25.04 18:00-20:00
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Lai arī Madarai ir nepilni 5 gadi, mēs esam jau paspējuši saskarties ar sāpīgu problēmu – nepieciešamību labot zobus!
Pirmo reizi uz zobu higiēnu Madaru aizvedām 3 gadu vecumā. Viņai atrada vienu mazu caurumiņu, kas veiksmīgi arī tika sadakterēts I. Priednieces zobārstniecības klīnikā M.Miesnieku ielā 1. Atmosfēra tur ir ļoti jauka, dakterītes un māsiņas laipnas, iecietīgas un arī pacietīgas, turklāt ir arī valsts kvotas.
Pēc gada, atkal jau ejot uz higiēnu, daktere mūs pārsteidza ar ziņu, ka meitai ir jau 4 caurumi! Šoreiz tikām tikai līdz smērītei pirms potes – tālāk meita kategoriski attiecās atvērt muti! Nelīdzēja ne pierunāšana, ne dusmas... Viņai bija ļoti bail!
Pēc kāda laika mēģinājām atkal, bet tikpat neveiksmīgi. Nolēmām mainīt ārstu. Pēc draudzenes ieteikuma aizgājām uz Bērnu zobārstniecības poliklīniku Stabu ielā 9 (tagad Rīgas 1. slimnīcas poliklīnika ''Šarlotes"). Pirmajā reizē Madara atļāva zobiņu sataisīt, bet, kad gājām taisīt nākamo, viņa bija daudz bailīgāka un muti turēja vairāk ciet nekā vaļā. Tomēr kā nebūt to plombu viņai ielika. Un tiešām „kā nebūt”, jo pēc nepilnas nedēļas plomba izkrita, bet vaidziņš uzpampa...
Devāmies uz Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtu pie dežūrārsta. Kā izrādās, vizītē pie dežūrārsta ir jāierodas vēlams ap plkst. 8:00, jo ir pieejami tikai 4 (vai 6?) numuriņi. Es telefoniski „rezervēju” pēdējo numuriņu un liku vīram ar bērnu nesties cauri visai Rīgai, lai pēc 30 min viņi būtu tur. Ok, nākamreiz zobu problēmas ieplānošu savlaicīgi.... Rindā bija jāpavada prāvs laiciņš, kas laikam jau nevienam vairs nav pārsteigums. Atgriežoties pie izkritušās plombas – zobiņu nācās izraut (nav liela bēda, jo visi vēl ir piena zobi). Sekoja nākamā rinda pie ķirurga... Lieki stāstīt, cik pārdzīvojumu pilna tā diena bija meitai!
Lai nu kā, bet caurumi Madarai vēl bija palikuši. Uz Stabu ielu kategoriski atteicos meitu vest, tāpēc nolēmām vēlreiz mēģināt I.Priednieces klīniku. Pārdzīvojumi ar zobiņa raušanu laikam tomēr nebija vēl aizmirsušies, jo muti Madara vaļā nevēra... Bet laiks gāja un zobi turpināja bojāties.
Mans izmisums bija tik liels, ka nolēmām pieteikties rindā uz zobu labošanu pie narkozes. Pirmais solis ir vizīte pie ārsta Stomatoloģijas institūtā, kas ir iepriekš jāpiesaka un ir bezmaksas. Var izvēlēties arī maksas variantu – 5 Ls un ej jau nākamajā nedēļā. Principā šīs vizītes laikā neko nedara, tikai konstatē faktu – jā, ir caurumi, kas ir jālabo (nē, tiešām, es to nezināju! Vedu bērnu tāpat vien!). Mums iedeva kaut kādu papīru, kur bija galvenajos vilcienos aprakstīti procedūras plusi un mīnusi, kā arī telefona numurs, uz kuru jāzvana, lai pieteiktos rindā (kārtējā...). Kā izteicās vīrs, šādas lapiņas varētu dalīt reģistratūrā! :) Mūsu kārta būs kaut kad jūlijā (ja līdz tam vēl būs zobi, ko labot). Vizītes laikā daktere gan mēģināja pārliecināt, ka mēs tik ilgi rindā gaidīt nevaram un procedūra ir jāveic jau drīzumā, tiesa gan par maksu, kas, visu kopa saskaitot, būtu +/- 300 Ls. Nē, paldies, mēs tomēr pagaidīsim rindā!
Šo gadu sāku ar apņemšanos negaidīt jūliju un mēģināt vēlreiz! Izbūros cauri atsauksmēm internetā, apjautājos draudzenēm, un šoreiz devāmies uz klīniku „Salūte” (info te) . Šoreiz es paliku uzgaidāmajā telpā un Madara viena gāja pie ārsta! Un nepagāja ne pusstunda, kad meita iznāca smaidīga un – ar plombu! Samaksājām 4,27 Eur par anestēziju, ko valsts neapmaksā. Vienīgais, kas man nepatika – daktere neiznāca ar mani parunāt. Ja vestu bērnu pirmo reizi, pat neuzzinātu, kas viņai mutē notiek. Nākamreiz būšu gudrāka un jau uzreiz palūgšu māsiņai, lai pasauc dakteri pēc procedūras. Kaut gan svarīgāk par manu nepatiku ir tas, ka beidzot ir rezultāts – salabots zobiņš! :)
Nu labi, vēl jau visi zobi nav salaboti, tā ka priecāties pāragri, tomēr pēc visiem līdz šim neveiksmīgajiem mēģinājumiem esmu gatava pūst balonus un sajūsmā lēkāt apkārt!
Es vedu Jēkabpilī.
Padalies, kur ved dēliņu. Izklausās tiešām labi! 😀
Iesaku Jums konsultēties ar zobārstu par mutes higēnu un kopšanu,jo tas ir ļoti liels skaits caurumu tik mazam bērnam.
Es kā reiz šajās dienās arī gribēju uzrakstīt un pastāstīt par savu 3 bērnu pieredzi pie zobārsta. Katram šī pieredze ir savādāka.
īsumā par jaunāko bērnu. Dēliņam ir 4 gadiņi. Pie zobārsta uz apskati bijis 2 reizes (otrajā, 3 gados jau bija nelieli 2 caurumiņi, kurus vajadzēja labot, bet mazais atteicās un daktere teica, ka nevajag uzspiest.) Tad nu pagājušo nedēlu mazais atnāca mājās no dārziņa un sāka sūdzēties, ka sāp zobiņš, protams pa šo laiku tie divi caurumi jau ir krietni lielāki. Tad nu sazvanījos ar savu dakterīti, kura tūlīt otrajā rītā bija gatava mazo pieņemt. Tā kā zobiņš sāpēja, tad dēliņš nemaz neiebilda, ka nu pie zobārsta jāiet. Otrā rītā dodamies pie zobārstes, man pašai uztraukums, kā nu mums ies (no pieredzes ar meitām gāja traki). Bet izrādījās, ka viss mums bija ļoti labi. Dakterīte pastāstīja mazajam ko darīs (nevis ko darīs īstenībā, bet saviem vārdiem, iznāca, kā pasaka, zobiņam uzlika zapti, tad zobiņu iemidzināja, tad izdzina zobgrauzi un ielika plastalīnu). Mazais visu laiku dakteri klausīja, muti turēja vaļā un nebija nekādu problēmu. šo piektdien dosimies atkal. Galvenais, ka mazais no zobārsta pāradās priecīgs, visiem stāstīja, kā zobiņu iemidzināja un uzlika plastilīnu.
Kā jau minēju ar meitām man bija cita, daudz drausmīgāka pieredze. par to pastāstīšu kādā no blogiem. Piebildīšu tik, ka vecākā meita pie zobārsta pirmo reizi normāli, bez histērijas un raudāšanas aizgāja 17. gados, līdz tam laikam zobi tika laboti narkozē.
Piebildīšu, ka liela nozīme ir zobārstam. Ne visi zobārsti, kaut arī viņi ir labi, prot apieties ar bērniem. mums ir paveicies atrast ļoti labu dakterīti.
Es baidos iet uz maksas klīniku, jo, ja nu sanāk tā, ka par vizīti samaksāju, par poti samaksāju, bet Madara atkal sabīstas un līdz zoba salabošanai pat netiekam. Tad nauda vienārši pa tukšo izdota (mums tā nebūtu pirmā reize, tāpēc baidos uz tā paša grābekļa uzkāpt)
Un kā ir tagad? Turpina bojāties vai tagad ir ok?
Mums arī viens ārsts saka lietot zobu pastu ar lielāku fluora koncentrāciju, otrs - ar samazinātu. Tas no sērijas - domā pati, kā tavam bērnam labāk..
Jā, tas mīnuss gan - Madara maz lieto piena produktus. Akmens manā lauciņā, jo es viņai arī katru dienu nelieku biezpiena bļodiņu priekšā. Viņai tiek tikai tik, cik dārziņā.
Ar Ralfu būs jāiet pie zobārsta, kad viņam būs 8 zobi (pagaidām ir 6). Ceru, ka tiksim galā vieglāk! 😀)
Es tāpat, liekot roku uz sirds, varu apgalvot, ka meita tīra zobus katru dienu 2x dienā... Tas vēl vairāk uzdzen besi, jo nav skaidrs, no kā tie caurumi veidojas. Viņa arī nav īpašā saldummīle... Vienkārši vienā brīdī bija - hops, un zobi cauri ☹
Piesolīšana NEDAUDZ palīdz! Mēs par katru salabotu zobiņu piesolījām poniju no My Little Pony sērijas - viņai tā ir liela aizraušanās. Sākumā (pirmajam zobiņam) palīdzēja, bet pēc tam pat tas vairs nebija gana labs motivātors 😃
Mums ir līdzīga situācija, bet pie konsultācijas daktere uzreiz pateica, ka nav vērts mocīt, ja mazā baidās un mūsu gadījums ir tieši tāds, labāk uzreiz pierakstīties uz kopējo anestēziju un labot visus reizē, mūsu rinda ir maijā.