“Centrālā laboratorija” ievieš DNS izmeklējumu ģenētiskā profila noskaidrošanai

Uģis Bērs, “Centrālā laboratorija” vadītājs: “Centrālā laboratorija” drīzumā ievieš trīs inovatīvus laboratoriskos izmeklējumus – ģenētisko testu, neinvazīvo prenatālo testēšanu un infekciju molekulāro diagnostiku. Ar jauno laboratorisko izmeklējumu palīdzību varēs noteikt sirds un asinsvadu saslimšanu iespējamību, tie palīdzēs ārstiem sportistu fiziskās sagatavotības novērošanā un dermatoloģijā, grūtnieču aprūpē un infekciju slimību diagnostikā. Visi trīs laboratoriskie izmeklējumi ir inovatīvs papildinājums „Centrālā laboratorija” pakalpojumu klāstā.

Kāds ir pacienta ģenētiskais profils

Šis ir Latvijā unikāls projekts, un “Centrālā laboratorija” šādu izmeklējumu nodrošinās, sadarbojoties ar ASV medicīniskās diagnostikas kompāniju “Pathway Genomics”.

Ģenētiskajā testā, analizējot DNS, tiek iegūts plašs paciena ģenētiskais profils. Pēc testa iespējams noteikt, kādu fizisko slodzi organisms spēj izturēt un kāda ir vēlamā slodze. Var prognozēt sirds un asinsvadu slimību risku, izprast noteiktu uzturvielu lietošanas ietekmi un organisma spēju tās sašķelt, pārstrādāt, kā arī atklāt dažādu minerālvielu nepietiekamību. Ar testa palīdzību var noskaidrot kāda sporta veida vai veselīga dzīvesveida paradumu un sportiskās izklaides formas piemērotību konkrētam cilvēkam, noteikt nepieciešamās korekcijas, pirms intensīvu nodarbību uzsākšanas. Iespējams arī pārbaudīt, vai pacientam ir nosliece uz ādas problēmām. Ģenētiskā profila iegūšana ir aktuāla gan profesionāliem sportistiem, jo var palīdzēt definēt nepieciešamās dzīvesveida izmaiņas, lai uzlabotu profesionālo sniegumu, gan ikvienam, kam ir svarīgi rūpēties par veselīgu dzīvesveidu, kā arī cilvēkiem, kam svarīga skaistumkopšana un ādas veselība.

Neinvazīvā prenatālā testēšana grūtniecēm

Neinvazīva prenatālā testēšana ir uzlūkojama kā kardināli jauns risinājums grūtniecības uzraudzībā. Tā ar augstu precizitāti spēj novērtēt, vai auglim ir ģenētisko anomāliju risks. Līdz šim grūtniecēm attiecīgu indikāciju gadījumos tika veiktas invazīvas procedūras, kas var izraisīt komplikācijas, bet ar šo tehnoloģiju iespējams noskaidrot slēdzienu bez iejaukšanās sievietes organismā. Šādai testēšanai ir daudz priekšrocību pret jau esošajām metodēm – tā ir drošāka, precīzāka, nesāpīgāka, un var arī tikt kombinēta ar līdzšinējo pieeju. Testēšanas rezultāti sniedz grūtniecību uzraugošajiem ārstiem tik nepieciešamo informāciju par iespējamajām pataloģijām auglim.

Infekciju molekulārā diagnostika

Šī ir padziļināta testēšanas pieeja infekciju diagnostikā. Līdz šim laboratorijā infekciju varēja noteikt ļoti vispārējā veidā, jaunā metode būs papildinoša, sniedzot daudz detalizētāku un precīzāku aprakstu jutīgākai diagnostikai.

Analīzes profilaktiskai diagnostikai

Lai arī regulāra analīžu nodošana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sekot līdzi savam veselības stāvoklim, to dara tikai daļa iedzīvotāju. “Centrālās Laboratorija” sadarbībā ar SKDS šī gada pavasarī veiktā aptauja liecina, ka katrs desmitais iedzīvotājs sen nav pārbaudījis savu veselību, nododot analīzes – 11% aptaujāto iedzīvotāju analīzes laboratoriskai pārbaudei nodeva pirms četriem gadiem vai pat senāk.

58% respondentu analīzes nodevuši pēdēja gada laikā, un lielākoties to darījuši profilaktiskos nolūkos pēc ģimenes ārsta nosūtījuma – 48%.  22% aptaujāto atzinuši, ka analīzes nodevuši pēc ģimenes ārsta nosūtījuma, jo bija parādījušās veselības problēmas. Profilaktiskos nolūkos pēc savas iniciatīvas analīzes nodevuši tikai 15% respondentu. No tiem lielākā daļa ir 25-34 gadu vecumā, Rīgā dzīvojošie ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem.

Inga Orleāne, VCA poliklīnikas „Aura” Dienas stacionāra galvenā speciāliste, kardioloģe-reanimatoloģe: “Katrā vecuma grupā iedzīvotājiem būtu ieteicams veikt noteiktas profilaktiskās analīzes, vecumam atbilstošai slimību riska novērtēšanai. Sekot līdzi savam veselības stāvoklim ar regulāriem profilakses izmeklējumiem ir katra individuālais pienākums, kas jāveic ar lielu nopietnību un atbildības sajūtu.”

Vairāk nekā puse no tiem, kas nav veikuši analīžu izmeklējumus pēdējā gada laikā, atzīst, ka jūtas labi un tāpēc profilaktiskas pārbaudes pēc savas iniciatīvas neveic. 18% aptaujāto medicīnisku palīdzību meklē tikai ekstremālos gadījumos. Savukārt aptuveni 6% uzskata, ka analīžu nodošana ir pārāk sarežģīta un laikietilpīga, un tikpat respondentu uzskata, ka tā ir pārāk dārga.

Aptauju “Latvijas iedzīvotāju paradumi saistībā ar laboratorisko pārbaužu veikšanu” veikta 2017.gada aprīļa sākumā. To veica SIA “SKDS”, aptaujājot 1003 respondentus  – Latvijas patstāvīgos iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.