Rihards vēlas kļūt par inženieri

Rihards ir tikko kā nosvinējis savu sešu gadu jubileju un īsti vēl nezin vārda inženieris nozīmi, bet viņam vienmēr ir bijis skaidrs, ka foršākās lietas ir tās, kuras var uzkonstruēt - trases mašīnām, bumbiņām, domino kauliņu trases, tiltus un tiltiņus, šķēršķus un apbraucamos ceļus. Konstruējot noder viss - papīrs, veci iepakojumi, koku zari, kurpju šņores un taml. - galvenais lai ir šķēres, līme un skočs!

Kad jautāju, par ko Rihards vēlētos kļūt - atbilde bija - es gribu celt tiltus:

Te nu ir zīmējums, kurā ir tilts ar balstiem, kā jau pienākas, apakšā esot ūdens, kurš nedrīkst sniegties vairāk kā līdz pusei, jo citādi tilts nepildīšot savas funkcijas un noskalos mašīnas tad, kad būs lieli viļņi. Savukārt debesīs ir saule un mākoņi. Bet mašīnas Rihards nezīmēšot, jo tās salīdzinot ar tiltu ir ļoti maziņas un tāpat neesot redzamas.

Konstruēšana nav Riharda vienīgā aizraušanās - viņam patīk zīmēt un pašam izgudrot galda spēles ar visiem noteikumiem, kuri par brīnumu visiem ir vienādi, lai gan tos zin tikai viņš pats. Motorizētas iekārtas visintresantākās ir tad, kamēr motors ir izjaukts un mazais ir gatavs stundām asistēt vecamtēvam, kamēr tiek remotēts traktors, laivas vai auto motors, bet kad tas sāk rūkt, tad drošāk ir no tā visa turēties pa gabalu, jo troksnis ir pārāk skaļš.

Atzīstos, ka mammai ir prieks par mazo cilvēkbērnu un ļoti ceru, ka konstruētprieks augs kopā ar mazo un šībrīža sirdslieta kļūs par darbu, ko mīlēs!