Krīzes centrs "Skalbes" piedāvā vairākus padomus, kā runāt par nāvi un palīdzēt sev pašiem un saviem tuviniekiem tikt galā ar traģēdijas sekām.

13 ieteikumi cilvēkiem stresa situācijās

1.Atpūsties vairāk nekā parasti

2.Runā vairāk ar citiem cilvēkiem par notikušo

3.Atceries, ka tavas izjūtas ir normālas reakcijas uz smagu stresa situāciju

4.Atļauj sev justies slikti un runā par to ar citiem

5.Nekautrējies lūgt palīdzību

6.Dari to, kas tev patīk un to, kas palīdz justies labāk

7.Uzturi ierasto dienas režīmu, cik tas ir iespējams

8. Ēd sabalansētu un regulāru uzturu, pat ja tev negribas

9. Samazini alkohola patēriņu

10. Samazini sāls, cukura, kofeīna daudzumu uzturā

11. Palielini augļu, dārzeņu daudzumu ēdienkartē

12. Vingro, vairāk kusties fiziski

13.Raksti dienasgrāmatu, zīmē, raksti dzejoļus, vēstules

14. Pielieto relaksācijas vingrinājumus

Astoņi padomi, kā palīdzēt draugam

1.Uzmanīgi klausies

2.Pavadiet vairāk laika ar šo cilvēku

3.Piedāvājiet savu klātbūtni un uzklausiet, pat ja viņš nav lūdzis palīdzību

4.Aplieciniet, ka viņš ir drošībā

5.Palīdziet viņam ikdienas darbos

6.Ļaujiet viņam pabūt vienam kādu brīdi

7.Neuzņemiet personiski viņa dusmas un citas jūtas

8. Sakiet, ka jums ir žēl, ka tā ir noticis, un jūs gribat viņam palīdzēt.

Astoņas lietas, ko teikt sērojošam cilvēkam

1. Man ļoti žēl par tavu zaudējumu.

2. Es gribētu, lai man būtu īstie vārdi, ko pateikt.

3.Es nezinu kā Tu jūties, bet esmu šeit, lai palīdzētu kā varu.

4. Es domāju par Tevi un tavu mīļoto cilvēku.

5. Manas mīļākās atmiņas par viņu ir ... (pazīstamam)

6.Es vienmēr esmu telefona zvana attālumā.

7.Mums katram ir vajadzīga palīdzība tādos brīžos kā šis. Es esmu te, tavā rīcībā.

8. Es esmu tepat, ja agrāk vai vēlāk Tev ko ievajadzētos.

9.Apskauj sērojošo tā vietā, lai kaut ko teiktu.

10. Nesaki neko, esi vienkārši klātesošs.

11. Uzklausiet visu, ko saka cilvēks, ļaujiet viņam raudāt un stāstīt.

10 lietas, ko nevajadzētu teikt upura tuviniekiem un draugiem

1.Viss būs labi! (cilvēks piedzīvo tik smagas izjūtas šobrīd, ka runa par nākotni viņu vēl vairāk sāpina)

2.Viņš vismaz nodzīvoja garu dzīvi, daudzi taču mirst tik jauni.

3.Viņš tagad ir labākā vietā.

4.Viņš pats to izraisīja.

5.Visam ir savi iemesli.

6. Viņš tāpat būtu nomiris.

7. Tev taču ir vēl viens bērns.

8.Viņš bija tik labs, ka viņu paņēma.

9. Es zinu kā Tu jūties.

10. Viņš bija izdarījis visu, kas bija jāizdara un pienāca laiks aiziet.

11. Esi stiprs!

Kā krīzē vislabāk atbalstīt bērnu

1.Klausīties bērna teiktajā!

2. Pieņemiet bērna emocijas: „Es saprotu, ka Tu jūties bēdīgs/dusmīgs/šokā/nobijies"

3.Esiet klāt bērnam, apskaujiet viņu.

4. Paziņojot faktu par nāvi, lietojiet vārdus „nāve", „ir mirusi", nevis „aizmigusi", „aizgājusi", „aizbraucis" u.tml. Mazāki bērni visu uztver burtiski un var sākt baidīties gulēt, pastaigāties utt. "Man tev jāpasaka kaut kas ļoti bēdīgs. Vakar/šodien nomira ......."

5.Atbildiet uz bērna jautājumiem godīgi, viņam saprotamā valodā.

6.Nestāstiet bērnam šausminošās detaļas.

7.Dodiet bērnam drošības izjūtu, ka Jūs ar viņu būsiet un, ka Jums nekas nedraud, jo pēc tuvinieku zaudējuma bērniem var attīstīties bailes pazaudēt citus radiniekus/tuviniekus/draugus vai nomirt pašam.

8.Ja bērns pirms tuvinieka nāves bija sastrīdējies ar šo cilvēku, ir svarīgi kliedēt bērna iedomāto vainas izjūtu, ka viņš ar saviem vārdiem vai darbiem ir nodarījis pāri.

9. Par bērna dalību bērēs ir jālemj individuāli. Ja bērnam ir bail doties uz bērēm un tiek izlemts, ka viņš tajās nepiedalīsies ir svarīgi izveidot savu atvadīšanās rituālu no mīļotā cilvēka.