Savs labums no dekrēta arī bērna slimošanas laikā

Iepriekš vienmēr ar milzīgu stresu uztvēru katru dēla ieklepošanos un šņaukāšanos, jo sapratu, ka saaukstēšanās vai arī kāda nopietnāka slimošana līdz nesīs faktu, ka jāiet pie darba devēja un jāsaka: „Piedodiet, mīļie, man vajag slimības, jo bērns slimo.” Piekritīsiet, ka ne visās darba vietās pret bērnu slimošanu vai paši darbinieku slimošanu izturas ar izpratni. Jo tas nozīmē, ka pajūk plāni, jāpārkārto ieplānotais, kādam varbūt kaut kas jādeleģē. Ne velti tieši šī iemesla dēļ mana draudzene sakostiem zobiem pacieš mazāku algu, bet paliek strādāt valsts pārvaldē, jo apzinās, ka privātie uzņēmēji skatīsies ar ļoti šķību aci uz māmiņām ar slimojošām atvasēm.

Šajās brīvdienās viss ritēja pēc plāna, bet pirmdienas rīts nesa satraukumu- bērns deg elles liesmās un temperatūra sasniegusi jau 38,5. Atšķirībā no iepriekšējām reizēm, kad mani šādās situācijās pārņēma izmisums, šoreiz visam piegāju pavisam mierīgi jo apzinājos, ka man taču ir sācies dekrēts un vairs nav nevienam jāskaidrojas, kāpēc nevaru būt darbā.

Tā soli pa solim saplānoju medikamentus, sarunājām ar dēlu, ka jāklausa un jādzer zālītes, un veseļojamies. Un viss norit pēc plāna, jo bērna mamma nav stresaina, jo regulāri jāklausās pa telefonu vadības jautājumi ar tekstu, kad tad būsi atpakaļ, cik var slimot. Jā, dekrētam ir savas priekšrocības.

Protams, nenoliegšu, ka gaidu tomēr mirkli, kad bērns būs atkal vesels. Tas būs prieciņš viņam, jo varēs atkal satikt savus bērnudārza draugus, un arī miers man, jo viss ir kārtībā, un varu atkal pievērsties tam, lai sagādātu mazulītim vēl topošās lietas.

Ceru, ka jums rudens virusi gājuši ar līkumu.

Veselību!