Nr.48: "Uznes mani kalnā!"

1.

Ja tā godīgi, es pat neatceros, kad man pēdējo reizi bija garlaicīgi. Laikam biznesa pamatu lekcijās, kad neko nesapratu, nevarēju sagaidīt lekcijas beigas un ar varu piespiedu sev turēt vaļā acis! Garlaicība man saistās ar ko tādu, ko nu pavisam nevar paciest, ko vēlies ātrāk pārdzīvot, lai varētu darīt kaut ko citu. Un, jāsaka laikam, par laimi, mūsu laulībā tāds mirklis nekad nav bijis! Nav jau mums tik daudz arī to kopīgi pavadīto gadu, taču gribas ticēt, ka, skatoties uz savu vīru, nekad nejutīšos kā biznesa pamatu lekcijā, cerēdama, ka pasniedzējs šodien būs saslimis, aizbraucis atpūsties vai gluži vienkārši neieradīsies!

Bet, ja garlaicības vietā lietojam vārdu „pieradums” vai „apnikums” tad vēl varētu ko līdzīgu atrast arī savā ikdienā. Jo apnikums nozīmē, ka vajag kaut ko jaunu, vajag atsvaidzināt, lai neapnīk! Un tas, manuprāt, ir visu pāru nepārtrauktais cīniņš – kā uzturēt attiecības svaigas, tīras un dzirkstošas.

Ikdienas rūpes, nepārprotami, ir viens no tiem mazajiem briesmonīšiem, kas pamanās apnikumu atsaukt un diezgan labi viņu lolot. Manas ikdienas rūpes, kā lielākai daļai māmiņu, ir mazais dēliņš, mājas solis. Tāpat vēl jāatrod laiks pastrādāt – veicu šādus tādus tulkošanas darbiņus. Man rutīna saistās ar to, ka netieku ārā no mājas tik bieži, kā gribētos, lai darītu to, ko gribētos :) Par to arī mums pēdējā laikā ir lielākie kašķīši mājās, jo vīram ir ļoti aizņemts posms darbā, un esmu mājās viena no agra rīta līdz nakts tumsai.

Vaicāju vīram, kas ir viņa „rutīna”, viņš ilgi nedomādams atbild ar vienu vienīgu vārdu – „darbs”. Es viņam saku, ka jādod plašāka atbilde, ka atbildē jābūt par to, ka viņš rūpējas par mani, dēliņu, ka vēlas mani darīt laimīgu :) Viņš saka – nu ja, es taču teicu – darbs :). Es tikai kārtējo reizi dzīvē pārliecinos, cik svarīgi vīrietim ir strādāt. Jo viņš pāris gadu bija bez pastāvīga darba, un redzēju, cik ļoti tas vīrieti sagrauj. Tāpēc arī tagad pieciešam viņa aizņemto grafiku, jo patiesībā pasakamies Dievam par to, ka ir darbiņš; arī es pasakos par mazo dēliņu, ka ir ko aprūpēt. Un ar pateicību sirdī visas rūpes kļūst par svētkiem.

2.

Lai arī savā ziņā ļoti vienkāršs uzdevums, tomēr šonedēļ man nepavisam negribējās tam ķerties klāt. Iemesls? Pilnīgs, tīrs savtīgums!! Jūtos ekstra pārgurusi un biju izdomājusi, ka vīrs nav pelnījis, ka es te ņemos un domāju, kā patriekt pieradumu un ikdienu, kamēr viņš nevar atrast mirkli, lai nomainītu dēlam pampīti. Nu pilnīgs bērnu dārzs! Protams, saņēmos, iekāpu vīra kurpēs, palika man viņa žēl un re – pilna galva ar idejām, atliek tik pierakstīt un likt lietā!

1. Ikdienas mīļums. Lai arī tagad redzamies labi ja divas minūtes no rīta un divas vakarā, vienalga ir svarīgi, lai dienas steigā otrs cilvēks visu laiku būtu mūsu domu stūrītī. Es nevaru sevi piespiest no rīta piecelties kopā ar vīru un, piemēram, pagatavot viņam brokastis, bet varu parūpēties, lai tad, kad viņš ieiet virtuvē, vannas istabā, iekāpj mašīnā, būtu kaut kas, kas liktu viņam sajust manu mīlestību un pasmaidīt. Tieši tāpēc iegādājos mūsu „mīlestības vardīti”, kura ar savu magnētiņu pieķersies pie dažādām dzelžainām virsmām, lai nodotu vīram mīļu zīmīti.
2. Mīļums telefonā. Jau esmu iepriekšējos uzdevumos minējusi, ka manam mīļumam šausmīgi vajadzīgi apstiprinājuma un iedrošinājuma vārdi. Tad nu pats mazākais, ātrākais, ērtākais, un tagad, ar Bites jauno tarifu (:)) arī lētākais veids – sms. Un neviss tikai – „nopērc sviestu”, „brauc beidzot mājās”, bet tikai un vienīgi mīļums.
3. Mīļums kopīgā nodarbē. Mums ar vīru ļoti atšķiras intereses, hobiji. Taču jau kādu gadu grasamies kopīgi sākt spēlēt skvošu. Paskriet es nevaru, riteņu mums nav, svarus cilāt man nepatīk, peldēt nepatīk vīram, riņķi arī griezt viņš atsakās, tad nu izdomājām, ka skvošs varētu būt viena no tām lietām, ko abi kaut cik spētu izbaudīt. Jau lejupielādēju grafiku un cenrādi :)
4. Mīļums izglītojoties. Lai arī vīram ir alerģija pret „kursiem”, „lekcijām”, „semināriem” un citiem tāda veida pasākumiem, kurus es tik ļoti labprāt apmeklēju, man šķiet, mēs no tā varam daudz iegūt. Lai arī mums vienmēr ir grūtības tīri valodas ziņā, man viņam visu laiku ir jātulko, neesmu atmetusi cerības viņu pierunāt apmeklēt kādus kursus, kur varam gan uzzināt jaunu info, gan iegūt ko vērtīgu mūsu attiecībām. Un atradu tādus – auglības atpazīšanas metodes. Jau kopš bērniņa piedzimšanas nevaram īsti saprast, ko kur likt un ko kur labāk nelikt, un nolēmām, ka jāpalasa kas vairāk par šo metodi. Atvēru mājas lapu un izrādās, ka tiek organizēts vesels lekciju cikls par šo tēmu! Nu tad, ja vien liktenis būs manā pusē un izdosies vīru pierunāt, tad 3.martā dodamies uz kursiem!
5. Mīļums pašattīstoties. Mans ikdienas burkšķis rodas no tā, ka jūtos dumja, kad vīrs pārnākot mājās varētu piestāstīt pilnas ausis ar to, kas viņam dienas laikā ir noticis, ko piedzīvojis, ko iemācījies, kamēr es vien varu atrādīt, cik kartupeļus nomizoju un cik reizes mazais sasitis pierīti. Tad nu esmu stingri apņēmusies kaut ko darīt lietas labā. Gribu doties uz šūšanas kursiem! 17.februārī sākums! Ļoti, ļoti ceru, ka izdosies, lai arī tas nozīmētu, ka mazais ir jāpieskata vīram vai arī jānodod kādam draugam uz vismaz 4 stundām divas reizes nedēļā. Man, protams, tā būtu kolosāla atpūta un es justos varen atjaunota. Nu cerēsim!! Ja nē, tad otrs mans nodoms ir atsākt gleznot. Ja netikšu šūt, tad mēģināšu kaut ko izdomāt ar gleznošanu. Varētu pie draudzenēm mazu plenēru saorganizēt :)
6. Mīļums guļamistabā. Protams, ka fiziska tuvība ir brīnišķīgs paguruma aizdzinējs. Un laiku pa laikam der ieviest arī tur jaunas vēsmas. Lai arī vīrs pat reizem nepamana sveces un smaržas (viņam sveces radot trauksmes izjūtu, jo var aizdegties gulta!! :D), tomēr cenšos un centīšos arī turpmāk, kaut ko darīt lietas labā! Jauna veļa vienmēr liek justies labi ne tikai skatītājam, bet arī valkātājam!
7. Mīļums virtuvē. Mans sapnis ir redzēt vīriņu rosamies virtuvē! Pagaidām gan kopā ar viņu no turienes iznāk tikai grauzdiņš ar vienu mazu siera šķēlīti un jogurtu krūzē! Bet, ja es viņu tā labi nomotivētu, tad tieši viņa pagatavota maltīte būtu fantastisks ikdienas rutīnas aizdzinējs :)
8. Mīļums randiņos. Kā daudziem jaunajiem vecākiem, randiņi ir palikti malā. Bet, ja tos necels atkal gaismā, baidos, ka aizmirsīsim būt tikai divatā, bez mazā pekstiņa. Lai arī daudz esam par to runājuši, ka gribam, ka vajag, vienmēr viss atduras pret nogurumu un to, ka nav kur atstāt mazulīti. Bet, nogurumam vajag parādīt pigu un mazulītis jau vairs nav nekāds mazulītis un brīnišķīgi var iztikt trīs stundas arī bez mammas pupa. Tad nu esam apņēmušies vismaz reizi divās nedēļās (super jau būtu, ja izdotos reizi nedēļā) doties īstā randiņā. Lai nevarētu attaisnoties ar idejas trūkumiem, beidzot īstenoju sen gribētu projektiņu – „Randiņu kastīte”, kurā katrs ielikām 5 idejas randiņiem. Tad nu katru svētdienu uz maiņām izvilksim vienu randiņu. Un tas, kurš izvelk arī organizē :) Tas tā, lai dalītu slodzi!
9. Mīļums ceļojumā. Jā, ceļot gan laikam mums abiem patīk! Lai arī dažādu apsvērumu dēļ nevaram aizceļot dikti tālu, tomēr diena, kas pavadīta visai ģimenei kopā, kaut vai „ceļojumā” uz netālo Siguldu, vienmēr atsvaidzina un atspirdzina.
10. Mīļums ar draugiem. Arī draudzēties mums abiem patīk! Vīrs pēc tautības ir brazīlis un viņam draudzēšanās ir asinīs! Mūsu mājās reti kad ir tāda nedēļa, kad neuzņemam ciemiņus vai arī paši neciemojamies pie tiem, kuriem bērni vēl par mazu vai par daudz, lai braukātu apkārt :D. Tieši šodien domāju, ka tik ilgi jau pie mums neviens nav bijis, un prātā pat ienāca konkrēta ģimene, ko aicināt ciemā! Nu tikai beidzot jāsakārto māja un jāatrod kāda jauna recepte vakariņām!
11. Mīļums lūgšanās. Abi ar vīru esam kristieši un laiks, ko pavadām kopīgās lūgšanās, kā arī lasot Bībeli, ir viens no mūsu attiecību stūrakmeņiem. Diemžēl, pēc dēliņa ierašanās ir tik grūti atrast laiku un enerģiju tādam kārtīgam mājas „dievkalpojumam”. Bet vajag gan. Brīžos, kad spēka nav, kad tas pieradums un nogurums ir atlavījies, lai laupītu prieku, ir tik labi, ka varam vērsties pie Dieva, kurš ir spēka, mīlestības un prieka avots. Lai piepilda mūs, kad paši esam tukši. Un tas, ka varam aizlūgt viens par otru, ir vērtīgāk, kā paspēt nomazgāt traukus vai noskatīties sporta ziņas.

3. Sākam ar mazumiņu :) Ar sms! Grūti jau atrādīt, bet tad atcerējos, ka man kaut kur ir jābūt kastītei, kurā esmu saglabājusi lielu daļu sms, ko sūtījām, kad tikko sākām draudzēties un vīrs vēl dzīvoja Brazīlijā, bet es - Latvijā. Tad nu nolēmu atsākt šo tradīciju un papildināt kastīti arī turpmāk ar tām mīļākajām un īpašākajām īsziņām, ko saņemu no sava vīriņa. Kastīti gan varu parādīt :)

Vēl arī mūsu "mīlestības vardītei" sanāca pirmais pārsteigums - bija piemetusies vannas istabā uz karstās trubas :D

Un arī mūsu randiņkaste ir gatava un ieņēmusi vietu "mīļajā plauktiņā"!

Es tiešām ļoti priecājos par šo projektu! Jūtu, ka mans mērķis ir jau gandrīz sasniegts - mīlestības liesmiņas sprēgā kā negantas :) Vēl tas pēdējais uzdevums, un tad jau kādam laikam iedvesmas, enerģijas un iedrošinājuma pietiks! Un arī vīrs brīnās, ko es te ņemos un viņu visu laiku pārsteidzu un lutinu :) Šodien pat atveda man veselas divas kūciņas, vienas vietā :) 

Labākā sieva: trešajā nedēļā meklēsim veidus,

kā atbrīvoties no ikdienas problēmām attiecībās