Ķermeņa masāža
22.04 12:00-13:00
Brīvo vietu skaits: 1
Omītes un opīši mēdz būt īsti iedvesmas avoti kā mazākajiem, tā lielākajiem ģimenes locekļiem!
Pastāsti tepat komentāros, ko Tu vai Tavi bērni ir iemācījušies no omītes un opīša! Kas ir tā īpašā pamācība, padoms, ieteikums, moto, ko dzīvē izmantoji vai izmanto joprojām!
14.augustā noskaidrosim laimētāju,kas saņems 2 biļetes uz filmu studijas F.O.R.M.A., režisora Vara Braslas Latvijas simtgades filmas "Vectēvs, kas bīstamāks par datoru" pirmizrādi 17.augustā Kino Citadele SCAPE zālē!
Astoņgadnieka Oskara vasaras brīvdienas lauku mājās sākas kā nebeidzams cīniņš ar vectēvu, bet pārvēršas par abu vīru draudzību, kas spēj izpestīt vecmāmiņu no viņas skolnieka iecerētas avantūras.
Filma latviešu valodā ar subtitriem krievu un angļu valodā.
opīšu gan mums nav, bet omes brālis iemācija, ka ŠOKOLĀDEI JĀKŪST UZ MĒLES, nevis jākož tā var izbaudīt garšu 😀
Mūsu omīte (mana mamma) ir teju jau slavena ar to, ka iemāca bērniem kādus skaitāmpantiņus vai spēles - kā cepu, cepu kukulīti utml! Mans puisēns vēl ir pārāk mazs, lai vecaimammai, neskatoties uz pedagoģiskajām dotībām, tas izdotos, tomēr sist plaukstiņas gan izdevās iemācīt! man ir neizsakāms prieks, redzot viņas prieku, kad izdodas!
Man vecāmamma ir iemācījusi daudz, tomēr pats jaukākais manās atmiņās ir palicis laiks, kad visas māsas mācījāmies tēvreizi - katru vakaru vecāmamma mums palīdzēja atcerēties ar ko sākās nākamā rindiņa. Katru reizi, kad skaitu, man acu priekšā ir šis laiks!
Vienīgā, kuru no vecvecākiem satiku dzīvu, ir tēta mamma. Viņa mani iemācīja, cij gards ir rupjmaizes pudiņš - tādu neesmu ēdusi vairs nekur un nekad. Viņa stāstīja par laiku, kad gāja meiteņu ģimnāzijā, kā runāja vāciski. Žēl, ka pašu vācu valodu nepaspēja pamācīt... Vēl viņa stāstīja par kara laiku. Viņai nelocījās viena celis, kas bija traumēts, kara laika mežā lecot pāri bedrēm. Viņa mācīja nebūt lepnai un panest likteņa triecienus. Un vēl viņa man iemācīja tautasdziesmu "Neviens putniņš tā nepūta, kā pūš meža balodīt's". Kad es to atceros, tad man ir tik žēl, ka vecomāti vairs neredzēšu, un gribas raudāt...
Man vecmāmińa iemācīja labestību, iemācīja trinkškināt klavieres, cept plakanos kartupełłus, auzu pārslas ar cukuru,mīlēt dzīvniekus, šūt lellēm kleitas, mācīties un vēl un vēl, jo visu savu bērnības brīvlaikus un pēc skolas laiku Es pavadīju ar vińu un brāli, mēs gājām uz rotałlaukumiem, braucām uz vińas dārzu, vińa uzńēma manas skolas draudzenes un pacienāja ar gardām pusdienām, pie vińas es pildīju savus mājas darbus un skatījos multfilmas, vēlāk kopā skatījāmies meksikāńu seriālus, priekš skolas uzvedumiem vińa šuva man tērpus un Veda uz dejošanu. Vińa man iemācīja dzīvot,just un priecāties par niekiem!
Vecmāmiņa, kas nu jau viņsaulē, man iemācīja dziesmu - mīlet mūziku un skaņu, tā nu es zinu visas vecās labās latviešu dziesmas un ar prieku dziedu līdzi, kaut nu nemaz neēsmu labas balss īpašniece 😀 otra ome man izbijusi velobraucēja dažādās sacensībās un volejboliste tad nu no viņas esmu pārņēmusi volejbolu 😀 opis man iemācīja darbu - kā novērtēt lauku darbus un lauku dzīvi - i gotiņu izslaukt māku i ar traktoru braukt 😀 otrs opis iemacīja man būt neatlaidīgai un cīnīties par savu mērķi 😀
Ko maniem bērniem iemācīs viņu vecvecāki to laiks rādīs jo mazais tik vēl jasagaida - bet varu jau minēt - mana mamma kā jau skolotāja strostēs par sliktām sekmēm, bet tētis liks pie darba un liks iemīlēt laukus, vīra vecāki - tētis kā galdnieks iemācīs kā ar āmuru pa pirkstiem nedabūt, bet mamma ir pārāk mīļa un izlutinās lidz pēdējam 😃
Man bija tikai vecmāmiņa, kuru saucu par APASĪTI, KAS TAS IR NEZINU, BET AR LAIKU viņu tā sauca viss ciemats. Mana mīļā apasīte mani iemācīja mīlēt ziedus, saprast dabu un atšķirt ārstniecības augus. Tajā laikā gan man tas tā īsti neinteresēja, bet zināšanas atmiņu krātuvītē palika.