Ginekoloģe: "Ārsts nebūs dusmīgs, bet gan priecīgs, ka esi beidzot aizgājusi"

Šajā nedēļā Māmiņu Klubs jau ir runājis un turpinās runāt par saslimšanu ar dzemdes kakla vēzi – slimību, kurai ir pakļauta ikviena sieviete, kurām ir seksuālas attiecības. Par dzemdes kakla vēzi šajā reizē aicinājām parunāt „Veselības centra 4” ginekoloģi Intu Dinsbergu, kā arī Katrīni Pasternaku, kas ir jau 3 gadus ir iesaistījusies kustībā pret šo slimību.

Pēdējo 10 gadu laikā ir graujoša statistika saslimstībai ar dzemdes kakla vēzi- tā ir pieaugusi par 20% un katru mēnesi vidēji 20 sievietēm tiek atklāts vēzis, vēl citas 10 katru mēnesi mirst no šīs slimības. „Ikviena sieviete, kurai ir seksuālas attiecības, ir dzemdes kakla vēža riska grupā, jo aptuveni 80% sieviešu šo slimību iegūst tieši dzimukontaktu laikā,” stāsta ginekoloģe Inta Dinsberga.

Ko darīt, lai laikus sevi saudzētu? Atbilde ir tikai viena- regulāras vizītes pie ginekologa un onkocitoloģiskās uztriepes veikšana vismaz  reizi 3 gados (iespējams, Tava ginekoloģe to piedāvās veikt katrā izmeklējuma reizē, ja dodies pie ārsta reizi gadā).

Bailes no ginekologa?

Jā, straujais ikdienas dzīves ritms, aizmāršība, bailes – tie ir tikai daži no iemesliem, kāpēc sievietes vairās iet pie ginekologa. Arī Katrīna Pasternaka tam piekrīt: „Tagad es esmu apzinīga gājēja, bet iepriekšējos gados vizītes pie ginekologa bija saistītas ar mistiskām bailēm- ja nu šoreiz kaut ko uzrāda... Patiesība ir tā, ka daudzos medijos kampaņveidīgi stāsta par dažādām saslimšanām un cilvēki nav spējīgi analītiski pieiet šai informācijai.”

Ja arī Tevi moka bailes par to, ka vairāk kā gadu neesi bijusi pie ārsta un ārsts būs dusmīgs, met tās pie malas. Arī ginekoloģe Inta Dinsberga piekrīt: „Ārsts nebūs dusmīgs, bet gan priecīgs, ka sieviete beidzot ir saņēmusies un izlēmusi nodot onkocitoloģisko uztriepi.”

Sievietes izvēle- skrīninga programma

Latvijā ir lieliska iespēja veikt onkocitoloģisko uztriepi reizi 3 gados bez maksas, izmantojot Latvijas valsts apmaksāto skrīninga programmu. Tomēr skumīgi, ka tikai 13,7% no visām aicinātajām sievietēm ir atsaukušās uz šo iespēju.

„Onkocitoloģiskā uztriepe ir rutīnanalīze, ko katras apskates laikā ārsts veic vai arī apjautājas, kad pēdējo reizi šī analīze ir veikta,” stāsta Rīgas dzemdību nama ginekoloģe Dace Rezeberga. Viņa iesaka tām sievietēm, kuras saņem uzaicinājumu pa pastu uz skrīninga izmeklēšanu, ņemt līdzi uzaicinājumu. Drošība ir pirmajā vietā un laicīgi atklāta slimība ir gandrīz garantija, kas viss beigsies labi. Laicīgi un sākuma stadijā atklājot dzemdes kakla vai krūts dziedzeru vēzi to var ārstēt. Tomēr ja slimība progresē un tikai tad sieviete vēršas pie ārsta, var būt situācija, ka slimie orgāni ir jāizņem, tomēr arī tā nav garantija, ka nebūs letālas sekas. Tātad, ja sieviete reizi gadā dodas pie sava ginekologa, var pamanīt izmaiņas analīzēs un konstatēt, vai šīs izmaiņas ir saistītas ar slimību.

Ārsts noteikti pacientam atgādina par nākamo analīzi un iesaka atnākt uz vizīti vai papildus izmeklēšanām, ja ir šīs izmaiņas. Ginekoloģe Inta Dinsberga aicina: „Es aicinu sievietes būt apzinīgas un uzklausīt ārsta rekomendācijas. Ārsti tāpat vien pieklājības neaicina sievietes uz vizīti, tam vienmēr ir objektīvs pamatojums, tāpēc īpaši nevajadzētu kavēties. Protams, 1 nedēļai vai 1 mēnesim nebūs izšķiroša nozīme, tomēr vizītes termiņus vajadzētu ievērot.”

Aicini arī savu mammu apmeklēt ginekologu. Ar tuvākām draudzenēm mēs šādas tēmas pārrunājam, bet ar tuvākām sievietēm- nē, tāpēc labāk lieku reizi painformēt, nevis pēc tam mocīties sirdsapziņas pārmetumos, ka ir kas noticis.

Arī vakcinācija ir katras pašas sievietes rokās. Ir jāiegūst informācija, jāsaprot, kāda iespēja ir dota un vai tas ir vajadzīgs konkrētajā gadījumā vai tomēr nē.

Nopietna slimība, nopietna attieksme

Kā uzsver ginekoloģe Inta Dinsberga, viena no panākumu atslēgām ceļā uz izveseļošanos ir nopietna attieksme no pacienta un uzticēšanās ārstam. Katrīna Pasternaka piekrīt un stāsta, ka slimības ārstēšanā svarīga ir arī paša cilvēka nostāja- vai viņš ir cīnītājs vai tāds, kas padodas.

Latvijas onkoloģijas centra psihoterapeite Maija Kārkliņa stāsta, ka parasti sievietes par šādu jaunumu uzzināšanu reaģē diezgan smagi- raud, krīt histērijā, jo tas patiešām ir liels pārdzīvojums un krīze cilvēka dzīvē. Ja sieviete pati nespēj radušos situāciju, ārsts vienmēr iesaka doties pie psihoterapeita. It kā tas ir pavisam vienkārši, tomēr psihoterapeite iesaka uzreiz izstāstīt savu diagnozi, jo citi speciālisti mazāk labprātīgi strādā ar onkoloģiskiem pacientiem, jo tas ir grūtāk.

Slimības laikā mainās sievietes attieksme pret sevi, mainās arī partnera attieksme, kas visbiežāk mainās uz negatīvo pusi, jo nereti vīrieši aiziet un nerisina šīs problēmas. Jā, vīrieši ir vājāki un mēdz  nobīties. Arī šādos gadījumos svarīgi meklēt palīdzību, lai saņemtu spēkus turpināt iesākto.

Ginekoloģe Inta Dinsberga aicinātu līdzcilvēkus sniegt psiholoģisko atbalstu un iedrošināt doties pie onkologa, jo tikai onkologs būs tas, kurš palīdzēs tikt galā ar šo problēmu, nosakot procedūras, nozīmējot ārstēšanas etapus secīgā kārtībā. Līdzcilvēki visnotaļ pieskata un atbalsta slimnieku ārstēšanas procesā, jo arī psiholoģiskajam stāvoklim ir nozīme- kā jūtas slimnieks, kāda ir attieksme.

Nebūsim vienaldzīgas pret mūsu veselību un laikus dosimies pie ginekologa uz pārbaudēm!

Kristīne Damškalne

Noklausies radio raidījumu par dzemdes kakla vēzi ŠEIT!