Svētku brīnums mūsos pašos mīt

Kad diena sarukusi un sācies kurmīšu mīļlaiks – tumšie rīti un tumšie vakari, tā vien gribas sniegu, kurš vismaz šķietami nes gaismu, sadegt sveces visos stūros, lai dzīvā uguns silda sirdi, un krāsainu lampiņu virteni izstiept pa māju, lai spīguļo.

Bērni jau ir tik lieli, ka ar šo uzdevumu tiek galā paši. Šogad mazais skolēns bija parūpējies par pārsteigumu un piestiprinājis lampiņu virteni pie sienas.

Visticamāk gan uz sienas paliks pēdas un sienu nāksies pārkrāsot, bet kā gan lai dusmojas par labiem nodomiem?

Kopīgi un atsevišķi taisām sniegpārsliņas un māju dekorējam ar grezniem priežu čiekuriem, pašu rokām apdarinātiem. Tādus karam arī eglītē, blakus citiem rotājumiem. Šogad eglītē greznojas arī koka mežģīnes, ko mazais skolasbērns izveidoja rūķu darbnīcā.

Gatavošanās Ziemassvētkiem īstenībā sākas vēl pirms pienāk tumšie ziemas vakari, jo cenšos laikus sākt gādat dāvanas, lai laiks pirms Ziemassvētkiem būtu mierīgāks un būtu vairāk laika būt kopā ar savējiem, spēlējot galda spēles, cepot piparkūkas un citus cepumus. 

Oktobrī parasti top abu dzimtu kalendāri ar radu un mazbērnu bildēm vecvecākiem. Šī ir dāvana, kura nedrīkst izpalikt, ja vien nevēlamies sagaidīt vilšanos. Nu jau gadus 10, pirmos darināju pati wordā un bilžu kolāžā, tagad pasūtu picturehappy.

Adventi sagaidot kārtīgi ir jāizpurina, jāizmazgā un jāuzbužina Zeķes, kur Rūķim nest dāvanas par labiem darbiņiem šajā laikā. Reizēm, Rūķis Zeķi atstāj tukšu, tas gadījumos, kad Zeķes īpašnieks sadarījis blēņas. Bērni ir skolnieki un īsti jau Rūķim vairs netic, tomēr šī ir sava veida iepriecināšanas spēle – mazākais šogad pamanījās man zeķē salikt mizotu mandarīnu, kad biju apslimusi un zīmīti, ka jāveseļojas un jāed mandarīni, jo tahos ir daudz vitamīnu!

Gaidīšanas laikam ir arī sava mūzika, mandarīnu un piparkūku smarža. Tās cepam laiku pa laikam un mums labi garšo. Cepam arī citus cepumus.

Arī sēnītes mūsmājās ir cieņā.

Kas tie par svētkiem bez apsveikumiem. Zinu, zinu, ka modīgi ir sūtīt SMS un e-pastus, sveikt sociālajos tīklos, bet mūsmājās cieņā pastkartes. Šogad top pašu darinātas pastkartes kā skolas ziemassvētku pastam, tā pārējiem. Ir tik forši saņemt un dāvināt prieku!

Mūsu gatavotie apsveikumi:

Daļa no saņemtajiem apsveikumiem mūsmājās:

Eglītes rotāšanā esot jāiesaistās visiem – kā teica mazākais – tas ir ģimenes kopīgs pienākums, tā nu rotājam mazo eglīti kopā.

Ziemassvētku svinībām ir savs gadiem veidots grafiks – Ziemassvētku vakars pie maniem vecākiem un Ziemassvētku svinīgās pusdienas pie otriem vecvecākiem. Pasākumam ir sava burvība  - iesaistās visi – lieli un mazi, katrs savu roku pieliek, lai svētku sajūta mājās nāk. Un Ziemassvētku Rūķis dāvanas atstāj zem pušķotās egles, bet pats steidz iepriecināt citus.

Ja sanāk doties kaut kur tumšajos vakaros, mēdzam izmest loku un apskatīt vismaz daļu no Egļu ceļa Rīgā. Un, ja gadās laiks, izstaigājam vecpilsētu un pilsētas centru baudot kā eglītes, tā Ziemassvētku tirdziņu atmosfēru.

Šogad gan brīvdienu maz, bet visiem novēlu izbaudīt kopābūšanas laiku ar saviem mīļajiem!