14 dienas ar Pranamat ECO aiz muguras

Laiks skrien ļooooti ātri. Un arī manas 14 dienas ar ikdienas gulēšanu uz paklājiņa, kas nu jau kļuvusi par tādu kā sava veida rituālu, ir garām.

Kad man pirmo reizi pavaicāja, vai man patīk asas izjūtas, es nebiju domājusi, ka tas jāuztver tik burtiski. Jo paklājiņa lotosa ziediņi izskatās tik nevainīgi maigi. Maldi, maldi un acu apmāns!

Tas tiešām ir asumiņš, jo ne velti veic akupunktūru. Taču asumiņš, pie kura itin viegli var pierast. Un ja es ar to varu uzlabot arī savu veselību un izskatu, tad es esmu ar visām četrām par! Es gribu būt glīta un uzveikt to ļumīgo apelsīna miziņu uz augšstilbiem!

Tātad, kā man veicās? Neskatoties uz to, ka ar paklājiņu draudzējos nu jau 14 dienas, vēl aizvien no tā noripojot (es parasti no tā lēnītēm noripoju gluži kā ronis), āda patīkami kņudina un gribās pakasīties. Tātad, process ir iekustējies un slinkā augšstilbu āda dabūn trūkties. Pēc masāžas veikli ieziežu ādu ar iegādāto pretcelulīta eļļiņu un dodos tālāk savās gaitās.

Protams, ja mājās ir pusgadnieciņš, tad nākas labi saplānot savu laiku, lai atrastos brītiņš sev un masāžai. Tāpēc draudzību ar Pranamat ECO uztveru kā veidu, kas palīdz uz brīdi atrauties no apkārt notiekošā un pabūt ar sevi. 2 reizes dienā pa 15 minūtēm jau ir daudz!

Kā ar rezultātiem? Apmēram pēc pirmās nedēļas sāku pamanīt, ka āda kļuvusi elastīgāka. Domāju, ka tas panākts kopsolī ar skrubi, iekustinot ādas šūniņas un liekot tām strādāt nevis slinkot. Lai gan pirms eksperimenta mana āda uz augšstilbiem bija vairāk kā mandarīns nekā vecs, sažuvis apelsīns, tās izskats, manuprāt, uzlabojies. Un jau pēc mēneša, kad mūsu ģimene ieplānojusi braucienu uz siltākām zemēm, varēšu peldkostīmā dzīvot bez bēdām.

Tiesa, pēc pirmajām 2 nedēļām neapstāšos un turpināšu katru dienu ķert mirkli laika sev, paguļot uz paklājiņa.