Vai našķoties var arī veselīgāk? Var!

„Mammuuuu, kāds našķītis šodien būs?” man kārtējo reizi vaicā Roberts, pārnākot mājās no dārziņa. Un tikpat bieži, cik man tiek uzdots šis jautājums, es kapitulēju priekšā savai apņēmībai vairs nepirkt konfektes, saldumus, neturēt mājās cepumu krājumus. Un to man nedaudz atvieglo fakts, ka kopš vasaras vidus ir slēgts piemājas veikals, tāpēc, ja gribās kaut ko garšīgu, vajag iet uz tālāku veikalu, kur parasti ir rindas. Un par to iedomājoties, pieplusojot arī to, ka vēl nepieciešams uzvilkt rudens jaku, apaut apavus, vairs nekur gribās iet un iztiekam bez našķiem.

Gatavot man patīk. Taču ir reizes, kad, piemēram, uzcepot mafinus, es tos vairs nespēju ieēst (jā, procesa laikā esmu saēdusies mīklu), jo zinu, cik daudz cukura tajos pievienots. Un es ticu, ka rūpnieciski gatavotajos kārumos dažādas draņķības klāt ir vēl lielākos apjomos, jo mājās es iztieku bez E, krāsvielām, un daudzām citām vielām, kuras citkārt tiek pievienotas veikalos nopērkamajiem našķīšiem.

Tomēr panašķoties jau gribās. Gan lielam, gan mazam. Tāpēc ar lielu prieku metos iekšā Lizetes Pugas grāmatā „Veselīgi našķi bērniem”, kurā apkopotas daudzas idejas našķīšiem. Veselīgākiem kārumiem, kurus saprātīgos apjomos nav grēks dot arī bērniem. Te atrodamas gan daudzas jau labi zināmas receptes, bet ar ieteikumiem, kā konkrētos kārumus padarīt veselīgākus (piemēram, parastos miltus aizstājam ar pilngrauda cukura vietā pievienojam žāvētus augļus u.tml), gan arī daudzas jaunas idejas. Autore parūpējusies arī, lai būtu daudzveidība, tāpēc grāmatā kaut ko sev atradīs gan tie, kuriem garšo saldējums, gan pankūkas, kēksiņi un arī tie, kuri izvēlējušies vegānu ceļu.

Parasti ievaddaļām grāmatās pārlecu pāri, jo kāda gan jēga tērēt savu laiku kam tādam, taču šoreiz to izlasīju. Iesākumā Lizete sniedz skaidrojumu, kas katrai produkta grupai ir vēderā, kāpēc tā ir vai nav ieteicama uzturā. Piemēram, tik viegli ir no rītiem bērnam piedāvāt brokastu pārslas, jo tas it kā ir veselīgs ēdiens. Jā, pareizā piebilde ir „it kā”, jo var gadīties, ka trešdaļa no pārslām ir tīrs cukurs! Iedomājieties vien, uz 100g pārslu 33g cukura!!!! Kāda gan vairs tur veselība. Jau no šo skaitļu izlasīšanas sāk riņķot pa galvu doma, ka jāsteidz uz virtuvi pārbaudīt, kāds sastāvs ir mūsmājās atrodamajām pārslām.

Kāds noteikti pavaicās: „Bet ko tad vispār drīkst ēst, tikai zaļu zāli?” Nē, tik traki jau arī nav. Tāpēc talkā nāk autores rekomendācijas par gatavošanas pamatprincipiem. Piemēram, cukuru receptēs aizvietot ar tāda paša svara smalki rīvētiem augļiem, augļu biezeņiem vai biezsulām.  Tīro taukvielu daudzumu var samazināt, aizvietojot kādu daļu ar ūdenī uzbriedinātām čia vai linsēklām u.tml.

Esam paguvuši mājās iemēģināt arī pārīti recepšu no jaunās grāmatas „Veselīgi našķi bērniem”. Lūk, visupirms tapa Lapu kāpostu čipsi jeb kā saka Roberts – veselīgie čipsīši. Laikam ir īpaši jāpacenšas, lai lapu kāpostu čipsi nesanāktu (bet man tas vienreiz tiešām izdevās, goda vārds), jo pagatavošana ir tiiiiik ļoti elementāra. Tātad, atliek vien saplucināt mazākos gabaliņos kāposta lapas, izklāt tās uz cepampannas un pārsmidzināt ar eļļu, medu, citrona sulu un nedaudz sāls. Un tas viss – aptuveni pēc 5 – 10 minūtēm, kas pavadītas 110 grādu karstumā, čipsi ir gatavi.

Dienā, kad mums bija pieteikušies viesi, čipsus gatavoju vairākos piegājienos un vienu reizi tos krāsnī noturēju nedaudz par ilgu, tāpēc rezultāts bija metams ārā (ja vien negribas ēst sīvu oglīti), bet visas pārējās reizes – vienkārši izcili. Viegli, kraukšķīgi un nesalīdzināmi labāki par parastajiem čipsiem. Viesi iesākumā tos garšoja ar neuzticību, sak’, ko vēlies mums iebarot? Bet pēc tam gardumu slavēja. Apēdot lapu kāpostu čipsu sauju, nav smaguma sajūtas un nerodas sajūta, ka vēders būtu piestampāts ar slikto eļļu un pāris saujām sāls. Tagad mans nākamais izaicinājums būs pamēģināt pagatavot čipsus no bietēm, kuras mums mājās ir iekrājušās lielā vairumā.

Nākamnedēļ dārziņā Mārtiņdiena, tāpēc būs arī našķošanās ar līdzi paņemtiem gardumiem. Jā, te atkal atslēgas vārds „našķošanās”. Un noteikti jāpastāsta Roberta piebilde, kad viņam pastāstīju par gaidāmajām svinībām dārziņā. Roberts: „”Vajag pagatavot kaut ko no veselīgās grāmatiņas.” Protams, nav divu domu. Tāpēc brīvdienās jau izmēģinājām roku, lai ceturtdien varētu atkārtoti pagatavot līdzi došanai uz bērnudārzu siera – spinātu cepumiņus. Jā, paredzot, ka daudzi noteikti būs līdzi paņēmuši saldumus, šoreiz priekšroku devām kam sāļākam.

Siera – spinātu cepumiņi ir tikpat viegli pagatavojami kā visi pārējie našķi, kurus piedāvā grāmatas autore. Tieši tāpēc gatavošanas procesā noteikti drīkst un vajag iesaistīt arī bērnus.

Lai pagatavotu cepumiņus, vajadzēs 70g spinātu, 150g labi kūstoša siera, 1 glāzi pilngraudu kviešu miltus, 1 olu, 2 ķiploka daiviņas un 2 tējkarotes olīveļļu.

Sarīvējām sieru, sasmalcinājām spinātus un ķiplokus, pēc tam tiem pievienojot visas pārējās sastāvdaļas. Cepumu masu kārtīgi samaisījām un uz cepampannas veidojām mazus plācenīšus, kurus 20 minūtes cepām 180 grādu karstumā.

Rezultāts garšīgs. Goda vārds! Tāpēc ceturtdien cepšu vēl, lai Roberts bērnudārzā citus bērnus varētu pamielot ar veselīgākiem našķīšiem.

Elementārāk nevar būt. Un tik vienkāršas ir arī visas pārējās grāmatā atrodamās receptes, tāpēc šo grāmatu noteikti vajag katras mammas virtuvē. Man ir gadījies, ka kādreiz nopērku pavārgrāmatu, kurā ir tik sarežģītas receptes, ka nezinu, no kura gala ķerties klāt, vai arī nepieciešamas tik eksotiskas sastāvdaļas, ka tās ar uguni neatrast, taču šis nav tas gadījums.

Vienkārši, veselīgi un garšīgi. Tie ir Lizetes Pugas „Veselīgi našķi bērniem” grāmatas stūrakmeņi.