NODERĪGI: Kā zināt, ka bērns ir gatavs skolai

Šis ir laiks, kad daudzi bērni ir piedzīvojuši bērnudārzu izlaidumus un jau šajā rudenī uzskās skolas gaitas. Tā kā mēs – vecāki esam tie, kas pieņem lēmumu, kad īsti mūsu bērns sāks macības skolā, būtu labi nojaust, pēc kā vadīties un vai patiesi tas, ka mazais māk lasīt un rakstīt nosaka bērna gatavību.

Konsultē latviešu un angļu valodas skolotāja Rīgas Jaunā sākumskolā Liene Sovka.  

Lai rastu atbildes uz šo tik svarīgo jautājumu, devāmies ciemos uz Rīgas Jauno sākumsskolu pie bērniem un skolotājiem, kuri mācību procesu redz nedaudz citādāk nekā ierasts. Šeit bērni mācās ar aizrautību un interesi, jo skolas doma ir bērniem palīdzēt apgūt nepieciešamo dzīvei.

"Ja bērnam nebūs prieks 1. un 2.klasē par mācīšanos, viņš visu mūžu negribēs macīties," uzskata Rīgas Jaunās sākumskolas skolotāja. "Ja bērniem skolā tiks iekļautas arī spēles vai jaunatklāsmes elementi, tad bērna iejušanās skolā būs gaišāka." 

Jā, mēs saprotam, ka pats sākums ir vissvarīgākais, lai pēc pāris gadiem, kuri pavadīti skolā, bērns nesalūztu, sakot, ka viņš vairs skolu pat tuvumā nevēlas redzēt. Diemžēl tā notiek ar daudziem bērniem. Iespējams, iemesls meklējams tajā, ka bērns nav bijis gatavs skolai, taču, iespējams, izvēlētās pedagoģiskās metodes bērnu ir iedzinušas strupceļā.

Ja mēs runājam par bērna gatavību skolai, daudzi noteikti minēs to, ka pirmā pazīme ir tā, ka mazajam ir sākuši nomainīties zobiņi. Jā, par bērna gatavību tas patiesi liecina. Tāpat mēs varam pavērot to, vai bērns prot sasiet kurpju šņores, attvērt un aizvērt rāvējslēdžus, sapogāt un atpogāt jaciņu, kā mazais tur rokās rakstāmpiederumus vai spēj no attēla pārzīmēt noteiktus elementus.

Nereti vienu no bērna gatavības pazīmēm skolai min spējas lasīt un rakstīt. Skolas, kurās vienā klasē mācās ļoti liels skaits bērnu, uzstājīgi prasa, lai bērniem, atnākot uz skolu, šīs iemaņas jau būtu, lai mazie neatpaliktu no pārējiem.  

Skolotāja papildina: "Galvenā gatavība - bērns ir spējīgs sagatavoties ar citiem bērniem, spēj uzklausīt citu cilvēku, spēj kopā izdarīt, padalīties, jo tie burti nav primārais, īpaši šajā skolā. Mums ir svarīgi, kā viņš izaug kā cilvēks, vai pratīs ieklausīties, līdzi just, dalīties, atrast problēmu, jautājumus, tie burti un cipari atnāks paši par sevi, jo skolotājs dara visu iespējamo, lai atnāk tie burti." 

Tieši attiecības ar citiem bērniem un skolotājiem nereti nosaka to, ar kādu prieku bērns dodas uz skolu, vai viņš jūtas pieņemts un saprasts. 

Runājot ar bērnu par skolu, mums ir jāieklausās sevī, ko īsti mēs stāstām, vai nebiedējam savu bērnu – skolā tā nevarēs būt, vai skolā jau gan tā nenotiks. Bērni iespējams nedzird mūsu vārdus, taču trauksmes sajūtu nolasa ļoti labi.

Pēc dienas pavadītas Rīgas Jaunajā sākumsskolā rodas neviltota vēlme, lai visiem bērniem būtu iespēja mācīties šādā veidā, jo skolā nav limitēts mācību stundu laiks – tās nav 40 minūtes, kad atskan zvans un jāskrien uz nākamo nodarbību, skolotājas jūt, kad bērniem ir nepieciešama pauze un tad tā tiek izbaudīta. Bērni mācās caur rotaļām un praktisku pieredzi, daudz dodoties ārpus skolas telpām. Skola ir nozīmīgs solis visai ģimenei, tāpēc mīļie vecāki, uzdosim sev pavisam godīgu jautājumu – kāpēc es sūtu savu bērnu solā, kā es pats par to jūtos un kā jūtas bērns un vai mēs visi patiesi esam gatavi šim notikumam un ja neesam, ko mums darīt, lai mēs būtu?

Māmiņu Klubs