Pirmsskolnieku stress. Kā to atpazīt un kā tikt galā ar to?

Bailes, pārslodze, pārāk liels pārdzīvojums, satraukums organismā veicina stresu- ikdienā visai parastu parādību, ko mēs parasti esam pieraduši raksturot , kā negatīvu. Stress mūsu organismu brīdina  par izsalkumu, briesmām vai veicina mūsu interesi dzīvot. Sress pats par sevi nav nekas negatīvs. Tomēr stress kļūst bīstams, ja tā ir parāk daudz, jo individam nav kontroles pār to, ja tas sāk traucēt veikt ikdienas sadzīvei nepieciešamās darbības. Pārāk daudz stresa rada nopietnas veselības problēmas.

Sarptautiskā bērnudārza Six Senses pedagogi dalās savā pieredzē par stresa menedžmentu pirmsskolā.

Mūsu aizņemtajā pieaugušo dzīvē, mēs esam ieraduši runāt par stresu, ko izraisa problēmas darbā, ikdienas sadzīvē, sarežģītās savstarpējās attiecībās.  Bet kā ir ar pašiem mazākajiem- kā ir ar mūsu bērniem,  bērnudārzniekiem? Lai arī kā mums tas neliktos dīvaini, ar pirmo stresu bērni saskaras jau pirmsskolas vecumā un ir ļoti svarīgi, ka vecāki un skolotāji palīdz bērnam ar to tikt galā savlaicīgi, lai vēlāk tas nekļūtu par iemeslu uzvedības un veselības problēmām.

Kas tad veicina stresu pirmsskolas vecuma bērniem?

Lūk dažas pavisam vienkāršas lietas. Bērni izjūt stresu gan mājās, gan bērnudārzā, kad bērni vēlas kaut ko , ko nevar dabūt, kad ir jāgaida, saskarsmē ar vienaudžiem, kad ir pazaudējuši vai salauzuši kādu no savām mīļākajām rotaļlietām.

Steidzīgi rīti, agra pamošanās, neietiekami daudz laika saskarsmei ar vecākiem, steidzīgas maltītes; šķiršanās no vecākiem, dodoties uz bērnudārzu, bērnudārza uzsākšana (adaptācijas periods), jauna pulciņa, mūzikas skolas nodarbību sākums vai jebkura cita vides maiņa (var būt arī dzīvesvvietas maiņa); saskarsme ar jaunām neierastām situācijam, uzdevumiem, kas nekad agrāk nav veikti; pārejas no vienas darbības uz otru. Ļoti bieži novērots, ka mazi bērni adaptācijas perioda laikā raud pirms došanās pastaigā, vai atgriešanās  no  tās, kad notiek pārkārtošanās no vienas darbības uz otru ( no sporta uz mūziku, no mūzikas uz zīmēšanu).

Stresu sagādā bērnam pārāk augstas prasības no vecākiem un skolotājiem. Mēs prasām no bērniem paklausību, piedalīšanos, līdzdarbošanos un sasniegumus (skaistākos zīmējumus, labāk izpildītās dziesmiņas vai bez aizķeršanās no galvas iemācītus dzejoļus);

Bērnudārza pedagogu vai ģimenes auklīšu bieža maiņa, jo bērns pieķeras konkrētam pieaugušajam, Domstarpības ar brāļiem vai māsām, jaunāka bērna ienākšana ģimenē un statusa maiņa.

Pārāk augsts stresa līmenis var novest pie izmaiņām uzvedībā, ietekmēt spējas mācīties, novajināt imūnsistēmu.

Regulāras galvas, vēdera vai kakla sāpes, pastirpināta uzbudināmība, skumjas, panika , dusmas, trauksme; tādi ieradumi kā nagu graušana, matu griešana, īkšķa sūkāšana; dusmošanās, kliegšana vai raudāšana it kā sīkumu dēļ; ēšanas problēmas, vai izmaiņas miegā (murgi); pasivitāte vai pārāk liela hiperaktivitāte; impulsivitātē , īdēšana, neklausīšana, šīs ir pazīmes , kas norāda uz varbūtēju stresu.

Katrs bērns ir savādāks un katram bērnam stresa izpausmes būs dažādas.

Labākais veids ka izvairīties no stresa ir neradīt to. Tomēr būsim reālisti, ir situācijas, kā piemēram bērnudārza gaitu uzsākšana, jaunākā brāļa vai māsas ienākšana ģimenē, no kurām izvairīties nav iespējams. Kā mēs varam palīdzēt bērnam pārvarēt stresu? Pirmkārt, ieklausoties bērnā un uztverot viņa problēmas nopietni, pat tad , ja tās mums liekas nenozīmīgas, ļaujiet “izrunāties”.

Vienalga vai bērns komunicē ar mammu, tēti vai grupiņas audzinātāju, pieaugušajam ir jāpiemīt pozitīvai attieksmei un prasmei uzklausīt. 

Rotaļa ir bērnam ārkārtīgi svarīga. Lai arī ikviena pirmsskolas izglītības programma paredz, ka mācību process noris rotaļnodarbībā, mūsdienās bērniem ir maz laika vienkārši spēlēties. Ļaujiet bērniem izspēlēties! Rotaļā atklājas bērnu emocijas, tiek noņemta spriedze, rosināta bērnu fantāzija un bagātināta emocionālā pasaule, valoda.

Mūsdienu bērni aug informācijas tehnoloģiju pasaulē un bez tām mēs neiztiksiem, tomēr vecāka un skolotāja uzdevums ir kontrolēt to, lai tas laiks , ko bērns pavada pie datora  vai televizora neaizvietotu laiku , ko bērns pavada kopīgās aktivitātēs ar vecākiem, saviem brāļiem un māsāsm, citiem bērniem.  Ja ģimenē nav kopēju sporta tradīciju, tad dodaties ar bērniem vienkārši pastaigā! Fiziskās aktivitātes ir ļoti nepieciešamas bērna kā fiziskai, tā emocionālai attīstībai.

Pētījumi bērna attīstības jomā ir noskaidrojuši, ka pirmsskolas vecuma bērniem ir ļoti nozīmīmigs veselīgs miegs, kurš ilgst vismas 10 līdz 12 stundas. Ļaujiet bērnam uzkrāt spēkus jaunai dienai un jauniem izaicinājumiem!

Viens no būtiskākajiem nosacījumiem stresa mazināšanā ir savstarpējai pirmsskolas un ģimenes sadarbībai bērnu stresa maznāšanai. Nekas nav neiespējams!

Evita Vinceviča, Starptautiskais bērnudārzs "Six Senses International preschool"