Smadzeņu satricinājums un galvas trauma - rezultāts bērnu trakošanai

Šoreiz gribu pastāstīt kādas bija sekas manu jaunāko bērnu trakošanai pa gultu.

Vienu vakaru mana jaunākā meita (13 gadi) un mazais dēliņš (4 gadi) abi sāka pa lielo gultu trakoties. Abi smējās, vārtījās pa gultu, līdz vienā brīdī atskan drausmīgs kliedziens. Galvu saķērusi kliedz un raud meita. Esot pret gultas malu sasitusi galvu. Es uzreiz skrienu uz saldētavu pēc ledus, kuru ietinu paceļam paķertajā virtuves dvielī. Lieku meitai noņemt rokas no galvas, lai parāda , kur sasitusi un kur man pielikt ledu, bet tiklīdz meita noņem rokas no galvas  atkal atskan briesmīgs  kliedziens - meitas rokas pilnas ar asinīm, tātad galva ir pušu. Pieliekam ledu un sēžam abas apķērušās. Meita raud, un arī man nāk raudiens. Nu kā tā varēja notikt, pati tak tajā laikā biju gandrīz blakus.

Meita stāsta, ka gribējusi atgāzties gultā, bet nebija parēķinājusi, ka gultas mala ir tik tuvu, un kā ar visu spēku metusi atpakaļ galvu, tā trāpījusi pa gultas malu. 

Šī ir tā gultas mala.

Pēc kādām minūtēm piecām pēc notikušā, vēl joprojām šēžam ar ledu pie galvas un meita saka, ka viņai paliek slikta dūša. Mana pirmā doma, vai tik nav smadzeņu satricinājums. Bet kā ir jāatsit galva pret gultas malu, lai dabūtu smadzeņu satricinājumu un vēl galvā pušumu? Gaidu kamēr meitai paliek labāk un prasu, lai parāda cik liels ir pušums galvā (pakauša daļā). Asiņošana jau ir beigusies, tikai galva visa pilna ar asinīm. Atrodu pušumu, kurš ir apmēram 1,5 cm garš, bet nav dziļš.

Tagad domājam  ko darīt, vai braukt uz slimnīcu, vai tomēr nav tik traki. Pazvanu pazīstamai bērnu medmāsai, kura nomierina, ka nekas traks nevarētu būt. Galvas pušumu, kaut nelieli parasti stipri asiņojot, un ja ir aizdomas par smadzeņu satricinājumu, tad liekties gulēt. Jā un galvenais skatīties, lai nezaudējot samaņu miegā.

Bet meita ir ļoti nobijusies un prasa, lai tētis aizved viņu uz slimnīcu uz uzņemšanu, lai pārliecinātos, ka viss ir labi. Nu ko, aizsūtu vīru ar meitu uz slimnīcu, lai gan viņai, gan man prāts mierīgs.

Uzņemšanā daktere meitu iztaujājusi kā viss noticis un apskatījusi galvu. Brūce neesot briesmīga, bet tā kā viņi esot atbraukuši, tad uzlikšot galvai vienu šuvi. Vēl daktere ņemot vērā to, ka meitai bija slikta dūša, kas norādot uz iespējamu smadzeņu satricinājumu, ieteica 7-10 dienas gulēt mājās,  bet nākamajā dienā doties pie traumataloga.

Atbraukusi meita jutās jau labāk un bija nomierinājusies.

Otrā dienā devāmies pie traumatologa, kurš apskatīja brūci, uzklausīja meitu un ieteica nedēļu gulēt mājās (jo iespējams esot smadzeņu satricinājums), iedzert pretsāpju zāles, ja sāp galva, un aiziet pie neirologa. Kad jautāju vai meitai ir smadzeņu satricinājums, dakters atbildēja, ka esot grūti konstatēt, bet ņemot vērā to, ka pēc kritiena meitai bija slikta dūša (lai gan slikta dūša varējusi palikt arī no uztraukuma, no asiņu ieraudzīšanas, no sāpēm) iespējams, ka esot smadzeņu satricinājums, tādēļ jāievēro pilnīgs miers mājās, jāguļ (nedrīkst lasīt, skatīties televizoru un iet pie datora). Numuriņu pie neirologa dabūjām tikai uz nākamo dienu.

Nākamajā dienā devāmies pie neirologa, kurš uzklausījis meitas stāstu apskatīja galvu un nosūtīja uz rentgenu un ieteica 7-10 dienas pagulēt. Uztaisījām rentgenu, kurš protams neko neuzrādīja.

Pēc nedēļas vēlreiz aizgājām pie traumatologa, kurš vēl ieteica 2 dienas pasēdēt mājās (lai būtu pēc traumas nogulētas 10 dienas) un tad doties uz skolu. 

Nu jau kopš notikuma ir pagājušas trīs nedēļas, bet nu jau kādu nedēļu meitai uz pēcpusdienu sāk sāpēt galva. Vakar bijām ar meitu pie ģimenes ārstes, kura teica kā tās varot būt smadzeņu satricinājuma sekas un  uzrakstīja padzert Nootropilu. Ļoti ceru, ka galvas sāpes meitai pāries un viss būs labi.

Tādas lūk sekas, bija manu bērnu trakošanai un neuzmanībai.

Vēsma