24.04 10:50-17:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 3
Manai mazajai dāmai pēc nedēļas jau trīs. Un laikam jau teiciens- Aug buciņš ,aug radziņi ir attiecināms pilnībā uz viņu.
Mīļa, jauka paklausīga ,tomēr izejot pastaigā sākas .....
Šī jaunā dāma nerespektē to,ka saka lai pie ceļa pagaida. Pāri ielai skrien. Bēg prom ,ja ķeram. Raujas laukā no rokas. Un brīžiem ,kad šķiet skaisti pastaigājamies, pagriežas un bēg uz otru pusi ,neskatoties,ka ceļš ,brauc mašīnas,vai sveši cilvēki . Nulle emocijas!!!
Pēdējais atgadījums mani sabiedēja ne pa jokam. Jo šādi bēgot gandrīz paskrēja zem mašīnas,labi ka lielais brālis noķēra. Jo tas,ka saku ,ka iešu prom,viņa nereaģē.Vienalga skrien prom uz otru pusi. Tas ka kāda tante saka ,ka ņems līdz-apskrien apkārt un laižas tālāk. Brāļa ķeršana ir jautra spēle.Mana runāšana kaķim zem astes. Sajūta ,ka jāpērk pavadiņa!!!
Jāsaka ,ka puika šajā vecumā- lai cik palainīgs nebija,tomēr klausīja.Vienmēr pie ceļa gaidīja,ja skrēja vai brauca ar riteni.Bet šī dāma ir nevaldāma!!!
Vai kādam ir līdzīga pieredze? Ko jūs darat,ko sakat?Vai varbūt vienkārši jāgaida ,kad tas vecums pāries?!
Brīžiem pastaiga sagādā mocības,jo visu laiku jāskrien pakaļ.
Jā!Cerība ir.☺Galvenais gribējās zināt vai tā trisgadnieku krīze vai man tik tā šķiet.😃
Nekas jau cits neatliek, kā runāt un stāstīt par bīstamībām, vienā brīdī sāk saprast, līdz tam visās bīstamās vietās bērnam stingri pie rokas pieaugušajam.
Man ar viens eksemplārs līdzīgs bij, izauga un kļuvis gana prātīgs 😉
jā, pastaigas vai iešana mājās no dārziņa brīžiem ir mokas!
Protams turpināšu jau runāt un ceru,ka tas kaut kādā mirklī viņa sapratīs!
Mums tas beidzas arto,ka panemu opa vai oenkarsi panemu aiz rokasvai kapuca,ja iet uz cela.meginu runat.
betnam 1,6
Jā, tas ir ļoti atkarīgs no bērna. Man pazīstamai arī 2 meitas: cik pirmā bija paklausīga, tik otrā beibe ar temperamentu.
man puikam drusku pāri 2 gadiem, ir jāveic baigās pārrunas, lai viņš būtu ar mieru iet man pie rokas. It kā saprot, ka tā jādara, bet gabaliņu paiet, un tad atkal jāveic pārrunas. Bieži vien tas beidzas ar to, ka iebāžu viņu ratos. Jo mums uz pastaigu laukumu jāiet pa ielu, kur brauc diezgan daudz, bet ietves nav. It kā dzīvojamā zona skaitās, bet nu tāpat nebrauc tur gluži uz 20 km/h neviens...
ja nebūtu ratu, arī atliktu laikam tikai metode, ka jāiet mājās, ja neklausa. tā kā man pret ratiem nav aizspriedumu (vismaz līdz pilniem 3 gadiem pilnīgi noteikti nē😀), iztieku tā.
Pašai vēl nav tik liela, bet draudzene bērniem iemācījusi - ja nemāk uzvesties, nākamreiz varam arī ārā (piem., uz rotaļu laukumu) neiet...