Kā reiz tuvojas mēneša beigas un ir skaidrs, ka nauda maciņā ir krietni sarukusi. Tāpat kā mēs plānojam savus ikdienas darbus, mums jāplāno arī savi ģimenes izdevumi, lai tā teikt, mēneša beigās maciņā nesvilpotu vējš.
Ieskaties SEB Bankas sociālekonomiskā eksperta Edmunda Rudzīša padomos!
- Svarīgākais ir saprast, cik daudz paliek pāri no ienākumiem. Dažu summas noteikti novirzi rezervei, ieliekot bankā krājkontā, daļu var uzkrāt ilgtermiņa produktā, uzrājošā dzīvības apdrošināšanā, lai tiktu veidots uzkrājums un tiktu apdrošināta dzīvība.
- Lielos pirkumus „sadali” pa mēnešiem, iekrājot noteiktu naudas summu! Tas neskādēs ģimenes maciņam. Piemēram, ja vajadzīgs iegādāties apdrošināšanu automašīnai, tad naudu šim mērķim esi krājusi jau gadu.
- Ja ir iespēja, ej ar kājām! Tas ietaupīs līdzekļus automašīnas degvielas iegādei!
- Ja arī tagad šķiet,ka ceļojumam nevarētu sakrāt, noliekot veselu gadu noteiktu naudas summu, šo naudu iespējams sakrāt!
- Uzskaiti arī mazus pirkumus! Mazi pirkumi veido lielas summas, tāpēc ieraksti arī tās savā izdevumu plānotājā!
- Plānojot savus izdevumus, mums vienmēr vispirms jāparedz naudiņa obligātajām izmaksām – jāsamaksā dzīvokļa īre vai kredīts, komunālie maksājumi, par bērnudārzu vai auklītei un tad jālūko, vai kaut ko varam ar tērēt sevis palutināšanai.
Ar naudu brīžiem ir kā ar bitēm –īsti nevar saprast, kur tā paliek! Visticamāk, pārdabisks nekas nenotiek, mēs vienkārši piemirstam pierakstīt, kur esam iztērējuši. Tāpēc saviem izdevumiem un tēriņiem jāseko līdzi un izdevumi rūpīgi jāplāno.
PIESAKIES ARĪ TU ĢIMENES BUDŽA PLĀNOŠANAI!

paliek 60 Ls uz visu mēnesi, bērni grib ēst, galu galā
paši arī, tad ko atlikt, ja vēl pietrūkst???
mazākas algas, tāpēc aicinām pieteikties uz budžeta
plānošanu!
nav ne 100, ne 500 lati - lūdzu komentē, kā lai ietaupa
, ja ienākumi mēnesī ir 80 lati? Vai pierakstīt, ka man
maize ir jāpērk katru dienu vai pārdienās.Pie ie''sanas
ar kājām jau sen esam pieraduši.
nekādu uzticību... cik nav dzirdēts, ka no kontiem
noskaita naudu... kas? kur?... neviens nezin.
iespēju vairs nedomāju.... tas jau tikpat labi var no
mājas nozakt... kāda garantija?
Bet par taupīšanu.. tagad visu cītīgi pierakstu.. un
meiģinu netērēt.. bet dažu brīd tikuntā liekas, kur
tas vis paliek
šķiet, ka esmu vienmēr taupījusi un nekad naudu
vienkārši tā neesmu vējā metusi.
Ja mēs tagad runājam par to, ka vajadzētu atlikt naudu
bankā utt., nu ko tad tagad lai cilvēki atliek, ja alga
sdaudzās vietās ir samazinātas līdz minimumam un par to
braukšanu ar sabiedrisko transportu vai iešanu ar kājām
uz darbu, nu ta sgan ir absurds. Es dzīvoju no viena darba
20km, no otra 35km un tad es iešu ar kājām, nu varbūt
tad jau labāk vispār sēdi mājās un sabiedriskais
transports man sanāk uz pusi dārgāk nekā braukt ar manu
ekonomisko mašīnīti. Lai valdība iet ar kājām, nevis
ar konjoju braukā pa Latviju un tik kladzina, lai tauta
ekonomē, vai tad viņi kaut santīmu ekonomē.
p.s. ļoti atvainojos par tādu tekstu, bet nu jau ir
sakāpis par tālu.
agrāk skaitījām, cik naudiņas kurām pozīcijām
terējam, tagad tas jau ir iegājies tik dabiski, ka jau
zinām, cik un kur varam novirzīt. bēbis, protams, ir
svarīgākais, bet arī te var izvēlēties optimālo
variantu. lielākiem pirkumiem naudiņu iekrājam - tām
pašām jaunajām riepām, piemēram. visur, kur vien var,
dodamies kājām - veselīgi, un bebis tiek pastaigāties.
nav nemaz grūti būt taupīgiem un rēķināt līdzi.
gribam to iemācīt arī bērnam no no agra vecuma.