23.04 14:00-15:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Kopš iestājies vėsais un mitrais laiks, vairāk laika pavadam iekštelpās. Ja vasarā tv neskatījāmies principā vispār, tad šobrīd tas darba dienu vakaros tiek ieslēgts gana bieži. Nu un kur tad tā kaste stāv? Protams, viesistabā-turpat, kur uzturâs visa ğimene. Līdz ar to sanāk, ka arī divgadniekam, spélėjoties ar klučiem, liekot zvériņus, skatot grāmatu u.c., gonâ jāklausās tv troksnis. Ja es dzīvotu viena, man tā ierīce vispâr nebùtu mājās, bet nu jāpielāgojas citiem mājoniekiem. Un neskatās jau viņi nekādas šausmas-vīrs ziņas, lielais dėls kādu basketbola spėli,mazais puika-kādu bėrnu kino. Neuzskaitu mūzikas raidījumus, jo tie vismaz nav fona troksnis, bet kas ausij patīkamāks. Nevaru teikt, ka Terėze īpaši pievėrș uzmanību tam, ko râda pa tv, vienīgais izņémums ir jau pieminétie mûzikas raidījumi, kad viņa var dejot, dziedāt līdzi, griezties:) Un otra raidījumu grupa no pieaugušo arsenāla, kas spéj piesaistīt divgadnieces uzmanību, ir raidījumi par dzīvnieku pasauli.
Protams, pavisam ideāli būtu, ja viņa vispâr netikru pie tv, taču pavisam to ierobežot iepriekš minéto iemeslu dèļ nevaru. Droši vien jau kādu psiholoğisku iespaidu tas atstāj uz bèrnu, bet mierinu sevi ar domu, ka, pirmkârt, lielāko dienas daļu tv ir izslégts, otrkārt, daudz pati strâdâju ar viņu, nevis nosédinu pie planšetes, un tad ir miers. Pavisam apzinâti planšete tiek iedota garâkos vai īsākps pârbraucienos, kad viss, viss ir izméğināts, bet pacietības vairs nav. Tad uzslédzu Terèzes mīļâko multenīti Timmy Time, ko viņa mīļi sauc par Ķimi Ķam:) Viņa tagad visur, kur redz aitiņas, saskata savus ķimiķamus, burtiski izlasījusi atsevišķi tās mantas. Pat vienu kārti izņémusi no attīstošâs spèles, jo tur, redz, ir Ķimiķams:) 
Šīs multenītes ir labas ar to, ka sèrijas ir īsas, netiek runāts sarežğītos vārdos, tikai zvēriņu valodā, notiekošais ir viegli uztverams. Multfilma pašiem mazākajiem. Ļauju noskatīties 1-2 sérijas, un tad ir miers. Kādreiz, kad brāļi skatās Shaun the sheep, arī skrien uz mùziku, bet tur uzmanība ilgi nepietiek. 
Laikam līdz galam nav īsti mazo bērnu auditorijai. Es vèl reiz mèğināju uzlikt Masha I Medved multeni, bet arī īsti pie sirds negâja, kaut man pašai ļoti patīk. Bet, jā, tur sèrijas garākas, tur situācijas sarežğītākas.
Arī mūsu pašu Avārijas Brigāde tik lielu interesi neraisīja.
Ļauju paskatīties multeni, kad man steidzīgi jārunā pa telefonu bez raustīšanas, kad viņa atmodusies no pusdienas laika miedziņa un nav nomierināma (šad tad gadās) u.c. Un tad mūsu Ķimiķams vienmèr izpalīdz. Noteikti nav katru dienu, noteikti ne pirms gulėt iešanas, jo tas tikai traucétu aizmigt un pėc tam mierīgi gulėt (smadzenès visas tās redzētās ainiņas turpina dzīvot). Patiesībā vislabprātāk vispār ne rādītu kādu multeni, ne arī gribėtu, ka vakaros fonā mazais to dzird, bet dzīve ir dzīve-pilnībā no tā izolėt nav iespéjams, ja vien visa ğimene "nedomā līdzīgi".
Kāda situācija ir jūsmājās ar tv skatīšanos un dzirdėšanu fonā? Cik bieži un ilgi ļaujat bėrniem skatīties tv? Ko tieši ļaujat skatīties kādā vecumā?
Hmm, varbůt mums gadu starpība paliela, bet es galīgi nesējeu bērnībā pie tv, jo nebija taču, ko skatīties. 2-3 programmas, cik atceros.multenes konkrētā pulkstens laikā, noteikti ne pa dienu. Varbůt, ja būtu bijušas tādas iespējas, sēdėtu, bet nācās izgudrot ko citu😀 ,Es gan arī nebiju vienīgais bērns ğimenē, līdz ar to mums skumīgi nebijar.
Man šķiet, ja mamma pati ir apmierināta ar situāciju, nekur nejūtas nedz vainīga, nedz kaut ko uzlabot griboša, tad viss ir ok. Bet es zinu, ka vienmėr var labāk. Un šī diskusija ir vairāk, lai saprastu, kas slèpjas zem vārdiem "normas robežās", "samērīgi", jo, kā jau te var saprast, katram tâ norma ir sava. Bet par tv skatīšanos laukos pie omītes es vispār nesatrauktos, jo tā jau nav ikdiena. Nekas taču nenotiks, ja paskatīsies kaut 5 multenes, ja vien tās nav kādas no sērijas ar asinīm un nevilvēcīgiem kliedzieniem.arī tādas ir, un acīmredzot taču kāda mamma ļauj tādas skatīties
Mums tas pats- laukos obligāti jāskatās vakara multene sestdienās, lai gan man tās multenes liekas vnk briesmīgas. Labi, ka no rītiem ir normāli raidījumi tajās reizēs, kad tur esam. Kas te? Es te! un arī Brīnumskapis.
Pilnīgi piekrītu. To var attiecināt pilnīgi uz visu! 😀 Mēs esam piemērs bērniem! 😀
Nav jau vienas pareizas metodes, katrai savs. Galvenais būt īstiem un patiesiem. Ja vecāki paši tup pie tv, kā var neļaut to bērniem. Es pēc mūsu bērniem redzu, ka viņi lieliski visu pieņem un saprot. Mājās tv neskatāmies, bērni nekad nav slēguši vai prasījuši multenes. Toties brīvdienās pie vecmāmiņas, tur noskatās visu pēc kārtas. Man tāda kārtība ļoti apmierina.
Nē, noteikti jau vajag tam 9gadniekam vai pusaudzim atļaut noskatīties kādu viņa vecumam atbilstošu filmu. Ja tas viss ir ar mēru, tad arī tam mazākajam tas nekaitē.
Man patika vienā rakstā kad lasīju, ka tēvs atļauj kompi tad, kad dēls ir izlasījis tik un tik lapaspuses vai izdarījis to un to..tā ir reāla motivācija. Un kompja laiks arī ir ierobežots. Laikam kādas 40 min dienā bija.
Es mazajām lieku multeni tad, kad tīru māju 😀 pārējo laiku tas vnk nav vajadzīgs. Pati esmu augusi bez TV, jo vienkārši nebija naudas tam. Nesūdzos 😀
👍👍👍👍👍
Attiecībā uz planšetēm un datoriem esmu ļoti vecmodīga - cik vien ilgi varēs atturēt, tik atturēšu no izklaidēm tajos. Kaut ko konkrēti atvērt - fotogrāfijas vai konkrētu filmiņu - OK, bet ne jau dot, lai spaida visu, ko vēlas. Nekomentēšu sīki, kāpēc; kam interesē, saguglēs speciālistu viedokļus un izvērtēs.
Multenes ļauju skatīties, no kādu divu gadu vecuma. Bet arī stingri atlasītas, lai nebūtu visādu stulbību un kaušanās. Jā, dažkārt tās izmantoju arī, lai iegūtu brīdi sev - dažreiz man ir jāpieslēdzas darba lietām no mājām. Multenēs redzēto mēdzam pārrunāt - normālām multenēm ir sakarīgs sižets un doma kaut kāda.
Pašiem TV vienkārši fonā nav; ja skatāmies, tad konkrētu raidījumu vai ziņas, vai sporta spēli. Ziņas katru vakaru skatāmies, mazais jau atpazīst ne tikai diktorus, bet arī tanti Straujumu 😃, ļoti patīk sižeti, kur lidmašīnas un helikopteri.
tāpēc sliecos piekrist, ka mūsu, mammu, slinkums (tas ir slinkums, nespēks, nevėlèșanās) nodarboties vai ierādīt, kā pašam darboties bez elektronisku ierīču palīdzības, tomėr nodara ļaunumu bērna pilnvèrtīgai attīstībai. - pilnīgi nepiekrītu tam. Bērnam ieslēgt multeni, tas nav mammas nevēlēšanās nedarboties ar mazo vai ja iedod planšeti, tā ir iespēja bērnam atpūsties no bērnu dārza vai pārlieku dari šo dari to. Piedevām izdaram darbiņu un multeni vai datoriņu pēc tam.
Piedevām diezvai vai multeņu skatīšanās kavē bērna attīstību, lai pēc tam viņš neizaugtu gudrs, labs bērns.
Jā, piekrītu, tikai vai knupis veicina hiperaktivitāti, nemieru?
Es nesaku, ka nedrīkst tv vai planšeti. Es cenšos pateikt, ka ir veselīgāk tomēr to lietošanu ierobežot. Es varbūt esmu vecmodīga mamma, bet esmu arī daudz pētījumu un rakstu par to lasījusi, tāpēc sliecos piekrist, ka mūsu, mammu, slinkums (tas ir slinkums, nespēks, nevėlèșanās) nodarboties vai ierādīt, kā pašam darboties bez elektronisku ierīču palīdzības, tomėr nodara ļaunumu bērna pilnvèrtīgai attīstībai. Protams, nespèjam izolėt no tādas pasaules, kāda tā ir šobrīd, nevaram un nevajag, bet ja 2-4 gadu veca bèrna mamma saka, ka nevar ierobežot bērna izvėli, tad ko darīs, kad tam bērnam bús 15??? In rs absolūti neesm u nedz ideāla, nedz pareiza, tikai mekléju pareizos ceļus ikdienā, kāda tā ir, ja ğimenē nav tikai mazais mīlulītis. Kad man auga lielais dèls, es, goda vārds, viņam multenes neslèdzu. Izaudzis par visnotaļ gudru puiku, tā kā diez vai multeņu skatīșanās agrīnā vecumā veicina kādas īpašas prasmes
Droši vien jau tā ir, ka sanāk kā auklis. Man tik maza gadu starpība starp bērniem nav bijusi, bet es vienkārši neslēgtu to kasti, jo tā jau zīdainim, manurāt, traucē vèl vairāk. Ko lielais data, ja neļauj tv? Pats nespēlèjas?
Mums absolūti netraucē tas, ka fonā ir tv, ja ir vēlēšanās spēlēt, tad spēlējam un paralēlas lietas netraucē.
MK ir tendence mammām, ak Dievs planšete, ak Dievs dators TV, ak Dievs jogurtam par daudz cukura, tak ieliekat bērnu kolbā, lai nedod Dievs kāds mikrobs par daudz klāt netiek. Bērni ir bērni un kas tur liels, ka viņš skatās multenes, kas tur liels ja nosēž to stundu pie planšetes vai apēd to cukuroto jogurtu. Man bērns ēd i saldumus, i cukurots jogurtus u.c. un neviena caura zoba, kamēr citiem viņa vecumā jau četri-pieci caurumi. Mans bērns sēž arī pie TV, datora un redze ideāla. Ļaujat tak bērniem baudīt dzīvi, nevis uzspiežat kaut kādus savus NĒ.
Protams, ka viss atkarīgs no vecākiem, bet vēl viens svarīgs aspekts ir cilvèki, ar kuriem dzīvo kopā mazais. Jo, piemēram, vai aizliegt pusaudzim noskatīties viņam piemērotu kino vai 9 gadniekam Harija Potera sēriju tikai tāpèc, ka mājâs ir mazulis, būtu godīgi? Vai godīgāk būtu tikmēr mammu ar mazuli izdzīt no mâjas?😃 Nu sanāk tomēr daudz tas tv fonā. atbildot uz Cielavina rakstīto, man tomēr šķiet, ka ir nogurdinoši, ja fonā, kur ĝimene spėlė galda spēli, skan kāds tarkšķis. Jo tas, pirmkārt, neļauj ar pilnu atdevi koncentrėties spēlei, otrkārt, būt te un tagad, kas tam mazajam ir tik svarīgi, treškārt, tā pa īstam relaksēties. Es gan nemoralizēju. Pašiem, manuprāt, tas par daudz ieslēgts, bet es uzskatu, ka tas nav nedz labi, nedz nepieciešami. Cīnos ar savėjiem😀
Man personīgi šķiet, ka spēlēșanās ar planšeti ir luelāks ļaunums nekā multenīšu skatīšanās, kur vismaz pamācosas lietas. Spaidot pogas, nepārtraukti mainās bilde, skaņa, un tas veicina tikai nemieru, bet nekādi runātprasmi un citas lietas. Ja tiešām vēlies mazajai nedot planšeti, vienkārši nedod. Noliec augstākā plauktā, kur mazā netiek klāt. Ja es dotu, domāju arī man Terēze gribētu vēl un vēl
Kādā ziņā Tev tv ir glābèjs? Nosēdini bērnu pie tā, un psti vari ar zīdaini dzīvoties?
Mums TV iet nonstopā kā esam mājās, tas ir fons. Ar visu TV mēs paspējam ar mazu i paspēlēties, i padarboties, i multenītes paskatīties. Nesaskatu tajā neko sliktu vai nosodāmu, ka bērns skatās savas multenītes.
Mūsu ģimenē multeņu dienas ir 2x nedēļā. Un tad vēl raidījumi,ko ar vīru skatāmies,Sirmais ar saviem ēdieniem,Vip,un Mana dziesma. Man liekas,ka viss atkarīgs no vecākiem,jo bieži ir nogurums un slinkums,vai arī aiz ieraduma tā roka stiepjas pēc tv pults. Bet sajūta superīga to pārvarēt un aiziet ar bērniem kaut ko kopā padarīt vai vienkārši pabūt visiem kopā bez hipnotizējošā tv.
Manai meitiņai,kurai ir gandrīz 2 gadi labāk par TV patīk planšete - jo tur viņa pati visu var spiest, pārslēgt, bez īpaši aizrautīgas skatīšanās. Viņa arī ir iecienījusi Timmy time, kā arī dažādus video angliski - surprised eggs,utt. Tagad cīnamies ar planšetes ierobežošanu,jo pa daudz nevar.