№1 Laura: Mans, nē MŪSU "prieka dārziņš".

Jau gandrīz nedēļa ir pagājusi un uzdevums jau ir gandrīz galā. Uh, tātad jāuzraksta kā tad nu man veicās ar prieka meklēšanu. 

Pirmā doma, kas man ienāca prātā izlasot uzdevumu , bija  grāmata "Polliana". Kāpēc tā? Jo tieši šī grāmata māca priecāties un arī priecāties tādos brīžos kad nav par ko priecāties. Es šo grāmatu biju lasījusi kādu laiku atpakaļ un nu atcerējos , tā nu mēģināju meklēt prieku šajā nedēļā. Lai man būtu vieglāk atcerēties tad nu nolēmu katru vakaru sēsties ar tējas krūzi un pārdomāt kas pa dienu labs ir noticis . 

Pat krūzīti biju izvēlējusies tādu , kas mudināja uz prieku.   
Tieši šajā nedēļā atgriezos darbā pēc BKA un pierast atkal pie jaunā ritma nebija viegli. Pat esot darbā un nogurstot meklēju prieku.

Tad nu sāku pārdomāt, kur tad tos prieka brīžus glāt. Jā tāpat kā daudzām viena no prieka krātuvītēm ir bildes, tās palēnām kārtojas datorā, bet nu arī lai citi redzētu un mēs paši atcerētos tās sāk aizņemt arī sienu, tātad fotorāmīšus. Un tad domāju kur glabāt šīs nedēļas prieku. Ladītē vai kastītē? Šī doma atkrita, jo tad es to pēc laika aimirsīšu un to vairs nepapildināšu. Nākamā doma, ledusskapis, bet tas jau būtībā jau ir sava veida krātuvīte ar magnētiem, no vietām kur esam bijuši. Kas vēl, sēdēju pie datora un ieraudzīju ka vieta virs monitora ir brīva , tad nu nodomāju Tieši tas kas vajadzīgs. Tad nu ņēmu tapetes gabalu un liku klāt.  Nākamā doma kā saukt? Dzima ideja par PRIEKA DĀRZIŅU. Kāpēc tāds nosaukums, jo tad man būs vēlme to ik pa laikam apaudzēt un atcerēties kas labs un priecīgs ir noticis. Tā nu radās ideja un tā arī tapa. 

Šādi tas izskatījās pašā sākumā.

Bet protams ka tāds jau tas nevar palikt, tāpēc ņēmu un apaudzēju to ar prieciņiem, bet tur nav tikai mani bet arī vīra prieciņi, ceru ka projekta beigās varēšu atrādīt jau daudz pilnāku "prieka dārziņu". 

Tāds nu tas izskatās uz šo brīdi. 

Un prieciņi. 

Pats lielākais mūsu prieciņš. 

Tad nu sāku analizēt kas pa šo nedēļu labs un priecīgs ir noticis :

•  Bērns dodas uz dārziņu ar smaidu, pat negrib doties prom. 
• Randiņš ar vīru. 
• Atgriežos darbā pēc BKA.
• Sailgojos pēc vīra jo viņš bija prom. 
• Satieku" vecos " kolēģus, pasēžu un kopā padzeram tēju un papļāpājam. 
• Vīrs palīdz sagatavot vakariņas. 
• Vīrs aiziet uz veikalu. 
• Izbaudu karstu un putainu vannu. 
• Vīrs palīdz mājas darbos. 

Tā jau sarakstu varētu turpināt, bet nu tas jau būtu par daudz. Kad nu es esmu izbaudījusi karstu vannu, ta rodas ideja kā iepriecināt vīru. Manam vīram lielu prieku sagādā tas ko es gatavoju, tad nu nolēmu pagatavot ko gardu. Parasti kad jautāju ko gatavot vakariņās. Atbilde : " Biezpiena plācenīšus." Tie manam vīram ir vissmīļākais no ēdieniem, jo tieši tie bija pirmais ko es viņam pagatavoju un kā viņš reizēm smejot saka , dēļ tiem es tevi iemīlēju. Labi tad nu ķēros klāt un tā kā vīrs uz pāris dienām aizbrauca, tad man bija iespēja viņu iepriecināt viņam nezinot un , kad vīrs atbrauca viņu jau gaidīja biezpiena plācenīši, tiesa viņa reakciju neredzēju ,jo pati strādāju, bet vīrs man zvaīja un bija makten laimīgs, par plācenīšiem. 

Bet ar to man nebija gana un vēl izdomāju izcept tāpat gardu ābolu pīrāgu. Ar to ka ik pa laikam cepu ko gardu , vai nu tie būtu mafini, pīrāgi vai jebkas garšīgs vīru nevaru pārsteigt, jo viņam garšo viss. Un tad ja tomēr gribu pārsteigt, tad meklēju kādu recepti, ko neesmu gatavojusi. Tad nu rakos pa internetu un sameklēju gardu recepti un izcepu ābolu pīrāgu. 

Un te nu šoreiz vīram bija prieks , jo viņš pat devās pēc otra gabaliņa un novērtēja kā ļoti gardu. Un te arī vīriņš bauda un priecājas par pīrāgu. 
 

Un kopā mēs audzēsim savu "prieka dārziņu" un centīsimies iepriecināt viens otru lai neizmirsu kas ir PRIEKS.