Drukāt
Īsumā par izmaiņām - māmiņu algām no 2010.gada novembra tiks uzlikti 350 latu griesti. Līdz šai summai tiks izmaksāts pabalsts un 50 % apmērā, kas ir virs griestiem. Maternitātes un paternitātes pabalsti tiks izmaksāti 80 % apmērā. Visām šīm izmaiņām tiks piemērots 306 dienas pārejas periods. No 2010.gada maija, iespējams, vispār pabalstus nesaņems strādājošie vecāki (šobrīd viņiem ir iespēja saņemt 50 % no algas). 8 lati ģimenes pabalsts netiks atcelts, ja vien valdība nelems citādi.
Ar Labklājības Ministru Uldi Auguli sarunājas Sandija Salaka, Māmiņu Klubs.
S. Izstāstiet lūdzu, kāda ir pēdējā informācija par vecāku pabalstiem? Kurā brīdī mainīsies pabalsti un kā būs ar tiesiskās paļāvības principu – tie ir jautājumi, kas māmiņas satrauc visvairāk!
A: Ar šī gada jūliju pieņemtajiem lēmumiem mēs ietekmi sajutīsim nākamgad. Tie bija sāpīgi lēmumi, kas bija jāpieņem, tāpēc mēs atvairām Starptautiskā valūtas fonda un Zviedrijas premjera pārmetumus, ka mēs neesam pildījuši solījumus un budžets jāsamazina vēl par 500 miljoniem. Es fiziski neredzu, kur vēl ko var samazināt. Šajā gadā veiktie grozījumu dotā ietekme ir jāņem vērā, ja vien mēs nevēlamies pazaudēt šo valsti.
S: Bet kas tagad notiek ar izmaiņām maternitātes, paternitātes pabalstos un māmiņu algās? Vai tiek veidota pavisam jauna nodokļu aprēķināšanas politika? Jūs varat izstāstīt, kā tiek rēķinātas nodokļu iemaksas, no kā tad ir arī atkarīgi mūsu pabalsti? Šo jautājumu uzdodam, jo īsti neizprotam griestu nozīmi – vecāki domā, ja jau reiz maksājam nodokļus no lielākas algas, tad arī pabalstam ir jābūt atbilstošam? Kāpēc griesti?
A: Nevienam nav noslēpums, kā radās šī situācija. Tas bija tāpēc, ka māmiņu algas tika ieliktas speciālajā budžetā, bet nodokļu likmes neviens nepacēla. Ir arī ideja, ka šos sociālos nodokļus tomēr vajadzētu pacelt, līdzīgi kā to izdarīja Lietuvā, kad gan darba devējs, gan ņēmējs maksā par 1 % nodokļus vairāk. Ja paceltu sociālo nodokli, tad protams, pabalstiem mēs nevarētu ķerties klāt. Bet šobrīd sociālajā nodoklī vecāku pabalsta likme nav pacelta, un tāpēc var teikt, ka no 2008.gada neviens šo t.s. māmiņu algu nav pilnā mērā nopelnījis, maksājot nodokļus, jo likme ir par mazu.
Tomēr valsts ir uz to gājusi un valsts ir garantējusi cilvēkiem. Protams, ja mēs tagad mēģinam kaut ko mazināt, tad mums ir vienīgi jāievēro tiesiskās paļāvības princips (ne maksātie nodokļi – red.piezīme). Tās būs 306 dienas gan maternitātes pabalstiem, gan vecāku pabalstiem.
Pavisam cita situācija ir ar bezdarbkienu un slimības pabalstiem. Tur īsti tiesiskās paļāvības princips nedarbojas un tur netiks noteikts pārejas periods, jo nav iespējams noteikt, kurā brīdī cilvēks paliks bez darba un kurā slimos.
Bet ko mēs esam rēķinājuši, ka vecāku pabalstiem (un maternitātes/paternitātes pabalstiem) būs 306 dienu pārejas periods un ātrāk par 2010.gada 3.novembri šie grozījumi nestāsies spēkā.
S. Tad sanāk tā, ka griesti vecāku pabalstiem tiek uzlikti tāpēc, ka pēc būtības mēs neesam šo pabalstu nopelnījuši, vienalga vai maksājam nodokļus no pēc iespējami lielākas algas?
A. Tā gluži nav, ka tas netiek nopelnīts. Es skaidroju principus, kā šis pabalsts tika ielikts savā laikā speciālā budžeta izmaksās.
S: Kāda jēga no izmaksu bīdīšanas no viena budžeta uz otru ir vecākiem? Mums jau tas īsti neinteresē, kurā budžetā kas reiz ir ielikts, jo mēs maksājam nodokļus, nevis izstrādājam nodokļu politiku, bet cietēji jau ir iedzīvotāji. Cilvēki taču nesaprot šo griestu jēgu – viņi strādā, maksā nodokļus un gaida, kad no tā būs kāds labums! Griestu jēgu ir grūti saprast tiem, kas maksā godīgi nodokļus no savas algas un ir ieinteresēti savā karjeras izaugsmē. Kā šie pabalstu griesti var cilvēkus vispār motivēt maksāt tālāk nodokļus?
A: Es paskaidrošu, kāpēc mēs palikām pie 350 latu griestiem. (Tātad, līdz 350 latiem būs maksimums, ko varēs saņemt kā pabalstu, bet tālāk virs tiem tad būs iespēja saņemt 50 % no pārējā). No nākamā gada mēs rēķinām, ka vidējā tautsaimniecībā nodarbinātā alga nebūs vairāk par 350 latiem! Es gribu redzēt tos darba devējus, kas maksās lielākas algas. Es nedomāju, ka kādam būs lielākas algas par 500, 600 latiem. Varbūt tikai nelielos izņēmumos. Tāpēc mēs tehniski aprēķinam, cik daudz mēs vēl varam atļauties maksāt iedzīvotājiem pabalstos. Sākumā taču gribēja, lai Labklājības ministrija samazina izdevumus par 92 miljoniem, bet mēs uzstājam uz mazāku samazinājumu, jo, ja būtu jāsamazina par 92 milj, pabalstu nebūtu vispār.
S. Bet ko lai mēs atbildam cilvēkiem, kuriem ir tomēr lielāka alga par tiem 350 latiem? Ģimenēs taču rēķina kopējo budžetu, ir abi strādājošie, ir vairāki bērni, cilvēki ir rēķinājušies ar noteiktiem ienākumiem, bet tagad valsts nosaka robežas, lai gan nodokļus taču esam spiesti maksāt no pilnām algām , tur nav griestu!
A. Valsts jau nekad neplānoja, ka mēs būsim šādā krīzes situācijā. Ja mēs parēķinam, cik daudzi par šiem gadiem nav maksājuši nodokļus, saņēmuši algu aploksnē, viņi jau arī ir līdzvainīgi pie notikušā.
S. Ģimenes cilvēki, redzot, kas notiek ar pabalstiem, saka – nodokļus vairs valstij nemaksāsim. Ja jūs redzat visus šos ciparus, budžetu, jūs spriežat no citām pozīcijām, bet vidusmēra ģimenes cilvēkam, kam jārūpējas par saviem bērniem, par savu labklājību, tas nav izprotams, un nav nekādas motivācijas šos nodokļus maksāt, jo viss, ko viņš redz – vasts man atņem pabalstus, ko esmu nopelnījis, maksājot nodokļus no savas algas.
A. Tas nebūs risinājums, ja cilvēki tagad atteiksies maksāt nodokļus. Visiem ir jāsaprot, ka mēs neesam normālā situācijā. Arī grozījumi pabalstu izmaksās būs tikai uz 2 gadiem – tas varētu būt 2010. un 2011.gads., kad mums ir jātiek ārā no krīzes un mēs vispār kaut ko varētu maksāt. Lai nav situācija, ka mēs pēkšņi sākam maksāt visiem pabalstus tikai minimālās algas apmērā.
S. Bet vai ar laiku nepastāv iespēja, ka māmiņu algas varētu nogriezt pavisam?
A: Tāds variants šobrīd netiek apskatīts. Mēs liekam priekšā pēc iespējas mazāk sāpīgo risinājumu – griestus līdz 350 latiem un 50 % apmērā pārējo, lai atstātu cilvēkiem motivāciju maksāt nodokļus. Protams, tas ir uz laiku! Ja mēs – latvieši, gribam izķepuroties, mums jāsolidarizējas visām iedzīvotāju grupām, lai tiktu pie labākas dzīves. Speciālajā budžetā plānotais deficīts vien šogad ir 206 miljoni mīnusā, bet nākamgad prognozējam, ka tie jau būs 240 miljoni, kas mums trūks, un ieņēmumi valstī turpina samazināties.
S. Kā jūs vērtētu Iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces izteikumus, ka vajadzētu atteikties arī no ģimenes pabalsta – 8 latiem mēnesī?
A. Pagaidām mēs (LM) esam šo pabalstu nosargājuši. Arī pēdējā MK sēdē mēs likām priekšā ziņojumu, kur šo pabalstu iesakām saglabāt.
S. Tad mēs – vecāki, varam Iekšlietu ministres paziņojumos neklausīties? Tā ir viņas problēma, ko viņa domā par šo 8 latu pabalstu?
A. Katrs skatās no savām pozīcijām. Vienam tie 8 lati ir svarīgi, citam nav.
S. Ģimenēs, kurās ir vairāki bērni, šis pabalsts ir ļoti būtisks!
A. Mēs skatījāmies pēc mūsu statistikas, kā ir pieprasīts ģimenes valsts pabalsts – tikai 80 % to vispār ir pieprasījuši. Tas nozīmē, ka cilvēki lielākiem ieņēmumiem pēc tiem 8 latiem nemaz neiet uz VSAA tos pieprasīt.
S. Ja mēs rēķinam, ka vidējā alga visiem būs ne lielāka kā 350 lati, tad taču arī tie 8 lati būs no svara, ne tā?
A. Tāds arī bija mūsu arguments valdības sēdē, jo mājsaimniecību ienākumi krīt. It īpaši ņemot vērā, ka tiek atcelti citi atvieglojumi, piemēram, noņemtas atlaides skolēniem braukšanas atlaides pilsētas transportos. Mūsu viedoklis ir, ka šo pabalstu vajag atstāt.
S. Kā ar strādājošajiem vecākiem?Kādas izmaiņas un kad skars viņus?
A. No nākamā gada maija strādājošie vecāki nesaņems pabalstus (t.s. māmiņu algu).
S. Pēc 7 gadiem tie bērni, kuru pabalsti jau būs apgriezti, sāks iet skolā. Un māmiņas izsaka stipras aizdomas, ka skolas būs tukšas, nebūs, kas tajās mācās, jo bērni no nākamā gada dzims mazāk. Kā tad paliek ar valsts politiku dzimstības veicināšanai? Jo nebūs jau iedzīvotāju, kas atmaksās starptautisko aizdevumu, kura dēļ tā cīnās un samazina vecāku pabalstus! Vai pēc gadiem tomēr neizrādīsies, ka katrs bērns ir bijis svarīgs, kas piedzimst Latvijai?
A. Arī šobrīd ir pietiekoši svarīgi tie bērni. Un mūsu lēmumi jau nenoliek nevienu, ka kāds paliek vispār bez naudas! Man arī divi bērni dzima, un viens man dzima 94.tajā gadā un otrs – 96-tajā, un nebija agrāk dāsna tik valsts pret mani.
S. Pēdējā laikā runājot par vecāku pabalstiem no valsts puses izskan tāda tendence, ka šie pabalsti ir bez maz kāda ekstra vai dāvana no valsts puses. Vai tā?
A. Tā nav. Mēs esam bijuši visos savos izdevumos dāsnāki, nekā mēs varējām nopelnīt un tā tas bijis sākot jau no 2001.gada.
S. Runājot par valsts kopējo attieksmi un dzimstības veicināšanu, normāli ir, ka valstī tomēr ir kādi pasākumi, kas vērsti bērnu un jauno ģimeņu atbalstam. Kā tad ir ar mūsu valsti? Viena lieta ir pabalstu politika, bet bez naudas jau ir arī visi pārējie pasākumi. Ok, šobrīd esam krīzes situācijā, naudas nav, bet kā ar pārējo atbalstu? Nodokļu atvieglojumi, īpaša uz ģimeni vērsta politika, galu galā – šīs auditorijas interešu aizstāvība! Mēs nevaram saprast, vai vispār tiks izstrādāta jelkāda atbalsta sistēma māmiņām, bērniem?
A. Es nepiekrītu, ka mēs vispār nedomājam par māmiņām un bērniem. Valdība to tik vien dara, kā domā par māmiņām, vecākiem! Ja valdība nedomātu par to, tad tiktu vienkārši pieņemts lēmums - vecāku pabalstu nav! Šobrīd nav tāds lēmums. Mēs tikai uz laiku ierobežojam šos pabalstus. Un tas tā ir tikai tāpēc, ka mēs nevaram nopelnīt vairs tik daudz , lai mēs varētu atļauties realizēt uzņemtās saistības. Problēmas ir ar pensionāriem. Pēc kara dzima daudz cilvēku, kuri tagad ir pensionējušies, un mūsu valstī 1 strādājošais ir spiests pelnīt pensiju 1 pensionāram. Tā nav normāla situācija. Normāli būtu, ja vismaz 3 strādājoši uzturētu 1 pensionāru.
S. Situācija taču paliks arvien kritiskāka. Ņemot vērā, ka jauni cilvēki turpinās braukt ārā no valsts.
A. Daļa droši vien ka izbrauks ārā, daļa paliks te. Pasaulē nekad tukša vieta nepaliek!
S. Ko tas nozīmē – pasaulē tukša vieta nepaliek? Tad tie ir citu tautību iebraucēji, kas te dzīvos un citu tautību bērni?
A. Mēs jau varam dzīvot ar tādu domu, ka te nekā nav un ka jābrauc prom , bet kas tad valsti veidos un cels?
S. Neviens jau aiz laba prāta negrib braukt prom...
A. Piemēram, holandieši un dāņi ber ciet jūru, lai viņiem būtu vairāk zemes, mēs audzējam nezāles savā zemē un nemākam apkopt to pašu, kas mums ir. Arī mums tepat ir iespējas.
S. Iespējas ir, bet tomēr tie ir 350 lati, kas mums draud. Bet runājot par nodokļu politiku – nu nav tas godīgi attiecībā pret māmiņu algām. Varbūt, ka šī sistēma ir radikāli jāmaina, ja tā nedarbojas? Iedomājieties, sievieti – māmiņu, tas ir tikai 1 gads, kad viņa saņem šo pabalstu! Ir nepieciešami vēl citi papildus atbalsta pasākumi ģimenēm ar bērniem, vēl kādi atvieglojumi, ja valsts nevar samaksāt pabalstus.
A. Bet varbūt, ka mums ir jāvirzās otrādi – jāņem nost visi atvieglojumi, bez maksas veselības aprūpe, par apgādībā esošu bērnu, par izglītību? Un tad jāmaksā tikai pabalsts?
S. Bet tas ir tikai 1 gads, kad saņemam māmiņu algu! Tas ir bērns, kā dēļ šis pabalsts ir. Mēs nevaram saprast arī valsts attieksmi pret sevi.
A. Gaidāmās izmaiņas jau neskars vecākus, kas gaida vai kam ir bērni šodien.
S. Bet ģimene jau plāno varbūt ne tikai vienu bērnu, domājam taču arī par nākotni, tamdēļ mums ir svarīgi, kādi būs šie pabalsti.
A. Tāpēc ir pārejas periods, lai ģimene var saplānot savas tālākās darbības.
S. Saplānot nelaist vairs pasaulē bērnus?
LM darbinieces piebilde:
Ministrijas rīcībā ir pētījums, kas pierāda, ka nebūt pabalsti neveicina dzimstību. Svarīgākais faktors, kas to veicina, ir stabili darba apstākļi, kad pēc bērna kopšanas atvaļinājuma ir kur atgriezties darbā. Tas īpaši svarīgi ir vecākiem ar pirmo bērniņu – lai būtu darbs, un nebūt pabalsta apjoms ir tas noteicošais.
A. Mēs pētījām, kādu efektu uz dzimstības pieaugumu ir atstājuši pabalsti. Faktiski mēs redzam, ka uzlabojums ir bijis ļoti niecīgs
S. Bet dzimstība taču pieauga pēdējos gados?
A. Jā, dzimstība pieauga, taču ne uz pabalstu rēķina. Tā pieauga tāpēc, ka 80-tajos gados fiziski piedzima vairāk sieviešu, kas tagad ir reproduktīvā vecumā. Ir grūti pateikt, vai dzimstība tagad samazināsies. Ja mēs paskatamies uz vēsturi, tad pēc kara dzima ļoti daudz bērnu, arī krīzes laikos parasti dzimst ļoti daudz bērnu. Mēs nevaram apgalvot, ka pabalstu samazinājums spēcīgi ietekmēs dzimstību un tā samazināsies. Es gan neesmu tik labs prognozētājs, bet mūsu speciālisti pēta šīs tendences.
S. Mums ir bijušas sarunas arī ar Zviedrijas medijiem, un tagad mēs redzam, kā Zviedrijas valdības vadītājs attiecas pret Latviju, aizstāvot banku intereses un ietekmējot lēmumu pieņemšanu mūsu valstī. Kā tas būs – vai valsts tomēr neaizstāvēs savu iedzīvotāju intereses, bet galvenais, kas jūs šobrīd interesē – ir kā izpatikt starptautiskajiem aizdevējiem? Mēs stipri šaubāmies, ka zviedru māmiņām būtu iespējama šāda situācija, ka ar vieglu roku tiek samazinātas viņu sociālās garantijas. Latvijā jau tagad tiek apdraudētas bērnu tiesības.
A. Mēs nevaram salīdzināt Latviju ar Zviedriju. Starp citu, zviedri saviem vecākiem paternitātes un maternitātes pabalstus nemaksā pilnā apjomā (tāpat arī mums būs tikai 80 % no algas šie pabalsti). Tagad sanāk, ka Latvijā maternitātes/paternitātes pabalsts ir lielāks nekā cilvēks vispār ir pelnījis, jo pabalstu jau maksā 100 % apmērā nevis no algas, ko cilvēks saņem uz rokas, bet gan no aprēķinātās algas pirms nodokļu atmaksas. Tāpēc arī tāds samazinājums. Faktiski jau no šī pabalsta mēs nesamaksājam arī iedzīvotāju ienākumu nodokli. Līdz šim Latvija ir bijusi ļoti dāsna!
Ja mēs varētu nopelnīt tik daudz, cik zviedri to var izdarīt, varētu arī maksāt vairāk.
S. Mēs tomēr gribētu, lai valstī kāda institūcija sāktu nopietni lobēt ģimeņu ar bērnu intereses. Šobrīd jūtamies stirpi neaizsargāti no savas valsts puses. Nav pārliecības, ka kādam vispār rūp mūsu intereses. Kura ministrija un kas tad par to atbild?
A. Visas bijušās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas funkcijas ir pārņēmusi Labklājības ministrija. Gan audžuģimeņu politika, gan viss pārējais ir LM rīcībā. Nekas jau nav mainījies. Piemēram, audžuģimeņu atbalsts saglabāts esošajā līmenī. Tāpat arī bērniem – invalīdiem nekas nemainīsies. Šos pabalstus, kas ir līdz 100 latiem, mēs nevaram samazināt.
Es jau būtu priecīgs, ja Finanšu ministrija palielinātu savus iekasējumus, kā arī sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienstu un darba inspekciju mēs spētu samazināt nelegālo nodarbinātību, kas šobrīd ir tik izplatīta. Pēc mūsu un Eirobarometra prognozēm tie ir 300 000 darbspējīgo cilvēku, kas strādā nelegāli, plus 148 000 cilvēku ir bezdarbnieki. Tas nozīmē, ka gandrīz puse no visiem darbspējīgajiem nesamaksā nodokļus.
S. Nevaram jau tikai cilvēkiem pārmest. Acīmredzot kaut kas visā sistēmā nav kārtībā.
A. Vai nu sistēmā, vai kaut kas galviņās nav kārtībā! Pie mums iedzīvotāju ienākumu nodoklis ir vismazākais Eiropas savienībā. Viens nelegāli nodarbinātais iedod valstij zaudējumus 1000 latu gadā. Tas nozīmē, ka tie ir 300 miljoni latu zaudējumi gadā, ko šie 300 tūkstoši rada.
S. Kāds ir plāns uz priekšu? Kādas cerības jūs varat dot?
A. Ir mums dažādas programmas un attīstības stratēģijas. Man pašam patīk Šveices valsts piemērs – tā balstās uz 3 principiem – ticība, labklājība un drošība. Ticība pašam sev, savai valstij, ka tā spēs pastāvēt un ko es tai spēju dot; nodrošinātība un labklājība pirmkārt caur darbu, tas, ka visi pēc iespējas vairāk strādājam un nodrošinam sev vecumdienas; drošība – valsts garantijas un iekšējā un ārējā drošība.
S. Mums ir arī vientuļie vecāki, kurus ļoti īpaši skars pabalstu griesti – kā gan viena vientuļā māmiņa spēs sevi un bērnu nodrošināt, ja iespējas būs tik ierobežotas?
A. Es būtu ļoti uzmanīgs jautājumā par vientuļajām ģimenēm. Jo tikko mēs kādu nostādīsim īpašā statusā, tad mūsu valstī būs tikai vientuļie vecāki. Manuprāt, jāvirzās būtu uz pilno ģimeni.
S. Bet ignorēt taču arī to nevar, ka tādi vecāki ir.
A. Mēs neuzraksīsim individuālus likumus katram iedzīvotājam.
S. Kā jūs komentētu to, ka ģimenes ar maziem bērniem sastāda gandrīz pusi no tiem, kas šobrīd iet pēc palīdzības uz sociālajiem dienestiem? Ka tā faktiski kļūst par maznodrošinātu iedzīvotāju grupu? Vai tas ir pieļaujami? Māmiņu Kluba aptaujas rāda, ka ģimenēm ar maziem bērniem ir ļoti ļoti grūti izdzīvot jau tagad.
A. Valsts prezidenta sasauktajā darba grupā mēs nācām klajā ar priekšlikumu, ka ir jādomā par kredītņēmējiem. Bankām arī ir jādalās savos zaudējumos, jo dēļ viņu agresīvās politikas izput tās mājsaimniecības, kas bija salīdzinoši turīgas un plānojot savus ienākumus varēja atļauties iegādāties savu vienīgo mājokli, tagad jāmēģina viņus atbalstīt.
S. Kā tas būs iespējams? Mēs esam atkarības lokā, jo starptautiski aizdevēji taču aizstāv banku intereses, un valsts ir spiesta piekāpties un samazināt savu iedzīvotāju pabalstus.
A. Tie paši ārsvalstu “rājēji” saka, ka banku tīkls ir tik stiprs, ka Baltijas stāvoklis tās neietekmēs. Protams, tās valstis, kuru iedzīvotāju pensijas ir atkarīgas no viņu banku stāvokļa, būs ieinteresētas tās aizstāvēt. Latvijas valdība ir iestājusies par vienīgā mājokļa kredītņēmējiem un aizstāvēs to intereses.
S. Mums ir bijušas sūdzības par tiesu izpildītājiem, kas atvelk maksājumus arī no bērnu naudām, bet tas nav likumīgi.
A. Par šādiem gadījumiem ir jāziņo atbilstošām instancēm.
Māmiņu Kluba piebilde:
Nobeigumā Māmiņu Klubs vienojās ar Labklājības ministriju, ka visa informācija par pabalstiem un vecāku individuālie jautājumi tiks atbildēti no ministrijas puses, skaidrojot dāžadas situācijas un pabalstu jautājumus.
Esam apkopojuši arī jūsu individuālos jautājumus un ceram, ka Ministrija tuvākajā laikā uz tiem atbildēs!
laikā, tad kāpēc par atņemto naudu valsts nevar izsniegt
parādzīmes tiem, no kuriem principā tā aizņemas? Un ja
arī tā nevarēs norēķināties naudā, ir taču vēl citi
varianti kā to atlīdzināt? Tagad, kad draud vienkārši
nogriezt, ir sajūta kā Bankas Baltija laikā, kura
bankrotēja un nevienam neko neatdeva, jo viss bija
izsaimniekots. Tagad ir tas pats - mēs valstij uzticējām
savu naudu un tā to izsaimniekoja. Bet valstij tomēr ir
vairāk variantu kā kompensēt izsaimniekoto, lai visiem
aokrāptajiem nebūtu tikai viena vai divas vēlēšanās -
nekad un neko šai valtij nemaksāt nodokļos vai aizbraukt
no šejienes.
esmu nopelniijusi uz pusi vairaak????
tikai taapeec ka gruuti laiki, smiekliigi, valsti ir ko
samazinaat , ne jau pabalstus un pensijas un par paarejas
periodu laikam tu vispaar nedomaa, ar ko tad mums maaminjaam
reekinaaties?????? ar to ka jebkuraa bridii var atnemt
pabalstu un samierinaaties??
maz,lepno dzīvošanu jāaizmirst uz laiku.
-50% un tad vispar neko!!!!!?????
pārējās, jo ātrāk jau tāpāt neviens nevar pateikt,
pat ne ministrs. Mūsu ģimenē esam viņam zvanījuši
paši,arī tad drošas skaidrības nav. Tā kā gaidam.
2010.g.maija tiem strādājošiem, kas jau saņems, bet
pārliecināti viņi nav, tapēc jāseko un jāgaida, kad
parādisies kāda jauna informācija. Tā man viņi
atbildēja uz vēstuli, ko nesen sūtīju.
neformālā vidē vēl lemj likumus, tākā viss kā nākās
šajā valstī pie mums....
es to visu esmu lasiijusi, tacu VSAA sakaa ka nemaksaas
nevienam no 2010.g. 3.maija. protams naaks tuvaak sis
datums, tad arii veersiisos rakstiski pie LM, taa kaa tik
loti nesatraucies un necepies, vienkaarss jautajums tas
bija.
www.lm.gov.lv
Tie vecāku pabalsta saņēmēji, kuri bērna kopšanas
laikā neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, bet
strādā vai gūst ienākumus kā pašnodarbinātie, no
2009.gada 1.jūlija līdz 2010.gada 2.maijam vecāku
pabalstu saņems 50% apmērā no piešķirtā vecāku
pabalsta. Ja bērns būs dzimis līdz 2010.gada 2.maijam, un
vecāku pabalsta saņēmējs bērna kopšanas laikā arī
strādās, vecāku pabalstu 50% apmērā no piešķirtā
pabalsta apmēra varēs turpināt saņemt, kamēr bērnam
apritēs viens gads, t.i. arī pēc 2010.gada 3.maija.
Tas taču jau ir pieņemts, grozot 2009. gada budžetu. Par
2010. gada budžetu jau tikai lems vēl 12.10.2010. Skaidrs
tikai tas, ka griezīs vēl. Jautājums tikai, cik daudz.
vakar rakstiiji ka sodien zvaniisiiet uz LM, lai pajautaatu,
vai straadaajosajam pabalstu maksaas peec 2010.g. maija, ja
sis pabalsts ir piieskirts ieprieks.
loti gaidu atbildi, nav saprasanas kaa buus...
Spriežot pēc pareizrakstības kļūdām, patiešām ticu,
ka bija iespējams strādāt darbā, kurā algu maksāja
aploksnē (gaterī, piemēram); tādi par kredītiem pat
sapņot nevarēja.
Es arī neatbalstu pukstēšanu un vaimanāšanu, jo
vieglāk no tā nekļūst, taču kļūst patiešām nelabi,
ja jālasa šādi komentāri.
Labi gan, ka visu uz priekšu jau spēj paredzēt...
Un, ko tad pārmet māmiņām, kuras nodokļus maksāja, ja
pati būtu bijusi pukstētāja?!
latviešu mentalitāte ir pasīva,lai paši risinātu
situāciju.latvijai nau nekā daudz ko piedāvāt,lai
izķepurotos no krīzes,kā tikai nodokļi un pabalsti.agri
vai vēlu tam bij jānotiek,iepriekšējā valdība
nedarīja itin neko,lai tādu situāciju
nepieļautu.vecākiem jārēķinās pašiem ar saviem
spēkiem nevis ar pabalstiem.man arī daudz ko
vajadzēja,taču kredītus neņēmu,jo diemžēl tādu
situāciju paredzējām ar ģimeni,cik tad var dot tos
kredītus latvija pārāk maza valsts ar maz resursiem.visi
visu grib tikai strādāt negrib.man pabalsts ir minimālais
ar kuru nerēķinos,kad strādāju nodokļus nemaksāju un
kā izskatās pareizi darīju,jo pukstētu tā pat kā jūs
visas
tā neko sev komentāriņš!
TIE BĒRNI IR, un vislielākā problēma ir pensionāri.Neko
teikt labs labklājības ministrs.
Bet vispretīgākie ministri ir melīgā Koķe un pārgudrā
Mūrniece
personīga"
jānogriezj ministriem un augstākajiem ierēdņiem, kādas
piemaksas un ekstras jāatņem, lai izpildītu starptautisko
aizdevēju prasības? man ir smagas aizdomas, ka ja piem.
visiem atņemtu dienesta auto un pārdotu, tad naudiņa
pietiktu visam...
un ja apmaksātu degvielu mēnesī par, teiksim 50% mazāk,
varētu pabalstus atkal maksāt normālā apmērā. labprāt
ziedotu naudu šādam pētījumam, lai ir viņiem ko iebāzt
acīs!
utt, kapec vini beidzot pa visam reizem sev nenogriez algas,
lai samazina no 2000ls, lidz 350ls, un tad uzreiz atradisies
tie mekletie 500 miljonu ls...un nebus jalauz galva kur lai
mekle to naudu..............
pilnigi riebjas klausities ko vins tur muld
bērnu."---ministra cienīgs izteikums!!!
Vienkāršiem vārdiem runājot,ja naudas nav,tad ņemamies
pa gultu!
vīzija,ka nebūs ne griesti,ne 50 proc,ne
8Ls.........nebūs vispār pabalsu!!!Budžets vēllllll
jāsamazina par 500 milj!!!!!!Kur tad viņus raus!?
bērniņš. Jo līdz šim es nevarēju to atļauties,
mācību maksa, dzīvokļa kredīts, tad veselības
problēmas. Beidzot domāju, ka varēs sākt cilvēcīgu
dzīvi, bet nekā. Jāatgriežas atkal pie santīmu
skaitīšanas.
kuriem otrs bērniņš piedzims,kamēr pirmais vēl nebūs
divus gadus vecs.
tādas leiputrijas kā bija kādus 3 gadus nebūs nekad.
esmu dzimusi 80 tajos gados. Un??jā, esmu "reproduktīvajā
vecumā"... Šobrīd ir pirmais bērniņš, gribētu otru,
bet ātrāk par 35 gadiem laikam necerēt... tas ir
normāli?
protams, runa nav tikai par pabalstu. Bet par KOPĒJO
situāciju!!!!!! ne uz ko šobrīd nevar paļauties, katru
dienu jāgaida "jaunumi", kas nu nemaz nav labi! tā nav
normāla sociālā situācija... par to ir runa. Nav vietu
dārziņos, samazina par apgādībā esošo neapliekamo
summu... tās ir lietas, kas ietekmē IKDIENU...
gribas dzīvot, nevis katru dienu existēt un domāt, ko
vēl apcirps, ko vēl "labu" izdomās cilvēki, kam NEKAD
mūžā nesaprast vienkārša cilvēka ikdienas dzīvi!
jāsolidarizējas visām iedzīvotāju grupām, lai tiktu
pie labākas dzīves"-kā izpaužas ministru
solidaritāte?Lai sev algām uzliek 350LVL..
būtu jāuztur mūsu bērni! Tā taču ir mana atbildība un
mana izvēle, ka man viņi ir.
bērnu nauda arī ir 8 lati?
Gribētoas atbildi uz šo jautājumu,viņi ir tādi paši
cilvēki kā mēs,viņi ne ar ko neatšķiras no mums,ne
tā???!
vajad ēdamo,drēbes,zāles utt.?
Vai tie minisr=tri vispār nedomā ar galvām?
Viņiem jau pie kājas,kas notiek,labāk domājiet kā
palielināt,ne samazināt?!
to kā atbalstīt ģimenes ar bērniem, kas šo iemeslu
dēļ (neplānotā pabalsta (algas atvietojuma) dēļ)
nespēs dzīvot savā vienīgajā mājoklī, jo nespēs segt
kredīta summas. Lai nāk pretī ģimenēm un piedāvā
samazināt ikmēneša maksājumu līdz tam pašam 2011.
gadam. Arī tas būtu risinājums, jo daļa līdzekļu
paliktu ģimenē.
vismaz liidz sim), ka tiem straadaajosajiem kuriem sis
straadaajoso pabalsts buus pieskirts, tiks maksaats liidz
beerna 1 gada vecumam. bet paareejiem kuriem berns piedzims
peec 2010.g. 3.maija straadaajoso pabalstu nemaksas vispaar.
tad nu nav skaidriibas, vai es sanemsu straadaajoso pabalstu
peec maija, vai neeee.
nekad... Bet konrētā gadījumā kaut kāda skaidrība jau
būs tikai tad, kad budžetu apstiprinās Saeimā. Pašlaik
tie ir tikai iespējamie varianti. Bet par strādājošiem
ir taču jau pieņemts - no maija 2010. nesaņems neviens.
Tur kaut ko var mainīt tīk Satversmes tiesas lēmums.
valstīs nav ", bet vai viņi zin cik lielas ir bērnu nudas
piem. Dānijā 1000kr mūsu naudā aptuveni 90 Ls + vēl
citi bonusi
ministriju, bet mūs jau brīdināja, ka nav šobrīd 100 %
pārliecības, kā īsti būs, jo budžets jau vēl nav
pieņemts
Gribētu 100% skaidrību un drošību...ja mēs no septembra
saņemam pabalstu,tad mūs neskars šīs izmaiņas -
konkrētāk tas,vai no maija,ņemot vērā to,ka pabalsts ir
uz strādājošo tēti,jo es nestrādāju, mēs turpināsim
saņemt tos 50% no tēta algas,vai tomēr no maija tad mēs
neko nesaņemsim???
AUGULIS izteicās,ka šīs izmaiņas jau neskars tos,kas
gaida bebi,vai kam jau ir...tad it kā sanāk,ka m
ūs neskars???
ĻOTI GAIDU ATBILDI.
nestrādājošais- pabalstu.Tas, ka līdz šim tas bija
iespējams,bija baigais bonuss.Un pabalsti vispār ir lieta,
ar kuriem 100%nekad nevar rēķināties.To vajag
atcerēties. Ja tiek ievērots tiesiskās paļāvības
princips, tad man šīs izmaiņas ir saprotamas- vismaz tie,
kas vēl negaida mazuļus, varēs izrēķināt, vai viņi
jaunajā sistēmā to var atļauties, vai nē. Negodīgi
būtu, ja tagad ar 1.janvāri pateiktu- viss, griesti un
cauri!
tagad maksā.
Pasaulē nekad tukša vieta nepaliek!!!
Manuprat ar siem vardiem Augula kungs ari paradija savu
attieksmi. Cilveki- bijusi nebijusi. Aizbrauks vieni,
atbrauks citi.
nemaksas, arii tiem kuriem jau pabalsts ir pieskirts
nemaksas??????
vecākiem nav pabalstu. To vajadzēja jau sen ne tikai no
2010 gada kautkāda datuma. Ja strā'd'ā, tad strā'dā un
saņem algu, ja nestrādā, tad pabalstu- viss loģiski. Un
8 lati jau tā ir smiekla nauda,tad kāda starpība- ir tas
pabalsts vai nav. Vienreiz uz veikalu aiziet.
Arī 350 Ls griesti ir normāls cipars, jo par to naudu var
dzīvot (protams, ja sanāk tie 350 no algas).
novembra, nevis šogad! Lūdzu mieru
notiek! Paldies!
skars, ja pareizi saprotu, esmu 4 grūtniecības mēnesī un
uzskatu,ka tiesiskās paļāvības princips attiecībā pret
mani ievērots netiks.
Un visiem citiem,kas vēl negaida bērniņu, pēc šādas
politikas īstenošanas ir tikai viens ieteikums - tīt
makšķeres, strādāt citur un laist pasaulē citu valstu
pilsoņus.
Par vientuļajiem vecākiem vispār vāks!!! Atbalsta
vispār nav, kaut arī tādu ir ne mazums!
Bēdīgi! Sūdīgi! Un demotivējoši!
ka būs pārejas periods gan māmiņu algu griestiem, gan
maternitātes pabalstiem, jo līdz ar to jau mums, kam
bebuči punčos tas skars maz.
Nexochet li on sam poprobovatj pozitj na 350 Ls, a pered
etim nalogi zaplatitj so svoej tepereshnej z/p ?? Kogda ze u
nashego praviteljstva v golove chto nibudj pojavitsja??? ...
atbildēm.....viņš ir ļoti auksts cilvēks,pat brīžiem
liekas,ka viņš vnk smejas par mums parastajiem
cilvekiem.!!!!!!!!!!!
nostaaja pabalstu sisteemaa.