Teju 40 Rīgas bērnudārzu darbinieki labi nepārvalda valsts valodu

Kopumā teju 40 Rīgas pašvaldības bērnudārzu darbinieki - vadītāji, skolotāji, skolotāju palīgi - nepārvalda valsts valodu pietiekamā līmenī, liecina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija par Valsts valodas centra (VVC) konstatētajiem pārkāpumiem pirmsskolas izglītības iestādēs.

Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļa pārbaudēs no 2011.gada oktobra līdz 2012.gada decembrim Valsts valodas likuma prasību pārkāpumus konstatējusi vismaz 13 bērnudārzos, vienā no tiem valodas zināšanu trūkums konstatēts pat deviņiem darbiniekiem. Deviņos bērnudārzos mācību valoda ir krievu valoda, bet četros no bērnudārziem, kuros konstatēti Valsts valodas likuma pārkāpumi, mācības notiek latviešu un krievu valodā.

Rīgas 197.pirmsskolas izglītības iestādē valsts valodu atbilstošā līmenī nezināja astoņas skolotājas un viens skolotāja palīgs. Rīgas domes portālā «e-skola» pieejamā informācija liecina, ka šajā bērnudārzā mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā. Pēc VVC veiktajām pārbaudēm divas skolotājas pārtraukušas darba tiesiskās attiecības, bet septiņi darbinieki turpina darbu un pilnveido valsts valodas kompetenci, apmeklējot sabiedrības integrācijas programmas laikā organizētos kursus 80 stundu apjomā latviešu sarunvalodas uzlabošanai. Izglītības, kultūras un sporta departaments norāda, ka šo darbinieku valodas kompetence ir uzlabojusies.

Rīgas 264.pirmsskolas izglītības iestādē «Zelta atslēdziņa» latviešu valoda sagādājusi grūtības četrām skolotājām, kuras vēlāk apmeklēja sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos bezmaksas kursus latviešu sarunvalodas uzlabošanai. Savukārt bērnudārza vadītājai patlaban ir darba nespēja, un veselības stāvokļa dēļ viņa plāno pārtraukt darba tiesiskās attiecības.

Vairāki darbinieki latviešu valodu nezina arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē «Mežrozīte», kur mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā, - kopš pārkāpumu konstatēšanas divas skolotājas apgūst valodu pašmācības ceļā, trīs skolotāja palīgi apmeklēja departamenta sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos kursus 80 stundu apjomā latviešu sarunvalodas uzlabošanai, savukārt viens skolotāja palīgs pārtraucis darba tiesiskās attiecības.

Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē «Daugaviņa» valsts valodas zināšanas atbilstošā līmenī nav divām skolotājām un vienam skolotāja palīgam, taču visas darbinieces pieteikušās kursos latviešu valodas apguvei no šā gada aprīļa.

Rīgas 4.pirmsskolas izglītības iestādē «Avotiņš», kurā mācības notiek gan latviešu, gan krievu valodā, VVC pārbaudi nav izturējusi viena skolotāja un divi skolotāja palīgi, taču visi valsts valodas lietojuma līmeni uzlabojuši, apmeklējot sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos bezmaksas kursus latviešu sarunvalodas uzlabošanai. Divas darbinieces papildus apmeklējušas arī privātus latviešu valodas kursus.

Divas Rīgas 141.pirmsskolas izglītības iestādes «Kastanītis» skolotājas kopš 2012.gada decembra apmeklē valodu centra SIA «Mirte» latviešu valodas kursus un iestādē ir nodrošināti apstākļi latviešu valodas lietošanai ikdienā, norāda departaments.

Arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē «Zilbīte» grūtības ar latviešu valodu konstatētas divām skolotājām. Viena no viņām apmeklē Rīgas pašvaldības finansētos latviešu valodas kursus, otra apgūst latviešu valodu pašmācības ceļā.

Rīgas 81.pirmsskolas izglītības iestādē latviešu valodu pietiekamā līmenī nepārvalda bērnudārza vadītāja, kurai kopš 2012.gada rudens ir darba nespēja, taču, kad viņa atgriezīsies darbā, viņu sagaida jautājums par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Izglītības iestādē problēmas ar latviešu valodu konstatētas arī vienam skolotāja palīgam, taču viņš pērn apmeklēja latviešu valodas kursus, nokārtoja eksāmenu pamata līmenī un šobrīd turpina pilnveidot valsts valodas prasmju līmeni.

Rīgas 272.pirmsskolas izglītības iestādē «Pērlīte» valodas zināšanas turpina uzlabot viena skolotāja - viņa apmeklēja pašvaldības apmaksātos latviešu valodas kursus un turpina individuāli pilnveidot prasmes profesionālo pienākumu veikšanai. Rīgas 149.pirmsskolas izglītības iestādē «Saulīte» latviešu valodu nācies mācīties papildus vienam skolotāja palīgam, ko viņš arī izdarījis, apmeklējot sabiedrības integrācijas programmas gaitā organizētos kursus, taču, sasniedzot pensijas vecumu, viņš vasaras beigās izbeigs darba tiesiskās attiecības.

Uzlabojumi latviešu valodas prasmēs nepieciešami arī Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes «Imanta» un Rīgas 259.pirmsskolas izglītības iestādes darbiniekiem. Departamenta atskaitē konkrēts darbinieku skaits, kuriem ir trūcīgas valsts valodas zināšanas, nav minēts, taču norādīts, ka «Imantas» darbinieki no šā gada aprīļa apmeklēs IU «Intas Straubergas valodu centrs» latviešu valodas kursus.

259.pirmsskolas izglītības iestādes pedagoģiskie darbinieki, tostarp arī bērnudārza vadītāja Marina Tibilova, pieteikušies Latviešu valodas aģentūras tālākizglītības kursu programmā «Bilingvālais pedagoģiskais process pirmsskolā». Bērnudārza vadītāja apmeklējusi latviešu valodas kursus lingvistikas centrā «Leksis» un atkārtotā pārbaudē nav administratīvi sodīta. Savukārt vienai skolotājai, kurai valsts valodas zināšanas nebija atbilstošas, kopš 2012.gada decembra ir darba nespēja un iesniegts iesniegums par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu pēc darbnespējas laika izbeigšanas.

Kā ziņots, Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes «Zvaniņš» direktore Ludmila Šalajeva nepietiekamu latviešu valodas zināšanu dēļ no darba tiks atbrīvota. Arī šajā bērnudārzā tiekot īstenotas mācību programmas gan latviešu, gan krievu valodā.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta apkopotā informācija ceturtdien, 21.martā, tiks skatīta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas sēdē. Departaments uzskata, ka nepieciešams turpināt sadarbību ar Valsts valodas centru, lai operatīvi risinātu problēmsituācijas, un Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu, kuras īsteno mazākumtautību programmas, vadītājiem nodrošināt un veicināt valsts valodas prasmi un lietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams darbinieku profesionālo un amata pienākumu veikšanai.

Organizējot valsts valodas apguves kursus sabiedrības integrācijas programmas ietvaros, kā prioritāti būtu nepieciešams izvirzīt valsts valodas prasmes un lietojuma līmeņa paaugstināšanu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem.

LETA