Par krāšanu: Tāda bija mana izvēle

Mans stāsts sākās ar nepatīkamām ziņām par manu veselību. Pēc laimīgām beigām pirmais ko nolēmu , nodrošināt savu ģimeni, savus bērnus, tiem gadījumiem, kurus mēs nevaram paredzēt.

Nekad jau mēs nedomājam par to, ka liktens reizēm lemj mūsu vietā un tad, kas gan paliks pēc manis. Kredītā ieķīlāta māja, kuru bērniem neatstās... 

Ko gan darīt, te es atcerējos, ka mana māsa jau tajā laikā SEB bankas kliente stāstīja, ka viņai SEB lika apdrošināt kredītsaistības, sākumā man tas likās apsurdi un nepareizi, tam taču vajadzētu būt brīvprātīgam pasākumam. Bet te nācās secināt, ka doma ir ne tikai pareiza, bet arī ļoti noderīga. Mēs paši par sevi esam ļoti kūtri un reizēm ir lietas, kas ir jādara brīvprātīgi piespiedu kārtā. Pavisam negaidīti no rīta saņēmām ziņu, ka naktī miris mūsu darba kolēģis, vakar vēl runājām par plāniem, bet no rīta...... Nu lūk, pēc tam es skatījos uz kolēģa ģimeni un sapratu, ka negribu, lai manai ģimenei nāktos to piedzīvot, palikt bez dzīvesvietas ar bērnu uz rokām.  

Mana banka nelika apdrošināt kredīsaistības, tapēc cēlu klausuli un pati meklēju šo iespēju un tā vēl pirms Katrīnes dzimšanas apdrošināju savas kredītsaistības, jeb noslēdzu uzkrājošo apdrošināšanu.

Summa, ko gala rezultātā saņemšu nebūs liela, bet toties ir garantija, ja gadījumās, kautkas notiek ne tā un man nāksies skatīt savus mīļos no mākoņa maliņas, bērni nepaliks bez dzīvessvietas, bet ja paies apdrošināšanas laiks un es, vai mani bērni varēs saņemt uzkrājumu, te nu katram būs iespēju šo naudiņu izmantot pēc nepieciešamības. 

Kad piedzima Katrīne, uzkrājošo apdrošināšanu mācībām viņai uzdāvināja mana mamma, pēc kāda laika viņa nvarēja turpināt polises apmaksu un saistības pārņēmu es. Naudiņas nav lielas, ko maksāju mēnesī, bet zinu, ka tad, kad viņai būs jāsāk studēt vismaz sākumam naudiņa būs. Kapēc sākumam, es apzinos, ka inflācija var darīt savu. 

Tagad, par to, kapēc es neizvēlējos atvērt krājkontu bankā, bet gan apdrošināšanu. Tāpat kā daudzi, arī es ar piesardzību skatos uz bankām, apdrošināšanai  tomēr uzticos vairāk, jo pat finansiālu grūtību gadījumā, tās saistības pārņem cita kompānija, tapēc mana izvēle bija uzkrājošā dzīvības apdrošināšana.

Mana izvēle bija par uzkrājumu veidošanu, kaut tā arī būs maza glābēj saliņa, bet ne pēc nostāstiem zinu, cik ļoti reizēm tā vajadzīga. Es ļoti mīlu savus mīļos un gribu viņiem pietaupīt nevajadzīgus pārdzīvojumus.

NEVIENU NEVAR PIESPIEST DARĪT TO KO VIŅŠ NEVĒLĀS, BET NODROŠINĀT SAVU ĢIMENI IR MŪSU PIENĀKUMS. Reizēm vienkārši ir nepieciešams sev uzdot jautājumu,KAS BŪS, JA....................

Brīvdienu konkurss: krāt vai nekrāt bērna nākotnei?