Vai laiks jau doties uz dārziņu?

Kad tad būtu vērts sākt mazuli sūtīt uz bērnudārzu? Dažkārt nākas dzirdēt arī viedokļus par to, ka dārziņš bērniem vispār nav vajadzīgs, jo mājās ir vislabāk. Kā tur īsti ir? Noskaidrosim!

Bērna psihes attīstības likumi ir tādi, ka līdz trīs gadu vecumam viņam ir patiešām nepieciešama vairāk par visu  - mamma, bet pēc šī te vecuma viņam tikpat ļoti ir nepieciešams vienaudžu kolektīvs, kurā viņš var veidot pirmo draudzību un apgūt saskarsmes iemaņas.

Ja vien tev nav steidzami jāatgriežas darbā, tad vislabāk bērnu sākt lais dārziņā ap trīs gadu vecumu. Ātrākā vecumā bērniņš ir pārāk pieķēries mammai. Mazulis pretojas atšķirtībai visiem spēkiem - slimojot visu ziemu un parādot arī rakstura ne tā patīkamākās puses - caur kaprīzēm.

Ap četru gadu vecumu, bērns veiksmīgi apgūst personīgo uzvedības modeli ģimenē un viņam ir grūtāk pieņemt jaunus noteikumus un jaunu attieksmi pret sevi.

Kā morāli sagatavot bērnu dārziņa gaitām?

• Pirmais un galvenais nosacījums - vecākiem pašiem jābūt gataviem sākt bērnu laist dārziņā. Ļoti bieži mammas satraucas, baidās bērnu uzticēt citiem.
• Padomā par to, kā tu pati uztver gaidāmās pārmaiņas? Kā bērna pāreju uz jaunu attīstības līmeni vai arī kā kaut ko nepatīkamu? Protams, ja vairāk baidies no šķiršanās, kā arī - uztver dārziņa gaitas kā kaut ko, kas jādara piespiedu kārtā, vari būt pārliecināta - arī Tavs bērns, visdrīzāk, nebūs dārziņam gatavs. 
• Atceries, ka bērni atrodas ar mums vienā emocionālajā "saitē" un viss, ko mēs jūtam, viss, par ko mēs pārdzīvojam, obligāti atspoguļojas arī viņu noskaņojumā. Tāpēc, ja esi nolēmusi laist bērnu dārziņā, nesper soli atpakaļ, dodies uz priekšu, sperot nākošo soli - izvēlies savam bērnam labāko pirmsskolas izglītības iestādi! Esi atvērta, laipna un pozitīvi noskaņota! Interesējies, uzzini, jautā, izvēlies, līdz sajutīsi, ka tieši te tu vari savu bērniņu atstāt. Intuīcijai te var izrādīties liela loma. 
• Kad esi izvēlējusies dārziņu, nepieķeries sīkumiem, nekritizē audzinātājas un bērnu dārzu bērna klātbūtnē, demonstrē tikai pozitīvu attieksmi.
• Esi pārliecināta par to, ka tev un tavam bērniņam gaidāmas patīkamas pārmaiņas! Vecāku attieksme pret pasauli nosaka bērna attieksmi pret to. Tā ir ar visām lietām.

Kā sākt gatavoties dārziņam?

Bērniņš dārziņam jāsagatavo jau savlaicīgi, bet vispirms, jāsāk ar sevi. Kad izvēlēts dārziņš, kurš patīk gan tev, gan vīram, tas patiks arī bērnam. Nākošais solis - jāiepazīstas arī ar audzinātājām.

Tev jāuzticas cilvēkiem, kas kopā ar tavu bērniņu pavadīs lielāko dienas daļu. Iepazīsties ar dārziņu, apskati grupiņas, pavēro bērnus, uzzini vairāk par dienas režīmu, kāds ir dārziņā, kā arī  - apjautājies par standarta ēdienkarti.

Saskarsme ar citiem

Pats svarīgākais ir sagatavot bērniņu saskarsmei ar citiem bērniem un pieaugušajiem. Lai tavs mazulis, nokļūstot vietā, kurā ar viņu kopā mammas nebūs, nejustos pazaudēts, pacenties jau savlaicīgi paplašināt viņa saskarsmes loku: biežāk aicini ciemos uz mājām viņa vienaudžus, izdomā kopīgas rotaļas, dodies uz parkiem, bērnu laukumiņiem, radini rotaļāties smiltiņās, kopā dodaties uz draugu dzimšanas dienām un citiem svētkiem, kuros piedalās arī viņa vienaudži.

Mūsdienās ļoti daudzos lielveikalos ir rotaļu istabas, izmanto arī tu iespēju bērnam ļaut komunicēt ar citiem bērniem, kaut vai veikala apmeklējuma laikā. Tad viņam arī dārziņā būs vieglāk ieņemt savu vietu grupā, un vieglāk būs pieslēgties kopējām rotaļām.

Informētība sniedz drošības sajūtu

• Tavam bērnam ir jāzina, ka viņam būs jādodas uz dārziņu, tas viņam nedrīkst izrādīties kā negaidīts pārsteigums. Psiholoģiskā sagatavotība var sākties jau 2-3 mēnešus pirms pirmās došanās uz dārziņu.

• Izstāsti mazulim, ka viņš ir jau paaudzies, un viņa vecumā bērni dodas uz dārziņu. Tur viņi rotaļājas ar daudzajām rotaļlietām, kas dārziņā ir, zīmē, dzied un dejo un pat darbojas ar plastilīnu. Runājoties piemini nodarbes, kas tavam bērnam īpaši labi patīk.

• Bērni dārziņā ir bez mammas, bet mammas vietā ar viņiem rotaļājas audzinātāja, pastāsti arī to. Pastāsti, ka viņa lasa bērniem grāmatiņas, stāsta pasakas, palīdz apģērbties un dodas ar viņiem kopā pastaigās, kā arī - visi bērni te kopā ietur maltītes.

• Pastāsti par dārziņa dienas kārtību, pieminot, ka arī tur viss ir, kā mājās - brokastis, pusdienas, un tad - diendusa.

• Atbildi uz visiem bērna jautājumiem. Laiku pa laikam atgādini viņam, cik viņš ir jau liels, nu tik liels, ka drīz pat dārziņā sāks iet. Protams, par to, ka daži bērni dārziņā raud, kad mamma aiziet, bērnam nevajadzētu stāstīt. Pats sakāmais: "Tu jau esi liels, neraudāsi bez mammas, vai ne?" - paziņo, ka situācija (dārziņš) ir pamats arī asarām. Nevajag koncentrēt bērna uzmanību uz iespējamām grūtībām.

• Pastāsti, ka audzinātāja bērnam palīdzēs tāpat kā mamma: ja viņš kādreiz nokritīs un sasitīsies, audzinātāja viņu pažēlos, ja kaut kas sāpēs - samīļos, ja gadīsies pieslapināt biksītes, arī tad audzinātāja nāks talkā un pārģērbs bērniņu.

• Īpaši uzsver, ka pēcpusdienā vai vakarā mamma/tētis atnāks viņam pakaļ, un pastāsti arī, ka tas notiks katru dienu, jo bērni dārziņā nepaliek pavisam. Lai cik dīvaini neliktos, bērniem ne vienmēr acīmredzamais un mums saprotamais šķiet pašsaprotams, tāpēc labāk ir atkārtot un vēlreiz atkārtot, ka tiksieties vakarā, kad tu vai vīrs nāks viņam pakaļ.

• Atceries: runājot par dārziņu, nevajag pārspīlēt, neuzbur bērnam laimes, izklaižu ainiņas. Bērns noskaņosies uz to, ka tur tiešām ir kas neredzēts, necerēti interesants, un, kad saskarsies ar ikdienas realitāti, būs vīlies. Tas var viņā raisīt negatīvu reakciju pret dārziņu. Iespaidiem, stāstījumam jābūt reālam - jauni draugi, citas rotaļlietas, konkrēti uzdevumi.

Lai veidotu normālu, pozitīvu attieksmi pret dārziņu, talkā var ņemt pasaku terapiju

• Pasaka aizrauj un māca neapzināti, tā palīdz daudz ko saprast. Saceri savam bērniņam stāstu par to, kā mazulis pirmo reizi devās uz dārziņu. Izspēlējiet šo stāstu kopā! Mazajiem ļoti patīk zvēriņu personāži un viņi viegli sevi ar tiem identificē. Bērns pats tev pateiks priekšā, kurš personāžs viņam patiks, un tu vari izmantot personāžu mīļvārdiņus - Lācītis, Kaķītis, Zaķītis, parādot to kā vienu no mazuļa mīļajām rotaļlietām. 
• Stāstot pasaku, tu vari aprakstīt visu, kas ar bērnu notiks dārziņā. Pastāsti, kā pirmo reizi turp brauks bērniņš, kurš būs sākumā apjucis, bet tad ātri iejutīsies, jo būs iepazinies ar bērniem un audzinātāju. Kā arī pasakas beigās atceries pateikt, ka vakarā bērniņam atnāks pakaļ mamma, kas visu dienu par bērniņu domājusi. 
• Pasaku var stāstīt pirms miega vai vakara pasakas vietā. Pa dienu to var papildināt kopā ar bērnu. Fantazē tā, lai stāsts būtu tuvāk tieši tavas ģimenes ieradumiem, ikdienas situācijām.

Piemērs: Reidz dzīvoja mazs Kaķītis, kurš bija ļoti jautrs un mīļš (norādi tieši savam bērnam tuvākās vērtības, rakstura īpašības), un mammīte viņu ļoti mīlēja. Pa dienu viņa veda savu Kaķīti pastaigā (apraksti ierastu ikdienas situāciju pastaigas laikā). Reiz viņi gāja gar dārziņu, kurā bērni (kaķīši, zaķīši) rotaļājās. 

Mammīte savam Kaķītim paskaidroja: "Te bērniņi visu dienu rotaļājas kopā.". Kaķītis nodomāja, cik jauki būtu rotaļāties ar viņiem visu dienu. (apraksti arī citas darbības/rotaļas, ko bērni varētu kopā veikt dārziņā)

Kaķītis izprašņāja mammīti, gribēja zināt, ko tad vēl dara dārziņā, un mammīte pastāstīja, ka bērniņi tur kopā ēd, kopā darbojas, kopā zīmē, dejo un pat kopā čučēt iet. Bet, kad visi bērniņi izčučējušies, kas pie viņiem ierodas? Pareizi! Tā ir mammīte vai tētis, jo viņi abi savus mazos Kaķīšus un Zaķīšus ļoti, ļoti mīl!

Lai veiksmīga draudzība ar dārziņu!

Māmiņu Klubs