Slēpošanas skolas diploms kabatā!

Šajā svētdienā uz slēpošanas skolu devāmies trešo reiz. Lai arī Rīgā aiz loga no rīta lija lietus, mēs cītīgi vilkām kombinzonus un posāmies uz Cēsīm-Žagarkalnu,lai pabeigtu iesākto. Pēdējā nodarbība skoliņā.

Mūs kā vienmēr sagaidīja smaidīgs personāls. Laika apstākļi tādi ne visai,tomēr slēpot varēja. 

Mums pamatīgi paveicās,jo Adrians dabūja sev individuālo instruktoru-nu gluži kā privātskolā! jo pārējie bērni ,kas šoreiz bija atbraukuši vēl neprata tik labi slēpot un Adrians atkal devās uz lielo kalnu. 

Šajā reizē pamatīgi nostiprināja visas savas apgūtās prasmes, iemācījās vēl šo to darīt labāk un arī ko jaunu. 

Mazais slēpotājs secināja,ka pēc četriem gadiem uz Olimpiskajām spēlēm varēs doties,ja cītīgi trennēsies:D

Bet ,ja nopietni, Adrianam tiešām viss labi padevās ,kad klausīja visus instruktora norādījumus. Mēs kā vecāki varējām tikai stāvēt malā un priecāties kā mūsu dēls prot braukt pēc trim skoliņā pavadītām reizēm.

Ļoti ceram ,ka ziema vēl šogad nedaudz atgriezīsies un varēsim Adrianu vēl aizvest uz otro līmeni iekarot lielos Žagarkalna kalnus. Mums ļoti patika kā strādāja instruktori un tas cik individuāli  viņi pieiet katram bērnam un attīsta viņu prasmes. Ir jūtams,ka galvenais nav noturēt bērnu,lai viņš brauc un maksā,bet galvenais ,lai maximāli ātri un labi iemācītu bērnam patstāvīgi braukt no kalna.  Tas man ieptikās šajā slēpošanas skolā mazajiem!

Liels paldies SEB un Māmiņu klubam par šīm trim burvīgajām nedēļām uz klana. Pabijām svaigā gaisā, iemācījāmies slēpot un jauki pavadījām laiku!