Pašu svētki un citu svētki

Katrai tautai ir savi svētki un tradīcijas, kuras tās kopj un lolo. Arī mums, latviešiem, ir savas tradīcijas un svētku svinēšanas parašas, tiesa mazliet tās tradīcijas paplucinātas padomju gados, mazliet piemirsušās zināšanas kā tos svinēt, kā lustēties, kā izklaidēties. Nudien nesaprotu kāpēc Helowīna vietā nevarētu svinēt Mārtiņus ar ķekatām kā tas piedienas latviešiem?

Tomēr nenoliedzami, paātrinoties informācijas apritei un cilvēku kustībai, sadzīvē ieviešas jaunas vēsmas arī svētku svinēšanā. Īpaši jau pateicoties veikalnieku aktivitātei un dažnedažādu loriņu piedāvāšanu un reklamēšanu.

Tomēr katra paša izvēle ir ieturēt senlatviešu tradīcijas, pieturēties pie padomju laika tradīcijām, svinēt visus ievazātos svētkus, ko piedāvā veikalnieki un mēdiji vai pievērsties tumbu-jumbu cilts svētku svinēšanai! Vienlaikus, nudien, neredzu iemeslu apvainoties, ka kāds cits manis svinētos svētkus nesvin, nesaprot un nevēlas saprast – tā ir katra paša izvēle, ko ir jārespektē citiem!

Mums ļoti patīk reizēm īdēt par citu neiecietību un neizpratni, bet vai mēs paši tādi neesam, paģērot, ka jums būs akceptēt mūsu un mūsu bērnu izdarības un svētku svinēšanas izpratni?!?

Ko tu par to domā?