tikai piecu – septiņu gadu vecumā pilnībā izveidosies un nostiprināsies bērna personīgā enerģētika un viņš beidzot varēs nošķirties no tiešas saiknes ar mātes auru. Lūk, kāpēc labāk ir uzsākt skolas gaitas nevis 5 vai 6 gadu vecumā, bet gan 7 gados.

Tomēr pilnībā jauna cilvēka enerģētiskais lauks attīstās vidēji sasniedzot 20 gadus, ko astrologi skaidro ar pilnvērtīga cēloņsakarību mehānisma iedarbināšanos (Mēness mezglu cikls). Un tikai uz 24 – 25 gadiem bērns pilnībā iziet no mātes lauka (ja, protams, tur nav ciešas pieķeršanās no vienas vai otras puses).

Pietiekami bieži nākas apspriest bērna un tās mātes enerģētisko saikni, kura dzemdējusi bērnu ar ķeizara griezumu. Mātes uztraucas, jo no enerģētiskās apmaiņas redzes viedokļa dzimšanas procesā bērns nav izgājis visu nepieciešamo ceļu. Tomēr tādos gadījumos es vienmēr saku, ka bērns kopš dzimšanas atrodas mātes aurā un to aizsargā mātes enerģija. Doto apstākli nekas neizjauc enerģētiskā līmenī, veicot ķeizara griezumu. Tomēr šādai mātei pirmajos pēcdzemdību mēnešos ir svarīgi atrasties maksimāli harmoniskā vidē un justies ļoti mierīgi savā sirdī.  

Principā es pilnīgi piekrītu mediķu viedoklim par to, ka tad, ja māmiņa dzīvo stresā, ir nomocīta vai psihiski un emocionāli novārdzināta, tas parasti ietekmē arī bērnu. Mediķi jau sen atzīmē, ka tajās ģimenēs, kur vecāki patstāvīgi strīdās, mazuļi daudz un bieži slimo. Tas ir loģiski gan no vispāratzīta medicīnas viedokļa, gan arī no ezotērikas redzes viedokļa.

Sargāsim mūsu bērnus! Laimi un veselību jūsu ģimenēm!

Ar cieņu,

Astrologs

Anželika Žuravska

t.29942263