Praktiski padomi vecākiem, ja bērnam ir nakts enurēze

Čurāšana gultā ir problēma, kas paralēli sadzīviskām neērtībām sagādā bērnam arī psiholoģiskas ciešanas – liek justies atstumtam (jo liek atteikties no ekskursijas ar nakšņošanu), nelaimīgam, nepilnīgam, izjust kaunu: „Es neesmu tāds, kā citi, es esmu ierobežots.”

Katrs bērns ir pārliecināts, ka viņš ir vienīgais bērns, kas cieš no šīs apkaunojošās slimības

Šī kaite nav bīstama dzīvībai, taču tā rada daudz problēmu, kas tomēr ļoti spēj ietekmēt dzīvi.

Nakts enurēzei bieži ir psiholoģisks cēlonis – tas var būt pārbīlis, un bieži tas ir nevaldāms zemapziņas akts kā protests. Bet, lai nelaimē esošam bērnam, un, protams, arī tā ģimenei palīdzētu, mums ir jāatceras, ka ar zemapziņu ir iespējams tikai vienoties, to nav iespējams uzvarēt. Tikai vienoties!

Enurēze izplatības ziņā ir 18 procentiem bērnu un pusaudžu. Tai ir tendence uz pašizārstēšanos, jo 6 līdz 16 gadus vecie slimie bērni 90 procentos gadījumu izārstējas paši. Zēniem enurēze ir sastopama 3 – 4 reizes biežāk nekā meitenēm. Un 18 – 20 gadu vecumā tā mēdz pati pāriet.

Galvenais iemesls nakts enurēzei ir dziļš, stiprs miegs. Veiksmīga šīs problēmas ārstēšana ir iespējama ar hipnozes palīdzību, medikamentu palīdzību, psihoterapeitisku pieeju, kad bērna pūles tiek novērtētas, apbalvotas.

Pēriens neder!

Tomēr ne visi vecāki apzinās, cik daudz iespēju ir viņu pašu rokās – gan lai nenonāktu pie šādas problēmas, gan lai to risinātu. Ir vecāki, kas šo nelaimi ārstē – patiesībā jau tā nelaimīgo bērnu vēl vairāk pazemojot – ar pēriena palīdzību, liekot tam gulēt slapjā gultā visu nakti vai bakstot ar degunu slapjā palagā. Vēl nesenā pagātnē to uzskatīja par izlaidību, taču enurēze ir saslimšana – viens no neirozes veidiem. Un te vislabākais ārstēšanā ir psiholoģiska pieeja, kuru lielā mērā ir spējīgi realizēt paši vecāki. Taču atcerieties - lai veiktos, pats pirmais nosacījums ir cieņa pret savu bērnu un uzticības un atbalsta pilnas attiecības. Tikai tad jūsu teiktais un jūsu iedvesmas būs auglīgas. Jums pirmkārt ir jāspēj likt bērnam noticēt, ka ir iespējama izārstēšanās, un radīt viņā pašā vēlēšanos un atbildību tikt no tā vaļā.

Viena no izplatītām un paaudzēs pārmantotām kļūdām ir pavisam mazu bērnu pie podiņa pieradināšanas laikā naktī celt augšā un tumsā miegainu likt uz podiņa. Līdz ar to mēs negribot paši izveidojam savam bērnam refleksu – ka miegains var čurāt. Tā vietā turpmāk vajadzētu rīkoties šādi – ieslēgt apgaismojumu, pamodināt bērnu, pārliecināties, ka viņš ir pamodies un saprot, ko no viņa grib, un tikai tad likt uz podiņa.

Ja nelaime jau ir pieteikusies, sistemātiski un mērķtiecīgi lieciet lietā šos padomus

1. Ir jābūt bērna vecumam atbilstošam un stingram dienas režīmam un obligātam dienas miegam 1 – 0,5 stundas dienā. Savukārt nakts miegam jābūt 10 stundām.

2. Pirmajā dienas pusē ļaujam bērnam dzert tik, cik viņš vēlas, bet pēc 18.00 šķidrums tiek ļoti ierobežots – ne ūdeni, ne pienu, ne sulu – neko nedodam dzert uz nakti. Var ļaut 1-2 malciņus padzerties, ne vairāk.

3. Ir nepieciešams trenēt urīnpūsli saturošo muskuļu tonusu un spēku. Tāpēc, kad bērnam ir radusies vajadzība iet uz tualeti, vairs neļaujam bērnam uzreiz turp doties, bet trenējam tā izturību un spēju sevi vadīt. Sākumā tās būs tikai dažas minūtes, vēlāk jau pat 20 – 30 minūtes, ko bērns spēj izturēt. Lai veiktos vēl labāk, ieteicams iekārtot sava veida dienasgrāmatu, kurā tad arī tiek atzīmēti katras nakts un dienas pasākumi. Šeit ik reizi pieraksta izturības minūtes, un dinamikā pats bērns pārliecinās, ka izturības – treniņu laiks pieaug.

4. Svarīgs ir vēl viena muskuļa treniņš, kas saspiež, notur ciet urīnpūsli. To trenēt nozīmē – čurāt ar pārtraukumiem, 5-6 reizes pārtraucot čurāšanu vienā reizē. Jūs varat saviem bērniem to demonstrēt ar balonu, to piepūšot un tad izpūšot ārā pa 5-6 porcijām. Un, ja bērns kaut ko nesaprot, lūdzu, izskaidrojiet to viņam saprotamā veidā. Tad trenē dibena muskuļus, atsevišķi katru, to dara sēžot. 2-4 reizes sasprindzina un atslābina vienas puses muskuli, tad otras puses muskuli. Katru jauno vingrinājumu sāk tad, kad ir apgūts iepriekšējais.

5. Uz nakti nedodam miega mikstūras, tad tieši vēlams, lai miegs būtu trauslāks un bērns varētu pamosties.

6. Iemāciet bērnam veikt noteiktas pašiedvesmas. Guļot gultā, domās lai bērns atkārto pie sevis 5-7 reizes: „Es pamodīšos pats, tiklīdz mans pūslis būs pilns.”

7. Naktī bērnu modināt nedrīkst! Taču, ja bērns trinas, ir jāpalīdz ar papildu kairinātāju – ieslēdziet gaismu un uzlieciet modinātāja zvanu. Pirms miega bērnam obligāti jāaiziet uz tualeti, lai urīnpūslis būtu tukšs.

8. Vēl var likt modinātāju apmēram pusstundu pirms tā laika, kad bērns parasti čurā.

9. Pirms gulētiešanas varat iedot bērnam sviestmaizi ar sāļu siļķi vai plānu melnās maizes šķēlīti ar simbolisku sviesta kārtiņu un tai virsū ikrus, jo sāls mazāk ļaus izdalīties ūdenim un līdz ar to negribēsies naktī čurāt.

10. Svarīgi, lai bērnam nav bail naktī iet uz tualeti. Lai netraucētu bailes no tumsas, atstājiet degam kādu vāju apgaismojumu.

11. Ja bērns nakts laikā pieceļas, bet čurāt negrib, tad lai viņš tik un tā iet uz tualeti un nolaiž ūdeni, tad atkal dodas gulēt.

12. Svarīgi ir bērnu vienmēr uzslavēt par labi paveikto, varbūt pat drusku apbalvot. Tas spēcinās bērna paša motivāciju. Tāpēc ir vēlams, lai bērns raksta pats savu dienasgrāmatu, kur atzīmē savus panākumus un arī neveiksmes. Taču jums jāspēj vērst viņa un arī sava uzmanība uz panākumiem, kaut arī sākotnēji nelieliem. Šeit bērns atzīmē savus treniņus, režīmu un arī kādus citus jaukus notikumus, par ko varat atsevišķi padomāt.

13. Ja tomēr jums neveicas, der pārliecināties, vai enurēzes pamatā nav kādi citi veselības traucējumi – piemēram, endokrīni traucējumi vai diabēts. Tāpat jāatceras, ka pastāv arī zināma ģenētiski iedzimta nosliece uz šo slimību.

14. Terapeitisko stāstu izmantošana – tas nozīmē, ka jūs savam bērnam stāstāt vakara pasakas pirms aizmigšanas, kurās galvenajam varonim – vai tas ir zaķis vai lācis – ir liela rakstura un problēmu līdzība ar jūsu bērnu. Un šajā pasakā galvenais varonis mācās un spēj pārvarēt šo problēmu, to risināt. Tādā veidā varat savam bērnam sniegt papildu ticību veiksmei un savām pūlēm, pārliecību, ka tas ir viņa spēkos un viņš to patiesi vēlas.

15. Esiet pacietīgi. Ziniet, ka vienam bērnam veicas ātri, bet citam ir nepieciešami mēneši, lai sausa gulta kļūtu par parastu parādību.

16. Nekādā gadījumā nelieciet plēves zem palaga, lai papildus nodrošinātos. Tas bērnam tikai atgādina viņa nelaimi un liek domāt, ka neveiksme ir iespējama.

17. Taču ir pavisam normāli, ka jūs no rīta slapjo veļu uzticēsiet bērnam aiznest uz veļas mašīnu, kas nozīmē bez pazemojuma pašam uzņemties atbildību.

18. Nekādā gadījumā nebariet bērnu par to, ka gulta ir slapja. Viņš to nedara tīšām, lai jums ieriebtu, visdrīzāk, arī viņš pats neieredz slapjo gultu.

19. Dariet to visu ar mīlestību un izmantojiet šo iespēju palīdzēt savam bērnam arī kā iespēju nostiprināt vēl ciešākas un uzticības pilnas attiecības starp jums.

psiholoģe Elīna Zariņa SIA „Psihiskās veselības centrs „Dzintari”

Huggies® DryNites® uzsūcošās naktsbiksītes ir radītas, lai atvieglotu bērnu nakts enurēzes (slapināšanas) ārstēšanu un palīdzētu bērnam atveseļoties.

Nakts slapināšana gultā skar daudzus bērnus vecumā no 4 - 14 gadiem. HUGGIES® DryNites® sniedz diskrētu atbalstu šiem bērniem!

• HUGGIES® DryNites® labi uzsūc mitrumu, tādejādi pasargājot bērna un gultas veļu!
• Tās izskatās gluži kā apakšveļa. Bērns tās viegli var valkāt zem pidžamas jeb drēbēm!
• Nemanāmās, bet uzsūcošās naktsbiksītes ļaus bērnam doties uz nometnēm vai pārlaist nakti pie draugiem – neviens neuzzinās par slapināšanu gultā.
• HUGGIES® DryNites® ir radītas gan zēniem, gan meitenēm, ar atšķirīgu dizainu. Meitenēm – ar taurentiņiem, bet zēniem – ar stilīgiem močiem!