Drukāt
Cilvēka vārds ir viņa identitātes zīme, ko piešķīruši vecāki. Ar to dzīves laikā vai nu bērns sadzīvo, vai arī jūtas neomulīgi. Par vārda nozīmi cilvēka dzīvē Māmiņu Kluba radio stāstīja numeroloģe Vlada Merzejevska.
Vārds ir ļoti svarīga cilvēka sastāvdaļa, ko bērnam dod vecāki. Ja vārds ir pareizi izvēlēts, tas palīdzēs bērnam dzīves ceļu noiet labvēlīgāk. Vecākiem, īpaši jau māmiņai, bērnam liekot vārdiņu, rūpīgi jāieklausās sevī un jācenšas nevis pieņemt ieteikumus no radiem un draugiem, bet gan sajust vārdiņu sevī. Ir taču zināmi gadījumi, kad māmiņa saka – vārdiņš pie manis vienkārši atnāca!
Katram bērnam ir savs vārds – pat ja bērniem ir viens dzimšanas laiks un vienādi vārds, likteņi viņiem tā vai tā būs dažādi ar kopējām iezīmēm, jo ir dažādas ģimenes, dažādi dzīves apstākļi.
Ja mamma ar tēti nevar vienoties, var ielikt bērnam divus vārdus. Ne vienmēr bērns var sadzīvot ar savu vārdu - tas neatbilst bērna iepriekšējām vibrācijām. Tad vai nu bērns izdomā sev iesauku, vai arī, ja viņam ir divi vārdi, izvēlas to, kas patīk labāk. Pavisam lielas nepatikas gadījumā sasniedzot 16 gadu vecumu, vārdu var arī mainīt.
Bieži vien vecāki ieliek bērnam tādu pat vārdu, kāds ir vecvectēvam, tēvam vai vecvecmāmiņai, vecmāmiņai un māmiņai. Numerologi iesaka ar šādu tendenci uzmanīties. Liekot vārdu, jāņem vērā tā vēsturiskā bagāža, jo kaut kādas rakstura īpašības cilvēkiem ar vienādu vārdu būs līdzīgas. Numeroloģe Vlada iesaka: „ Es vienmēr vedina vecāku padomāt, vai jūs gribat, lai bērnam ir tāda nasta? Vārds ir jāmāk nest!”
Vairāk par numeroloģiju bērna dzīvē klausies ŠEIT!
meitenei vādiņš vienkārši nebija izdomājams.... tā nu
skatoties "Ilgais ceļš kāpās" ausīs iekrita Rihards -
tā arī palika.Tagad redzu - īsts Lauvassirds, kā
Ričards! Tagad ar meitiņu arī jutu, ka noteikti būs
mazulīte un "piemērīju" dažādus vārdiņus, bet vai nu
tā sauc jau katru otro vai nesaskanīgs ar uzvārdu, tad
palīgā nāca vecvecāku metode - kad pēc dzimšanas
dienas piemeklē vārdiņu +/- 3 nedēļas, tā sirsniņā
iekrita Arianda. Vecmāmiņas gan brīnījās, bet tagad
katra atradusi savu mīļsaīsinājumu Andiņa un Arinočka,
bet mūsu ģimenei jaukāka par Ariandiņas vārdiņu nav.
Arī brāļuki lepni stāsta kā sauc māsiņu.
Esmu pārliecināta, ka vārdiņš, ko māmiņa nēsā visus
ilgos mēnešus, mazulītim nevar būt neīstais.
ka būs meita, meklējām vārdiņu. palikām pie 2
variantiem vai būs Gerda, vai Patrīcija? nolēmām atstāt
abus, jo tad mazajam būtu arī mīļvārdiņš -
gepardiņš. Tā nu gāja laiks un, runājoties ar puncī
esošo mazuli, lietojām mūsu jauko mīļvārdiņu. Mēnesi
pirms dzemdībām tiku slimnīcā ar nieru problēmām.
Paprasīju, vai var paskatīties, vai ar mazulīti viss
kārtībā, ārste paskatījās un beigās pateica: "Jums
būs veselīgs PUIKA!" Vīrs no krēsla nokrita. Sākās tas
pats riņķa dancis par vārdiņu. Šoreiz vai nu Toms , vai
Markuss. Palikām pie Markusa, jo mūsu apkārtnē šāds
vārds ir retums.
1. Krustītais
2. Nosauktais
3. Stiprinātais
Manai meitiņai arī jau ir pirmie divi, trešo izvēlēsies
pati.
kad vēl nezinaju ka būs dvīņi, izdomāju, ka ja būs
meita,saukšu par Agnesi,puiku - Andris.Uzzinajām dvīņi!
Tētis izdomāja otram bērniņam Anda vai Andis!
Tagad manām princesēm jau 5 gadi Agnese un Anda!Ar
vārdiņiem lepojās!Tā arī bieži ir: Andiņa vairāk pie
tēta,Agnese pie manis.Ari dārziņā audzinātājām pašas
saka "Esmu tēta meita Anda vai Agnese-mammas meita"
Par vārdu nozīmi un raksturu izlasīju vēlāk.Dažreiz
liekas,ka dažas rakstura iezīmes atspoguļojas
meitās.Laigan viņas man ir Auniņi un dzimušas 04.04.04
Pūpolsvētdienā!
Lai visiem vecākiem bērnu vārdiņi "atnāk" pie mazās
dzīvībiņas!
plānojām viņu. Likās - citādi nevar būt! Nu esmu
grūtniecības 38.nedēļā un sāku domāt par to, vai esam
izvēlējušies pareizi, jo iepriekš par padziļināto
nozīmi nebiju interesējusies (vārds ir no Bībeles, un ar
to man toreiz pietika)... Tagad esmu visu dienu nosēdējusi
internetā, nomocījusies ar šaubām, izgājusi vēlreiz
cauri visam kalendāram un saprotu, ka šo bērniņu sauc
tieši tā, kā mēs viņu gaidām, un no visām
iespējamajām nozīmēm ticu vislabākajam
skaidrojumu!
Diemzēl manam vārdam tāda nav jo nav ierakstīts
kalendārā.
viss tā arī būs kā tur rakstīts
bērnam svētki nebūšot.
patika abiem, bet tagad kad gaidam otru... Nevaram vienoties
- vīrs grib Jāni, jo tad būšot kur svinēt svētkus, bet
man tik ļoti tas vārds liekas nonēsāts un ne manam
mazajam!
vārdiņi. Lai gan biju pārliecināta, ka meitiņu gribu
saukt par Laumu vienalga pārlasīju visus atrodamos
vārdiņa raksturojumus
vārds man, viņu izvēles lokā bija vārdi VERONIKA un
MARGARITA. Viņi izvēlējās otro, bet, tagad, cilvēki,
kuri nemaz nezin šo stāstu, bieži vien sauc manu par
Veroniku... Un es atsaucos :-)
http://www.svetki.lv/svetki/nameday?nmd_date=2009-07-26
Varbūt kādai interesē
vārds dod savu raksturiņu klāt jau esošajam... pirmai
meitai vārdiņš ir anna Marija, visi saka, ka ļoti smagi
vārdi, bet anna dod meitenei, kārtīgumu it kā( to
pašlaik gan vēl nemanu) bet par mazo māsu viņa rūpējas
no visas sirds..
mazā māsa Anete Patrīcija.... hmzz... nezinu,
raksturiņš uhhhccciii, tētis tik tiek galā ar mazo
māšeliti... ko gribu to daru..
liels mīļums iekšā.... vakaros atstāju tēti mājas ar
meitenēm, un pati uz veici prom, atnākot mājas, mani
sagaida plaši atvērtas rociņas.... tik plaši, kad liekas
ka mēs nebūtu tikušās gadiem ilgi...