Pasaules izzināšana

Sveiki!

Esmu jaunā mamma Iveta un manu gandrīz trīs gadīgo dēliņu sauc Adrians, sevi viņš dēvē par ‘’ADI’’. Praktiski jau no pus otra gada vecuma mazajam ķiparam mācu lietas par apkārt notiekošo, krāsām, lietām, dzīvniekiem, mācu rotaļāties, jo viņš man ir īpašs bērniņš ar kuru daudz jāstrādā. Līdz Adrians uzsāka bērnu dārza gaitas daudzas lietas mazais apguva pēcpusdienā, jo strādāju uz pusslodzīti. Bet tagad kopš iet dārziņā, jaunu lietu apgūšanai vien atliek brīvdienas un par cik ir sācies mans mīļākais gadalaiks mēs ļoti daudz laika pavadām ārā un arī tur apgūstam krāsas, klausāmies putnu dziesmiņas, darbojamies smilškastē, spēlējam bumbu un nostiprinām Adrianam līdzsvara izjūtu, jo tikai kā pusgadu ir sācis staigāt.

Kad laukā līst vai ir auksti (ziemā, kad negribas iet ārā) darbojamies:

 ar plastalīnu, viļot, plēšot un ripinot bumbiņas;

ar kinētiskajām smiltīm, kuras gan tikai tagad ir iepatikušās, jo nepatika ja pie rokām kas pielīp;

ar pirkstiņkrāsām un guašām - ar tām gan mazāk, jo vēl ir tendence visu pagaršot;

un, protams, neizpaliek krāsošana un švīkāšana ar krāsainajiem zīmuļiem, krītiņiem un pat tēta pasteļiem. Darbojoties ar šīm lietām, mācu bērnam krāsu pazīšanu, grupēšanu, veidošanu, attīstās bērna sajūtas, uztvere, atmiņa un iztēle.

Darbošanās ārā:

zīmējam smiltīs – tas sniedz prieku un attīsta motoriku un notiek radošuma attīstība;

metam akmentiņus spainītī, metam bumbu – tas palīdz stiprināt roku muskalutūru;

klausāmies skaņas – mācu tās atšķirt, kad zied putniņi, kad rej suns un kā rej u.tml.;

spēlējamies ar ēnām – meklējam koku, māju ēnas, savu ēnu;

rudenī vācām lapas, ziemā vēlām sniega bumbas. Tā mēs kopā izzinām pasauli.

P.S. Ik pa brīdim rādu ciparus un burtus, lai arī vēl ir tālu lēnām gatavojamies skoliņai un protams kopā daudz lasām un pētām grāmatiņas.